Mans prāts un manas jūtas, visas manas pašizpausmes, roka, kura raksta, ausis, kuras dzird, – viss manī iekārtots attiecīgi šai pasaulei. Ar savu esošo dzirdi es nevaru sadzirdēt eņģeļu dziesmu. Iespējams, kāds varbūt to dzird, taču tādā gadījumā viņš nav vesels. Esmu ierobežots noteiktā uztveres diapazonā un nespēju izrauties ārpus tā robežām.

Un attiecīgi es nevaru izpaust to, ko nesajūtu – parādības, kuras paliek ārpus maniem maņu orgāniem. Pieņemsim, esmu apgarots ar ideju par garīgo pasauli, manī kas notiek, kaut kas izpeld, uzliesmo… Taču, kā to izpaust? Gribot negribot es vēršos pie vārdiem analogiem, kas apraksta līdzīgas parādības. Piemēram, es stāstu par garastāvokļa augšupejām un kritumiem attiecībā pret kaut ko fiziskajā stāvoklī, taču nebūt ne īstenajos, garīgajos pacēlumos un kritumos.

Mēs vienmēr ņemam mūsu pasaules vārdus, jo citu vārdu mums nav. Turklāt, ja mēs izmantojam citus vārdus, piemēram AVAJa (הויה), tad mums tā ir „mantra”, slepenais kods. Mūsu pasaulē nav analogu līdzīgiem garīgajiem terminiem. Kabalisti līdz tiem nonāca, kad bija izzinājuši atbilstošas garīgās parādības un redzēja, ka to zari neaizsniedzas līdz mūsu pasaulei. Šeit nav Augstākā spēka (Elokim), nav „eņģeļu”. Un tas nozīmē, ka man jādod tiem nosaukumi, piešķirot attiecīgo spēku vārdus, vai arī jādod tiem nosaukumi, kuri nenāk no autentiskas uztveres. Un tad es ņemu šos nosaukumus no gaismu un tilpņu savstarpējās saiknes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas valoda, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Lai skolniekiem nodotu zināšanas, kabalistam jālieto absolūti precīzi apzīmējumi. Ja zinātnieks kļūdās pat vienā neveiksmīgi izvēlētā vārdā, ar to viņš novedīs pie sajukuma un pārējie nesapratīs sacīto. Tādējādi vispirms nepieciešams izpētīt saknes un zara likumu, kas nosaka attiecības starp pasaulēm.

Balstoties uz augstāk sacīto, mēs varam saprast simtprocentīgu kabalas zinātnes patiesumu.

Ķīmijā, piemēram, tiek izmantotas garas formulas, kuras apzīmē vielas sastāvu. Nosaukums apraksta materiālu, tā komponentus un savstarpējo mijiedarbību. Taču pašas formulas un nosaukumi tā ir tikai ārējā izteiksme. Lai tos saprastu, sākumā jāiemācās valoda, kurā tie uzrakstīti. Ja kāds cits zinātnieks, kuram nav zināmi mūsdienu ķīmijā pieņemtie nosaukumi un veikto pētījumu rezultāti, sāks pētīt tās pašas parādības, viņš aprakstīs tās savā valodā un piešķirs pilnīgi citus nosaukumus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabala un citas zinātnes, Kabalas valoda - Nav komentāru→

Jautājums: Tad, kad mēs runājam par Israēla tautu, par ebrejiem, ko mēs ar to domājam?

Atbilde: Ābrama mācekļi, kuri kopā ar viņu iznāca no Babilonijas, dēvēja sevi par „Israēlu”, tas nozīmē: „taisni pie Radītāja” (jašar-eļ). Tāpat arī viņi nosauca sevi par „jūdiem” (jehudim) – no vārda „vienotība” (ihud), par cik vēlējās apvienoties. Arī tāpat viņi nosauca sevi par „ebrejiem” (ivrim – עברים) – no vārda „pāriešana” (maavar – מעבר), par cik vēlējās pāriet no pakāpes uz pakāpi. Visi nosaukumi tiek doti saskaņā ar vektoru, atbilstoši tieksmei.

Kopumā pastāv saņemošā vēlme. Tās mazākā daļa tiek dēvēta „Bnei Baruh” (BB). Cita, lielāka daļa, tiek dēvēta „Israēla tauta Israēla zemē”. Vēl lielāka daļa tiek dēvēta „Israēla tauta trimdā”. Un visbeidzot ir daļa ar nosaukumu „pasaules tautas”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Rambams, Mišna Tora, likumi par elkdievību: Četrdesmit gadu vecumā Ābrams iepazina savu Veidotāju, piecēlās kājās un skaļi uzsauca visai tautai, vēloties cilvēkiem darīt zināmu, ka ir viens Dievs visai pasaulei un ir jākalpo Viņam.

Pulcēdams cilvēkus, viņš devās no pilsētas uz pilsētu, no zemes uz zemi, līdz viņam pievienojās tūkstoši un desmiti tūkstošu. Un tie – Ābrama māju cilvēki. Viņš iesakņoja viņu sirdīs diženu sakni un sacerēja par to grāmatas. Un šis pamats stiprinājās starp Jēkaba dēliem un starp tiem, kas viņiem piebiedrojās un pasaulē radās tauta, kas zināja Radītāju.

Tie ir avoti, ebreju tautas pamats. Pirms apmēram trīs ar pusi tūkstošiem gadu Ābrams, viens no seno babiloniešu priesteriem, atklāja, ka visu pārvalda Augstākais spēks, labestīgs un darošs labu. Šī spēka mērķis – novest visu pasauli, visus cilvēkus pie saplūsmes ar to, lai katrs varētu sajust, ka viņš ir dalībnieks starp visiem, ka visa realitāte ir pievienota viņam. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Senā Babilonija - Nav komentāru→

Zoar Grāmata, nodaļa „Emor”, 140. p.: Pesahā ir septiņas dienas, un arī Sukotā ir septiņas dienas. Pilnīgs Sukot svētku prieks izpaužas citā dienā, Šemini Aceret (Sukota svētku astotā noslēguma diena). Kāpēc tad septiņas dienas nav Šavuotā? Tāpēc, ka Šavuots ir Toras dāvāšanas laiks, tas ir pats svarīgākais laiks. Pesahs – labā līnija, Sukots – kreisā līnija, bet Šavuots – vidējā līnija, kas iekļauj sevī šīs divas līnijas. Un tādā gadījumā septiņām dienām tajā jābūt pat vairāk nekā Pesahā un Sukotā.

Pesahs, Šavuots, Jom Kipur (Tiesas Diena), Roš Hašana (Jaunais Gads), visi svētki un vispār visas gada dienas ir garīgo kāpņu pakāpes. 6000 gadu (viss pasaules labošanās periods) dalās trijos posmos, kur katrs posms ietver 2000 gadu, kad atklājas kelim/ vēlmes HABAD, HAGAT un NEHiJ, vai pasaules Brija, Ecira, Asija.

Dvēseles, kas atrodas šajās pasaulēs, darbojas tā, ka ar šīm pasaulēm paceļas augšup uz Acilut. Pacēlušās Acilut pasaulē, tās izzina šos īpašos svētkus, sestdienas un nedēļas dienas. Tāpēc šeit runa iet par garīgajiem stāvokļiem, un Zoar Grāmata skaidro, kāpēc Šavuotā nav septiņas dienas kā Pesahā. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Kongress Novosibirskā, 1. nodarbība

Kabala – īpaša zinātne, kas principā izskaidro visu. Taču tā ir jāizzina. Šī zinātne tiek izzināta ne ar to prātu un ne ar tām vēlmēm, ar kuriem esam piedzimuši, – ne caur mūsu būtību.

Mēs piedzimstam “dzīvnieciskajā” līmenī, un mums jāattīsta sevī nākamā līmeņa īpašības – pakāpi “Cilvēks” (“Ādams”), kas nozīmē: “līdzīgs” (dome) Augstākajam spēkam.

Materiālajā realitātē mēs tāpat arī saņemam visus iespējamos signālus no apkārtējās pasaules atbilstoši mūsu līdzībai ar to. Atkarībā no tā, kādā diapazonā un ar kādu jutību strādā mani dzirdes, redzes un pārējie maņu orgāni, es arī uztveru apkārtējo pasauli, lai gan tajā  pastāv vēl milzīgs frekvenču, visu iespējamo avotu daudzums, kurus es neuztveru. Tādējādi es uztveru pasauli tikai tajā diapazonā, kurā noskaņoti mani maņu orgāni vai ierīces, kuras es varu radīt, lai šos diapazonus paplašinātu un ne vairāk. Mēs neradām to, kā mums nav, mēs tikai palielinām to, kas mums ir. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Kongresi, Norises, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Kāda ir kabalas zinātnes būtība?

Pastāv radījums – „materiāls”, vēlme baudīt. Tas tiešā veidā reaģē uz gaismu un nespēj veikt patstāvīgi nevienu kustību. Atbilstoši tam, kādā pakāpē un formā gaisma uz to iedarbojas, tādā veidā radījums arī atsaucas.

Bez tam radījumā ir arī gaismas, Augstākā spēka, Radītāja, vēlmes sniegt baudu dzirkstele. Un ja šo dzirksteli atmodina gaisma, tad šī dzirkstele reaģē uz gaismu citādāk. Saņemošā vēlme vienkārši tiecas pēc gaismas: „Es vēlos tevi aprīt”. Turpretī dzirkstele saka: „Es vēlos tev pielīdzināties”, jo pati ir izcēlusies no gaismas

Tad radījumā rodas saskaņas trūkums, pretrunas:

•   Viena daļa mudina to „aprīt” visu, jo gaisma neienāk vēlmē tiešā veidā, bet tikai „mirgo”, atspoguļojoties vienās vai otrās lietās. Vēlme tām seko, uzskatot, ka tās palīdzēs tai kaut ko sasniegt. Līdz ar to egoisms tikai pieaug, pastāvīgi vēlas ko vairāk un vienmēr paliek tukšs, līdz cilvēks nomirst, kā sacīts: „nesasniedzis ne pusi no vēlamā”.

•   No otras puses, aizdegoties, dzirkstele virza cilvēku uz aizvien apzinātākām labošanām. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

No Bāla Sulama raksta „Miers pasaulē”: Pastāv divas varas, kas darbojas attīstības procesā:

•   viena no tām – „debesu vara”, kas garantē visa ļaunā un kaitējumu nesošā atgriešanos pie labā un noderīgā, taču „savā laikā” – lēnā un sāpīgā ceļā, kad „attīstības objekts” izjūt sāpes un briesmīgas ciešanas, atrodoties zem attīstības veltņa, kas piespiež to pie zemes ar ārkārtīgu cietsirdību.

•   otra – „zemes vara”, pārstāv cilvēkus, kuri paņēmuši savās rokās varu pār minētajiem attīstības likumiem un kuriem ir dots pilnībā atbrīvoties no laika važām. Viņi ievērojami paātrina galējās stadijas sasniegšanu – savas nobriešanas un labošanās nobeigumu, kas nosaka viņu attīstības beigas. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Jautājums: Ja visi mana ceļa posmi ir iepriekš noteikti, vai es varu zināmā veidā mainīt savas dzīves notikumus ar brīvās izvēles palīdzību? Ar ko atšķirsies mana dzīve kopsolī ar kabalu no dzīves bez kabalas?

Atbilde: Starpība ir kardināla.

Pieņemsim, es nevēlos mācīties skolā. Rezultātā es saņemu no vecākiem „pilnā mērā”. Tāpat arī šeit: es laužu kāju, valsts iesaistās karā, notiek kataklizmas – tas pats ir ar „vecāku iedarbību”, tikai daudz jūtamāk. Un ar šīm nelaimēm vai pēc tām es vienalga izpildīšu to, kas tiek prasīts. Pie tam, ja skolā man reizēm izdevās izsprukt no soda, tad šeit attaisnojuma nav, man nav kur dēties. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Gribas brīvība, Ikdienas nodarbība, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Radītāja atklāsme nenotiek uzreiz, kā tas ir materiālajā pasaulē, bet noteikta laika garumā, kas atkarīgs no cilvēka šķīstības pakāpes, līdz viņam atklāsies visas daudzveidīgās pakāpes, kas sākotnēji izveidotas no augšienes lejup. Tās tiek izzinātas posmsecīgi, viena aiz otras, viena virs citas, līdzīgi kāpņu pakāpieniem un tāpēc nosauktas par pakāpieniem.

Viss izkārtots un sagatavots iepriekš, visās detaļās. Tādējādi mēs ne par jotu nevaram mainīt darbības. Tāpat kā no augšienes nonāca lejup pakāpes, secībā no augšienes uz leju sakaņā ar zara un saknes likumiem, tāpat arī mēs virzāmies augšup mērojot ceļu pa to pašu „koku” no apakšas uz augšieni. Nevienā šīs atgriešanās pie Saknes milimetrā nav nekā jauna. Stāvokļi ir determinēti, viss ir iepriekš noteikts saskaņā ar vēlmi, ekrānu un gaismu, visos posmos. Jauninājumi šeit vienkārši nav iespējami, par cik starp gaismām un tilpnēm pastāv negrozāms likums, „dzelzs formula”.

Nevar būt nekas cits, izņemot gaismas, tilpnes un ekrānus. Tāpēc no pilnības stāvokļa Bezgalībā līdz sašķeltākajam, maziskākajam stāvoklim šajā pasaulē viss tiek noteikts ar šo triju faktoru mijiedarbību. Nav nekā jauna ne ceļā no augšienes lejup, ne arī virzienā no apakšas augšup. Radītājs mūs aptver visapkārt. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→