Kur ietērpjas dvēsele?
Bāls Sulams „Miers”: Lai gan ir iespējams redzēt ķermeņu nomainīšanos mūsu pasaulē, taču dvēseles nemainās, tās tikai pāriet no ķermeņa uz ķermeni, no paaudzes uz paaudzi. Jaunu dvēseļu nav: vienas un tās pašas dvēseles ietērpjas jaunos ķermeņos.
„Ķermenis” ir saņemošā vēlme. Ja ķermenim ir nolūks atdeves dēļ, tad saskaņā ar īpašību līdzības likumu, tajā ietērpjas gaisma. Pirmā, vismazākā, šīs gaismas daļiņa, pirmā dvēseles pakāpe, tiek dēvēta par „nefeš”. Kopumā gaismai, kas ietērpjas izlabotajā vēlmē, ir cits dvēseles līmenis, nešama. Turklāt visaugstākās gaismas haja un jehida mēs nespēsim atklāt līdz labošanās nobeigumam.
Vispār realitātē eksistē tikai tilpne un gaisma. Mēdz būt tā, ka gaisma nevar izpausties tilpnē un tikai nedaudz to „apmirdz”, uzturot tajā dzīvību. Mēdz būt arī tā, ka tilpne sasniedz līdzību ar gaismu – nolūku. Saņemošā vēlme pastāvīgi atrodas pretstatā gaismai, kura pilnībā vērsta uz atdevi. Taču, ja virs vēlmes ir nolūks atdeves dēļ – „ticība, kas augstāka par zināšanām” vai „atstarotā gaisma”, tad zināmā mērā tā līdzinās gaismai un var to saņemt. Starp tām jau pastāv saikne un vēlmē ienākošā gaisma tiek dēvēta par „nefeš” vai „ruah”, vai „nešama”. (vairāk…)