Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Acīmredzot, ir vērts saprast, ka mūsdienās nav nekādas brīvas izvēles?

Atbilde: Patiešām, mūsu laikos nav izvēles. Pasaule grimst bezdibenī, bet mēs stāvam malā un vērojam. Tas nav labi. Cilvēce  it kā noslīd no sliedēm, bet mums jāpapūlas to noturēt, apturēt.

Es runāju nopietni. Man ir tāda sajūta, it kā man būtu milzīgas rokas vai liels tīkls rokās un man vajag viņus visus aizturēt, tāpēc ka viņi tiecas uz leju un ja viņus neapturēt, tad aizvilks mūs aiz sevis. Un tas nav vēlams.

Turklāt dabas programma, Radītāja programma – nemainīga.Viņš kā mīlošs tēvs, kas paņem rokās siksnu un sāk mācīt savu nepaklausīgo dēlu.

No 5. nodarbības Sanktpēterburgas kongresā, 14.07.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Gribas brīvība, Kongresi, Metodikas izplatīšana, Norises - Nav komentāru→

Kongress Sanktpēterburgā, 5. nodarbība

Jautājums: Kā neaizmukt no garīgā darba, kad jūti tukšumu? No vienas puses, tas ir nepatīkams, taču no otras puses, saprotams, ka tas ir pareizais virziens.

Atbilde: Vienīgā darbība, ko cilvēks var izdarīt – nostiprināt sevi pareizajā sabiedrībā. Tieši tas mums tiek dots. Es to daru, kā spēju, ar dažādu darbību palīdzību: fiziski, mehāniski, ar prātu, tikumiski, jutekliski – nav svarīgi, kādā veidā. Taču, ja nē, ja vērsties ar lūgšanu pie Radītāja, tad tas jau ir pavisam labi.

Tagad tev parādīs, ka tu vari atrasties starp biedriem, sēdēt starp viņiem, dziedāt ar viņiem kopā. Pēc tam atnāks vilšanās. Tad tu izpildīsi kādas citas darbības: iespējams, nevis dziedāsi, bet būsi kopā ar viņiem nodarbībās vai arī nē, taču kopā nodarbosies ar izplatīšanu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Kongresi, Norises - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Kabalas zinātne un dabiskās attīstības likums un pat aklais liktenis iet kopsolī, saķērušies rokās brīnišķīgā vienotībā.

Lai gan manās acīs dzīvē valda akls liktenis, patiesībā viss tiek nosacīts ar dabiskās attīstības gaitu un likumu. Man šķiet, ka mans liktenis ir atkarīgs no vairums nejaušībām, taču īstenībā visi manas dzīves notikumi ir iepriekš nosacīti radīšanas sākumā.

No manis ir atkarīgs tikai viens – kā es tos pieņemu. Pie pareizas sagatavotības es varu tos uztvert un sajust pretējā veidā salīdzinājumā ar to, ko sajūtu šodien. Man ir īpašs „uztvērējs”, sensorais aparāts, kas spēj mainīt uztveri no malas līdz malai, no mīnus 100% līdz plus 100%. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc mēs nevaram izlabot „akmens sirdi” (lev a-even)?

Atbilde: „Akmens sirdi” nav iespējams izlabot, tāpēc ka tas ir pārrāvums starp „esošo no esošā” un „kaut kas no nekā”.  Es varu tikai pielīdzināties Radītājam. Pielīdzināties – nozīmē izveidot virs sevis visas Radītāja formas, kuras redzu. Un tad vēlme baudīt pieņem visas iespējamās atdeves formas. Proti, pielīdzināties Viņam kā aktieris – es varu, taču kļūt Viņam līdzīgs visā savā iekšējā būtībā, es neesmu spējīgs.

Tikai tad, kad saplūst kopā visas tās gaismas, kuras es piesaistu visos savos labojumos, tās iedarbina sistēmu, un tā iedarbojas uz mani ar gaismu, kas izlabo „akmens sirdi”. Es izsaucu šo gaismu, taču pastarpinātā ceļā.

No nodarbības: no Zoar Grāmatas, Priekšvārds, 04.08.2013.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Jautājums: Kas mainās cilvēkā un pasaulē atklājot Radītāju?

Atbilde: Atbilstoši tam, kādā pakāpē tuvinās Radītāja atklāsme, sākas izpratne par to, ka viss notiekošais ir viņa uzvedums un tāpēc pat visnepatīkamākie notikumi un iepriekš vērtējamie kā briesmīgi, zaudē savu iepriekšējo negatīvo nozīmi un tiek pārvērtēti kā nepieciešamie, lai uzkrātu vēlmi atklāt Radītāju.

Un tu saproti, ka apkārt tev pasaulē nekam nav jāmainās, bet tikai tas, ka tu atklāj vadību, izveidos no šīs zemākās pasaules – augstāko pasauli. Tikai Radītāja vadības pievienošana šai pasaulei ir augstākās pasaules atklāšana. Proti, augstākā pasaule ir augstākās vadības pievienošana mūsu pasaulei. Tā arī sacīts: „Šī pasaule neatšķiras no augstākās, kā tikai ar valdīšanas mainīšanu” (Ein bein olam le aba ele šiabud malhuet).

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Savā attīstībā mums jānoiet tāds stāvoklis, kad atstājam visu savu iepriekšējo formu. Gluži kā kvieša grauds, kuru iesēja zemē un tas pilnībā sapuva. Palika tikai informācijas gēns, rešimo, bet pats materiāls pārvēršas pīšļos – kļūst par barību jaunai formai, kas izveidojas pēc trūdēšanas.

Proti, notiek nolaišanās no iepriekšējā stāvokļa un pēc tam pacelšanās uz jaunu stāvokli. Turpretī viszemākajā lūzuma punktā no iepriekšējā stāvokļa paliek tikai rešimo, kas apgriežas otrādi un pārvēršas jaunā rešimo, jauna stāvokļa gēnā. Tāda ir gan auga, gan dzīvnieka, gan cilvēka dzimšanas pareizā forma mūsu pasaulē, tāpat arī garīgajā.

Pretējā gadījumā mēs nespētu pāriet no stāvokļa stāvoklī. Šeit nepieciešams apvērsums – 10 jaunas sefirot. No vecā 10 sefirot parcufa uz jauno 10 sefirot parcufu pāriet tikai informācijas dati, rešimo. Tā notiek mūsu pasaulē, par cik garīgā sakne izpaužas materiālajā zarā, tāpat arī mūsu iekšējā attīstībā. Visur darbojas viens un tas pats likums. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Visu savu apzināto vēsturi cilvēks mēģina salikt puzli un redz, ka to salikt nespēj. Nekas nesavienojas, viss tikai nāk viņam par ļaunu un viņš dzīvo, nodarot ļaunumu citiem un jūt attiecībā pret sevi tādu pašu arī viņu attieksmi. Tūkstošu gadu garumā viņš pūlas savienot Universa antagonistiskās daļas, taču tās, protams, nesavienojas.

Jābūt savstarpējai ietekmei, savstarpējai iekļautībai kā puzlī, kad viena daļa ieiet otrā – brīvprātīgi, ar mīlestību, kā vīrietis sievietē. Tas arī tiek dēvēts par zivug (kopošanās). Taču tas var notikt tikai tad, ja viens otram ir kā papildinājums, katrs no mums attiecībā pret citu. Tādā veidā esam iekārtoti – miljardiem fizisko un garīgo iedobumu un izciļņu. Pie tam, n – dimensiju telpā, plaknē, neierobežotā plakņu daudzumā, kurā mums savstarpēji jāsavienojas vienā lodē. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kopīgā dvēsele „Ādams”, ZOAR - Nav komentāru→

Pētījums: Impulsīvas personības daudz labvēlīgākas salīdzinājumā ar ārēji mierīgajiem. Ģimenes pāros neiecietīgais dzīvesbiedrs ar zemu paškontroles līmeni vienmēr ir gatavs vairāk atdot savam partnerim, nekā prasīt sev.

Tādi cilvēki ar lielāku varbūtību upurēs laiku un enerģiju tuvākajiem salīdzinājumā ar tiem, kas saglabā mieru problemātiskā situācijā un rūpīgi apdomā visus iespējamos tās risinājuma variantus, pirms izvēlēsies piemērotāko. Turpretī impulsīvais ar grūtībām piedod partnerim pat nenozīmīgas kļūdas.

Replika: Tie ir divi egoisma tipi un abi ir netikumīgi, ilgās attiecībās dod priekšroku mierīgajiem, īsās – impulsīvajiem, jaunībā – impulsīvajiem, vecumdienās – mierīgajiem, tāpat arī atkarībā no otrā partnera puses, taču vienmēr ir svarīgi līdzsvarot. Turpretī garīgajā izaugsmē šie divi personības tipi ārēji izpaužas vēl vairāk, bet iekšēji – līdzsvarojas pašā cilvēkā, otrajā būtībā, kuru cilvēks iegūst.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Veselība, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Radīšanas akta noslēpums”: Iziešanu no Ēģiptes dēvē par piedzimšanu, taču šis zīdainis piedzima miris. Tad, kad pēc tādas grūtniecības, kā kausējamā katlā un Ēģiptes verdzībā, viņi iznāca gaismā, tad nebija vēl gatavi ieelpot svaigu gaisu gaišajā pasaulē, kas viņiem tika apsolīta.

Tāpēc sākās karš ar Amaleku un pārbaudījums ar ūdeni un rezultātā viņi nonāk Sinaja tuksnesī, kas nozīmē naidu (sina), tas ir, mocības, kā tas notiek katras slimības laikā.

Jāsaprot, ka viss nosacīts ar galapunktu – radījuma mērķi. Kā sacīts: „Darbības beigas – sākotnējā nodomā”. Šis galapunkts nosaka problēmas ikvienā posmā, tām ir jāizpaužas, lai sasniegtu galamērķi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Trimda un atbrīvošanās”: Israēla tautas attīstība notika ātrāk salīdzinājumā ar citām tautām un tāpēc tai tika uzlikts pienākums pastāvīgi iet uz priekšu un ar visu precizitāti pildīt kabalas zinātnes norādījumus.

Taču tā neizdarīja to, bet vēlējās iesakņot savu šauro egoismu. Tautas spēki sašķēlās: daži sekoja aiz egoistiskajiem valdniekiem un augstmaņiem, bet daži – aiz praviešiem. Šāda sašķelšanās turpinājās līdz Pirmā Tempļa nopostīšanai…

Tempļu periodā Israēla tauta piedzīvoja garīgo uzplaukumu, izzinot visu Universa realitāti. Taču sašķelšanās nelika sevi gaidīt: ja viena tautas daļa vēlējās precīzi iet taisnu ceļu Augstākā spēka sasniegšanā, tad cita vēlējās izzināšanas augstumu vismaz nedaudz izmantot materiālās dzīves vajadzībām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→