Bāls Sulams „Galvojums”: Tikai Isrēla dēli uzņēmās prasīto galvojumu, nevis citas pasaules tautas, kuras neņēma tajā nekādu līdzdalību.

Tādā veidā sāka dalīties saņemošā vēlme. Senajā Babilonijā dzīvoja vienota tauta, bet pēc tam tā sašķēlās atsevišķās grupās, kuras izklīda pasaulē, par cik Augstākais spēks vairs neturēja tās kopā. Šī izsijāšanās nozīmē, ka saņemošās vēlmes atklāja savstarpējās atšķirības. Citādāk sakot, sāka izpausties daudzveidīgas vēlmes, kas attiecas uz dažādām pakāpēm: „Sīrija”, „Aizjordāna”, „Israēla zeme”, „Ēģipte” utt. Atkarībā no to atklāsmes mēs jutāmies arvien vairāk nošķirti, līdz atklājās, cik lielā mērā mēs tomēr esam iekšēji saistīti viens ar otru. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Senā Babilonija - Nav komentāru→

„Galvojums” – svarīgākais no visiem Bāla Sulama rakstiem. Šis raksts klāsta par pirmpamatiem, par mūsu darba saknēm. Tas skaidro, kāpēc tika radīta Israēla tauta – vēsturē un vispārējā attīstības procesā – kāpēc nepieciešams pārejas posms metodikas nodošanā no Radītāja radījumiem, kāpēc šai metodikai jāatnāk caur īpašu grupu, kura atdalījusies no pārējās cilvēces vēl Senajā Babilonijā, kraha laikos, kuru tā simbolizē.

Tieši no turienes izcēlās šī grupa, kura pēc ilga laika, kas nepieciešams cilvēces un personīgajai sagatavošanai, nodod labošanās metodiku visai pasaulei. Bāls Sulams skaidro tāpat, kādas ir šīs grupas savstarpējās attiecības ar pasauli, kādi procesi jānoiet abām pusēm, būtībā tā arī ir visa mūsu vēsture. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Radītājs neatrada nevienu tautu, kas būtu izpelnījusies pieņemt Toru, izņemot Ābrama dēlus, Īzaku un Jēkabu.

Viņi personificē trīs līnijas, kas tiek iegūtas ar saņemošo vēlmi, pateicoties tam, vēlme spēs sevi izlabot un sasniegt mērķi – pielīdzināties gaismai. Pastāvīgi tikai jāizmanto tā metodika, kuru šīs trīs līnijas, trīs Ābrama, Īzaka un Jēkaba īpašības izveidoja sākotnēji.

Pirmtēvi izpildīja visu Toru vēl arī pirms tam, kā tika tā dāvāta.

Šīs trīs līnijas atrodas arī pat stadijā KaHaB, „labošanās pirmajā trešdaļā”, kaut gan tas nav nepieciešams. Taču tās realizējas stadijā HaGaT un vēl vairāk – stadijā HeHI, tas ir, pārējās divās trešdaļās. Šodien pienācis beidzamā labošanās posma laiks (HeHI), kad realizējas ārējā saņemošā vēlme. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Izraēla un pasaules tautas, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Kabalas zinātne – sakņu kārtība, kas nonāk lejup cēloņu un seku ceļā saskaņā ar nemainīgiem un absolūtiem likumiem, kuri saskanīgi un noved pie viena ļoti augsta Mērķa, dēvēta par „Radītāja Dievības atklāsmi Viņa radījumiem šajā pasaulē”.

Viss pārējais, ko mēs vēlētos sasniegt ar kabalas zinātnes palīdzību, uz šo zinātni neattiecas. Tas līdzinās tam, kā paņemt fizikas mācību grāmatu cerībā apgūt medicīnu vai apmeklēt ķīmijas nodarbības, lai apgūtu politoloģiju. Lūk, arī šeit tas pats: kabalas zinātne paredzēta tikai tam, lai sasniegtu Radītāja atklāsmi – un punkts. Ja tu to vēlies, kabala kalpos tev kā līdzeklis. Ja tev šādas vēlmes nav, nodarbojies ar ko vēlas tava sirds.

Kamēr cilvēkos saskaņā ar evolūcijas kārtību nemodās vēlme atklāt Radītāju, kabalas zinātne neatklājās, lai viņiem neradītu sajukumu. Turpretim šodien, kad šī vēlme pilnībā sāk izpausties un prasa atbildi, kabalisti saka, ka ir pienācis laiks un kabalas zinātnei jāatklājas pasaulei kā līdzeklim, kā risinājumam. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kabala, Kabalas izplatīšana - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Galvojums”: Vispārējais galvojums atbrīvoja katru no jebkurām rūpēm par sava ķermeņa vajadzībām un atļāva pilnā mērā pildīt bausli „mīli savu tuvāko kā sevi pašu”, atdodot visu, kas tam pieder, ikvienam trūkumcietējam. Tāpēc, ka cilvēks vairs neraizējas par sava ķermeņa vajadzībām, jo zina un ir pārliecināts, ka sešsimts tūkstoši viņu uzticīgi mīlošo atrodas līdzās un gatavi par viņu parūpēties.

Šeit ir divi momenti.

Pirmkārt, galvojums un savstarpējās rūpes atbrīvo cilvēku no bailēm par sevi. Katrs tiek citu atbalstīts un visiem ir labi. Šāda, lūk, „psiholoģiskā terapija”, kas ļauj atbrīvoties no bailēm. (vairāk…)

Filed under: Galvojums, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc sacīts, ka cilvēks pats vainīgs savā trimdā?

Atbilde: Kādreiz mēs pastāvējām augstākajā pasaulē savās saknēs. Taču „pirmā cilvēka”, Ādama, grēkā krišanas dēļ, kurš saņēma gaismu egoistiski, sevis dēļ, notika sašķelšanās, un mēs nonācām šeit, šajā pasaulē. Tā vietā, lai sajustu Bezgalības pasaules piecas pakāpes: šoreš, alef, bet, gimel, dalet (0-1-2-3-4) un piecus garīgos parcufim: Keter, Hohma, Bina, Zeir Anpin, Malhut, mēs nonācām zemes realitātes sajūtā, kas tiek uztverta caur pieciem līmeņiem: sakne, dvēsele, ķermenis, ietērps, pils.

Mēs sajūtam realitāti, kura patiesībā neeksistē un nezinām, ka pastāv cita, patiesa realitāte, kas radīta sākotnēji. Mēs atrodamies trimdā no tās, it kā mūs būtu izraidījuši uz kādu tālu, svešu valsti, kā kādreiz noziedzniekus kuģos izsūtīja uz Austrāliju. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No augšienes, no pilnības stāvokļa lejup nolaižas kāpnes, kas pasaules dala pakāpienos (pakāpēs), bet gaismu devās, līdz pat mūsu pasaulei – pilnīgajai apsēptībai. Apslēptības ir radītas, lai mēs veicinātu savu garīgo izaugsmi un piepildītu tās ar savu apzināšanos, savu darbu, pūlēm.

Saņemošo vēlmju vietā, mums jāsāk strādāt ar atdodošajām, tas ir, jāgūst bauda ne sevis dēļ, bet atdeves dēļ. Pateicoties tam, cilvēks iegūst brīvību un neatkarību, zināšanas un sajūtu, ka atrodas Radītāja pasaulē, augstākajā pasaulē.

Lai novestu cilvēku pie šāda stāvokļa, sākot no noteikta viņa attīstības brīža, kurš iestājas mūsdienās, viņam  sāk atklāt apslēptību. Ar izredzētām peronībām tas jau notika arī pagājušajos gadsimtos, bet šodien visa pasaule jūt apslēptību, zināmu neskaidrību, sajukumu, bezspēcību. Rodas sajūta, ka mēs jau nespējam ar bijušajām īpašībām un spēkiem virzīties uz priekšu, aprēķināt savas pūles, vēlmes, plānot darbības un censties panākt rezultātus. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Patiesībā pasaulē nav nekā cita, izņemot vienu vienīgu dvēseli, bet sešsimts tūkstošos daļās un vairums garīgajās dzirkstelēs to dala cilvēka egoisms.

Radīta vienota dvēsele un nekas vairāk cits. Pastāv tikai dvēsele, un mēs vienmēr tajā atrodamies. Taču, ja mums šķiet, ka tas tā nav, tad tāpēc, ka paši esam sabojāti. Kopējā tilpne man dalās manā „Es” un „citos”, tā vietā, lai pārstāvētu monolītu kopību, kurā esam tikai „mēs”. Viss mans darbs ir tajā, lai es izlabotu personīgo uztveri.

Līdz šim brīdim es atrados pasaulē, kuras daļas man šķita atdalītas, un kurām trūkst savstarpējā saikne. Tā esmu iekārtots iekšēji, tādu man vienmēr bija ērti redzēt ārējo pasauli un es pilnībā ar to sadzīvoju. Taču šodien pasaule no ārienes pieņem citus apveidus: izrādās, ka nedzīvā, augu un dzīvnieku daba ir cieši saistītas. Dabiski, man tas nav tik svarīgi un tomēr ekoloģijai arī ir sava nozīme, jo ar savām neapdomātām rīcībām es izraisu nepatīkamas izmaiņas dabas parādībās. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

Viss, ko raksta Zoar Grāmatas autori, viņi sajuta, atklāja savās vēlmēs, uztveres īpašībās/kelim. Mums viņi jāapskauž, vēloties sasniegt viņu stāvokli, atklāt pasauli, par kuru viņi raksta. Mēs pat nesaprotam, ko viņi tur redz, it kā nokļuvuši nezināmos džungļos, nepazīstamā vietā, redz notiekošo tur un stāsta par to visās iespējamās formās. Viņiem pat trūkst vārdu, lai aprakstītu, jo tas ir kas jauns, neeksistējošs mūsu pasaulē. Reizēm viņi spēj rast kādu analoģiju ar mūsu pasauli, reizēm ne.

Lai atklātu to pašu, mums nav jābrauc uz to pašu vietu, jākāpj kādā kalnā, jādodas džungļos, mums jāmaina sevī mūsu īpašības, nedaudz „jāpagriež” katra īpašība, jāveic kopējā „kalibrēšana”, un tad mēs saņemsim ainu, par kuru viņi klāsta. Tad katrā vārdā, katrā burtā mēs varēsim nedaudz kalibrēt gan vienu, gan atkal citu īpašību un tādā veidā iziesim cauri tekstam, kuru viņi raksta.

Gala rezultātā Zoar Grāmatas teksts satur instrukciju: kā mēs varam mainīt sevī katru detaļu, katru uztveres īpašību, lai pastāvīgi pieturētos pie ainas, kuru formē mums Grāmatas autori. Tādā veidā, sekojot viņiem, mēs izejam ceļu.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 29.05.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kabalas apgūšana, ZOAR - Nav komentāru→

Bāls Sulams „Sešsimts tūkstoši dvēseļu”: Sacīts, ka pastāv 600 tūkstoši dvēseļu un katra dvēsele sadalījās vairums dzirkstelēs. Taču, kā to saprast? Garīgais nedalās daļās un sākotnēji nekas netika radīts, izņemot vienu dvēseli – Ādamu Rišonu.

No vienas puses, cilvēka priekšā nostājas sašķeltas, sadrumstalotas pasaules aina, bet no citas puses, viņam ir saprotams, ka iekšēji viņš pats ir sašķelts un sadrumstalots, tāpēc pasauli redz tādu. Sacīts, ka labojoties cilvēks nosliec sevi un visu pasauli uz attaisnojuma svaru kausa. Tādējādi, kad nonāku pie savas personīgās labošanās beigām, visai pasaulei manās acīs jābūt izlabotai. Pašlaik, lūkojoties uz sevi pašu, es redzu visu pasauli sabojātu – tādu to aino mani trūkumi. Un, otrādi, izlabojoties, es nosliekšu sevi un visu pasauli uz pilnību. Es pats un pasaule, kuru es redzu, tas ir viens un tas pats. Pasaule – manas tilpnes/vēlmes. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Realitātes uztvere - Nav komentāru→