Nav iespējams izgudrot neko tādu, kas vēl neeksistētu dabā. Iespējams, analogs pastāv ne tajā materiālā, no kura mēs veidojam un ne tajā līmenī, taču tam ir jābūt. Visus piemērus, analoģijas mēs minam no dabā jau eksistējošā, jo nevaram izgudrot ko absolūti jaunu.

Tas principiāli ir neiespējams. Ir tikai viens jauns punkts visā Universā, kas „radīts no nekā” (ješ mi ain). Taču viss pārējais, izņemot šo „Sākotnējo radīšanas aktu” (Maase Bereišit), ir gaismas un tilpnes īpašību sastapšanās sekas, visi iespējamie to saikņu veidi. Tāpēc mēs varam ņemt piemērus tikai no šīm jau eksistējošām īpašībām un veidot to analogus.

Visam, ko esam izveidojuši mūsu pasaulē, proti, mūsu egoistiskajās sajūtās, kas dēvētas „šī pasaule”, piemīt zināmi analogi dabā. Ja mēs vēlamies turpināt mūsu attīstību tālāk, mācoties gudrību no dabas, tad mums jāatklāj sevī jauna redze, kas virzīta atdeves labā. Tad mēs paši spēsim realizēt arī atdeves piemērus. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes - Nav komentāru→

Visos svētajos rakstos – Torā, Praviešos, Talmūdā, Mišnā tiek runāts tikai par vienu: kā mums izprast savu būtību un kā, pūloties pakāpeniski virzīties pie Radītāja, Viņu atklāt, sasniedzot ar Viņu līdzību.

Visus mūsu pasaules fiziskos likumus var atklāt tikai atbilstoši līdzībai ar tiem. Mēs izgudrojam ierīces, ar kuru palīdzību mēs radām zināmu būtības imitāciju un to atklājam. Pie tam es nemainos, bet mainu ierīci.

Turpretī šeit es sevi mainu kā ierīci. Es esmu šī ierīce, kas pēta, kas manī ir pretstatā Radītājam. Ja manas vēlmes un tieksmes tādas ir patiesībā, tad es sāku saprast, kas man sevī ir jāmaina. Taču mainīt sevi pats es nevaru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Kā turēties pie grupas, ja saņem jaunu formu, jaunu sirds apgrūtinājumu un tev nav viegli attaisnot Radītāju?

Atbilde: Ikviens, kurš iekļaujas grupā, laiku pa laikam saņem jaunas formas – iziet pacēlumus un kritumus. Turklāt starp tiem viņš iziet apvērsuma punktu viļņa muguras augšdaļā un muguras apakšdaļā – pārrāvuma, sašķelšanās punktā. Šādos stāvokļos nav iespējams noturēties, tikai ja esi saistīts ar kādu balstu, kas tevi turēs. Ja tev no iepriekšējās formas nekas nepaliek un nav vēl jaunas formas, bet ir tikai rešimo, tad tu it kā paliec karājamies gaisā.

Pastāv daži šādi mirkļi pacēluma un krituma stāvokļos, kad cilvēks zaudē jebkuru orientāciju, pilnīgi atraujoties no vecās formas. Viņš it kā sāk savu dzīvi no jauna, no sēklas piliena – sāk no tā, ka viņam nekā nav, sāk „no nekā” (ain). Atjaunojas tikai mūsu materiāls, kas „radies no nekā” (ješ mi-ain). (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Viena no Toras nodaļām dēvēta „Truma”, kas tulkojumā nozīmē „Upurēšanas”. Taču garīgajā darbā jēdzienam „truma” ir pavisam cita nozīme – Radītāja celšana augstumā.

Šajā nodaļā stāstīts par to, kā tiek celts Templis, līdz pat pēdējiem sīkumiem. Tāpēc, ka viss ir būvēts atbilstoši sefirot tēlam un līdzībai, šīs sefirot personificē saikni Augstākajā pasaulē – mūs vadošajā sistēmā, kas atrodas mūsu sajūtu ietvaros.

Augstākā pasaule caurvij visu Universu un tāpēc Torā tiek aprakstītas visas šīs pasaules saiknes, savstarpējās attiecības, formulas. Pat ne vienkārši formulas, bet formulu sistēma. To nav viegli paskaidrot, jo mūsu pasaulē nav atbilstoša matemātiskās metodikas veida, mēs nerisinām šādus uzdevumus. Tikai daži no tiem tiek risināti ar atsevišķiem paņēmieniem. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→

Jautājums: Pēdējā laikā Jūs iesakāt mums „atlaist grožus” un nepretoties garīgajam procesam – peldēt pa straumei. Taču egoisms mums neļauj to darīt, tas pastāvīgi pretojas, tiepjas. Cik gan būtu labi vienkārši atlaist sevi…

Atbilde: Tas nav viegli, jo mums ne tikai nekas nav jādara, bet jāpieņem viss, kas notiek, absolūti atvērti, ar prieku, kā tāds, kas nāk tikai no Radītāja, kas neietilpst nekādās mūsu pārbaudēs, analīzēs, novērtējumos.

Tā ir ļoti sarežģīta lieta. Šķiet, kas ir īpašs – brīvi dzīvo, priecājies par visu. Patiesībā nav nekā grūtāka. Nav vienkārši peldēt pa straumei, tāpēc ka tādā gadījumā tev jāatrodas pilnīgā saplūsmē ar Radītāju. Absolūtā saplūsmē! Turklāt Viņš tev piemet tādus apstākļus, kad tu atrodies pretrunā ar Viņu, nesaskaņā ar šo pasauli, ar šo dzīvi, ar problēmām, kuras pastāvīgi tevi nomoka! Tu pastāvīgi nepiekrīti, nepiekrīti! Tev vienmēr kaut kur ir slikti. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere, Tora - Nav komentāru→

Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus. (Tora, Iziešana, Mišpatim, 22:24)

Cilvēkam nav jāiedzīvojas uz citu rēķina. Visam ir jānotiek precīzi un līdzsvaroti, atbilstoši tam, cik daudz katrs var dot citam un paņemt no viņa, jo rezultātā visiem ir jānonāk pie absolūti pilnīgas savienošanās un vienam otrs jāpapildina.

Tāpēc visi likumi, kuros tiek sacīts par attiecībām starp cilvēkiem, pamatojas uz savienošanos vienotā garīgā veselumā, kas nozīmē harmoniski vienam otru papildināt. Pieņemsim, tu strādā pie manis par dārznieku, bet es pie tevis par galdnieku, tas ir, jābūt absolūti vienlīdzīgai kompensācijai. Tieši tā arī sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”, – proti, abpusēji. Tāpēc mēs visi esam radīti ar atšķirīgām īpašībām. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Garīgais darbs, Tora - Nav komentāru→