Protams, mums ir vairums pretenziju pret Radītāju un pret savu stāvokli, apstākļiem, šīs pretenzijas mēs vēlētos izvirzīt Saimniekam, kurš atbildīgs par visu notiekošo ar mums. Taču tas nelīdzēs. Mums ir jāpiekrīt tiem nosacījumiem, kuros esam ielikti, vai arī būsim spiesti virzīties uz priekšu ciešanu ceļā.

Lai uzstādītu noteikumus, ir jāzina viss process, visa sistēma, jāsaprot, ka tas patiešām iet labumā un to ir iespējams realizēt. Turpretī, ja mēs nesaprotam šo sistēmu un atrodamies pastāvīgā apslēptībā visā mūsu garīgās izaugsmes ceļā virzoties no lejas augšup, tad mums atliek tikai ticēt, ka visam mūsu darbam jāatrodas augstāk par jebkuru kritiku un pretenzijām.

Raugoties uz visu no sava egoisma, mēs nevaram veikt pareizus secinājumus, tāpēc ka virzība uz priekšu tiek vērtēta nevis attiecībā pret vēlmi baudīt, bet gan attiecībā pret atdeves vēlmi. Tāpēc mēs nekad nespēsim savā stāvoklī saprast, kādā veidā mēs virzāmies uz priekšu, veicinot savu garīgo izaugsmi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kādi soļi mums būtu jāveic ģimenē, lai rastu savstarpējo saskaņu?

Atbilde: Tās ir psiholoģiska rakstura mācības. Nepieciešams labāk iepazīt partnera raksturu, sastādīt prasību, viņa rakstura īpašību sarakstu mūsu izpratnē, pieņemt viņa vājības kā dotumu, kuru nav iespējams mainīt. Jāiemācās pieņemt partnera raksturu tādā veidā, kā to dara māte attiecībā pret mīļoto bērnu.

Mums ir zināms, ka 2 – 3 gadu vecumā jau ir iespējams saskatīt bērna rakstura īpašības. Pēc tam 5 – 7 gadu vecumā viņš jau skaidri pauž savu raksturu un to nav iespējams ietekmēt. Mēs esam spiesti to pieņemt un pielāgoties. Mēs redzam, ka dažas no īpašībām viņš ir mantojis no vecmāmiņas, citas no vectēva, no mātes ar tēvu un to visu uztveram ar mīlestību. Tāpat arī partnerī mums ir jāpieņem pat tādas rakstura īpašības, kuras mums nav vēlamas.

Cilvēks nav spējīgs mainīt savu raksturu. Līdz pat dzīves beigām cilvēkā paliek tāda pati attieksme, uzskati, ieradumi, kurus viņš saņēmis bērnībā. Tādējādi tikai savstarpēja piekāpšanās – galvenais, kas spēj izveidot saskanīgu ģimeni, tā ir panākumu formula.

Tad, kad sastopas divas atšķirīgas formas, visu nosaka savstarpējā piekāpšanās, kuru labprāt pieņemam mūsu savstarpējās attiecībās.

No 40. sarunas par jauno dzīvi, 25.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Vīrietis un sieviete - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc pēdējā laikā ļoti veiksmīgi ir tie biznesmeņi, kuriem nav izglītības? Kur slēpjas viņu spēks? Kāpēc labākos rezultātus reizēm sasniedz vadītāji, kuriem nav pieredzes un pat zināšanu?

Atbilde: Tas notiek tāpēc, ka vecā lineārā, egoistiskā saiknes sistēma „tu man, es tev”, tas ir, tīri kapitālistiskā sistēma, pārstāj strādāt. Pasaule ienāk integrālajā savstarpējā saiknē, kurā visi saistīti ar visiem, tāpēc ka caur piecu pazīstamu cilvēku ķēdi katrs cilvēks uz Zemes ir saistīts ar visiem pārējiem.

Šādā sistēmā iepriekšējās iemaņas jau nenostrādā – vajadzīgas citas, kas balstītas uz sapratni vai vienotības sajūtu starp cilvēkiem. Tāpēc pirmajā vietā izvirzās nevis staļiniskie stingrā presinga principi, ne arī amerikāniskie, kas balstās uz konkurenci, bet gan savstarpējās saiknes principi. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Ja galvenais ir vilties savos spēkos garīgajā ceļā, tad kādēļ vēl papildus apgrūtināt mūs ar dažāda veida materiālajām problēmām?

Atbilde: Radītājs neapgrūtina tevi un neliek tev ceļā nekādus šķēršļus. Tu pats sapinies. Tu būtu varējis no pirmā mirkļa, tikko uzsākot mācības, uzreiz ieklausīties padomā, ka jāizlabo attiecības starp mums – tur atrast mūsu saikni un šajā saiknē atklāt garīgo pasauli.

Tev neviens netraucēja vienkārši pieņemt šo padomu un izpildīt. Tad šķēršļi, kas pastāvīgi pastiprinās, tev neliktos kā traucēkļi, tā būtu katrreiz jauna vēlme, kas ļautu atklāt nākamo, daudzkārt augstāku pakāpi. Šī pakāpe netraucētu, gluži otrādi, palīdzētu tev pacelties augšup un palielināt, nostiprināt saikni, atklāt tās iekšējo būtību, kas dēvēta par gaismu. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Pasaule virzās uz to, lai pilnībā „pārformatētos”. Pakāpeniski izzudīs visas liekās specialitātes, ražošanas, paliks tikai vitāli nepieciešamais. Esam pārdzīvojuši patēriņa kalngalu – cilvēki zaudē vēlmi, lai iegādātos jaunas preces, zūd uzkrāšanas tieksme. Daudzus vairs neinteresē ne mode, ne fasoni, ne īpašas preces. Viņi pārstāj just, ka tas uzlabo viņu garastāvokli, attieksmē pret viņiem izraisa apkārtējo cilvēku cieņu vai sajūsmu. Tas viss jau ir pagājis.

Mūsu egoisms, attīstoties ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, noved mūs pie pilnīgi cita stāvokļa – pie jaunas dzīves kvalitātes, kad mūsu fiziskajam ķermenim nepieciešams tas, kas tam ir veselīgs un nes labumu: mazliet sporta, pareizs uzturs, normāla ģimene. Pakāpeniski atgriežas sajūta, ka tieši tas mums pietrūkst, ka nerimstoši dzenoties pēc patēriņa, esam pazaudējuši visu.

Jaunā integrālā sistēma, kas homeostāzē ar dabu padara mūs integrālus, izraisa nepieciešamību atstāt tikai nepieciešamākās ražotnes un tirdzniecības saiknes. Dabiski, ka šajā saiknē pieaugs bezdarbs. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 27) skolniekiem: Protams, es vēlos apvienoties ar jums ar visu savu miesu un dvēseli, šajā un nākamajā pasaulē. Taču es nespēju strādāt savādāk, kā tikai garīgajā un dvēselē, jo pazīstu jūsu dvēseli un spēju ar to apvienoties.

Turpretī jūsu sirdī nav iespējams strādāt savādāk, kā tikai ķermenī, jo jums nav izprotams mans garīgums, lai prastu ar to apvienoties. To saprotot, jūs tāpat sapratīsiet, ka es pats nejūtu nekādu attālumu no jums, turpretī jums, protams, nepieciešama ķermeņa un vietas tuvība, taču tas tikai attiecībā pret jums pašiem un jūsu darbu, nevis attiecībā pret mani un manu darbu.

Es lūdzos Radītājam, lai Viņš vestu jūs pa īstenības ceļu un lai jūs atbrīvotos no visiem pavērsieniem, kas ceļā jums uzglūn un lai ko jūs darītu, jūsu rokās Radītājs gūs panākumus. Turpretī no savas puses, jums stingri jāseko manam ceļam, kuru esmu jums izklājis, ar jūsu prātu un sirdi, kaislīgā tieksmē un lūgšanā un tad, bez šaubām, Radītājs mūs novedīs pie panākumiem, un drīzumā mēs apvienosimies ar miesu un dvēseli šajā pasaulē un nākamajā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Skolotājs un skolnieks - Nav komentāru→

Jautājums: Bāls Sulams raksta, ka mūsu laikmetā ir radusies iespēja paātrināt attīstības procesu un pacelties augšup, lai sasniegtu Radītāju. Kā šo iespēju saskatīt un kā to realizēt?

Atbilde: Mēs dzīvojam īpašā laikā, kurš patiešām dod mums iespēju. Vispirms tāpēc, ka rešimot, kas mūsos atklājas, mudina mūs atklāt zinības par Radītāju, par dzīves būtību. Tas arī ir galvenais jautājums, kas mostas cilvēkos. Pēc tūkstošiem gadu ilgās attīstības cilvēks pa īstam sāk meklēt savas dzīves jēgu, nevis nodzīvot dzīvi pēc iespējas komfortablāk.

Vēl pirms kādiem piecdesmit gadiem mēs uzskatījām, ka materiāliem labumiem nebūs gala un līdz bezgalībai ekstrapolējām patēriņa sabiedrības perspektīvas. „Viss ir iespējams: mēs lidosim uz zvaigznēm, iegūsim varu pār dabas spēkiem, baudīsim dzīvi pārpilnībā…” Tāds bija mūsu egoisma vektors. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Krīze un globalizācija, Veselība - Nav komentāru→

No Rabaša raksta “Israēl, atgriezies pie sava Radītāja”: Kāpēc Radītājs tiek dēvēts par sasisto siržu dziednieku? Tāpēc, ka cilvēkā galvenais – “sirds” – tilpne, kas saņem visu svētumu no augšienes. Taču, ja šī tilpne ir sasista, tad viss, ar ko tā tiek piepildīta, izplūst uz ārieni. Tāpēc, ja sirds ir sasista, tas ir, atrodas egoistiskās vēlmes varā, tad tajā nespēj ienākt gaisma, pretējā gadījumā tā visa nonāks pie nešķīstajiem spēkiem. Tas tiek dēvēts par “sasisto sirdi”.

Radītājs spēj cilvēkam palīdzēt tikai tad, kad sirds sajutīs, ka ir sasista. Līdz tam brīdim nav kam palīdzēt. Sirds sasitas vienā reizē, taču mēs to labojam mazās daļās, un tas ir milzīgs atvieglojums mūsu darbā. Mums nav jāiegulda milzīgas pūles, lai izlabotu visu uzreiz: no sava esošā egoistiskā stāvokļa tiešā ceļā līdz Bezgalības pasaulei.

Tā vietā savu labošanos mēs varam veikt pakāpeniski, mazām porcijām, it kā nestu ķēniņa dārgumu krātuvi pa vienai monētai no vienas vietas uz otru. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kas ir „apaļais” egoisms?

Atbilde: Mūsdienās visa cilvēce kļuvusi par kopēju globālu savstarpēji saistītu sistēmu. Visās jomās izpaužas mūsu atkarība vienam no otra: biznesā, kultūrā, saskarsmē, politikā, ekonomikā. Taču mēs neprotam ar to strādāt, jo paši par sevi esam mazi individuāli egoisti. Šobrīd, kad mēs ienākam jaunā sistēmā, mēs nesaprotam tās likumus, tāpēc ka no lineārās, diskrētās sistēmas pārejam uz analogo.

Diskrētajā sistēmā viss atkarīgs tikai no manis, no manām rīcībām, bet savstarpēji noslēgtajā, savstarpēji atkarīgajā sistēmā no manis nav daudz atkarīgs. Sanāk, ka tiešā, diskrētā attieksmē pret manu uzņēmumu, biznesu, es redzu, ka esmu atkarīgs no vairums faktoriem un tos visus nespēju paredzēt. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Egoisma attīstība, Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

No Bāla Sulama vēstules (Nr. 57): Tajā mirklī, kad pārpildīsies tavu pielikto pūliņu trauks, atnāks lūgšanas laiks. Taču līdz šim brīdim tici tam, ko sacījuši viedie, ka nav iespējams rast garīgo atklāsmi, nepieliekot pūles.

Tad, kad piepildīsies pielikto pūļu mērs un tava lūgšana kļūs pilnīga, tad Radītājs atbildēs uz to ar visu savu devību, kā sola viedie: „Tici, ka ieguldīji pūles un atradi!” Līdz tam tu neesi spējīgs uz lūgšanu, kuru Radītājs sadzirdēs.

Visa šī pasaule, visas augstākās pasaules, visas to pakāpes, kuras lejupnāk no augšienes virzienā uz leju, viss mūsu darbs šajā pasaulē paredzēts tikai tam, lai sasniegtu lūgumu, kliedzienu, lūgšanu, vēršanos pie gaismas, Radītāja, lai Viņš mūs izlabotu. Turpretī mūsu uzdevums – tikai atklāt vajadzību laboties un tur mums nebūs atlaides. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→