Viedoklis (Alens de Benuā, franču filozofs un politologs):

Tirgus ekonomika bāzējas uz pastāvīgu pieaugumu – vēl vairāk produkcijas, vairāk patēriņa, vairāk peļņas. Ekonomikas izaugsme nevar apstāties, jo tad tā sabruks. Un tieši šī mentalitāte tiek uzspiesta cilvēkiem – vēl vairāk strādāt, vairāk tērēt un iegūt pēc iespējas lielāku peļņu.

Tā ir kapitālisma loģika – ar visiem iespējamiem līdzekļiem pieaudzēt kapitālu. Materiālie resursi ir ierobežoti, tādēļ tiek sasniegta izaugsmes robeža. Tā ir ekoloģiska robeža – ekonomikas izaugsme var novest līdz ekoloģiskai katastrofai un dabas resursu pilnīgam izsīkumam. Sekojoši, krīze būs globāla. Tā izies no ekonomikas un finanšu rāmjiem un pilnībā izmainīs pasauli. Ir jāpārskata paši ekonomiskie principi un precīzi jāatdala privātā, valsts un publiskā sektora ekonomika. Vajadzīga arī cilvēku domu dekolonizācija, par cik ekonomika jau dziļi iesakņojusies ļaužu prātos.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Rabašs, 66. vēstule: ja cilvēks nodarbojas ar Toru ne debesu dēļ, viņam it kā nav Radītāja. Ja viņš patiešām sajustu Radītāju, tad nodarbotos debesu dēļ. Tādēļ cilvēkam jāpieliek pūles, un jāpārvar personīgās īpašības, vēršot tās par labu tuvākajam.

Nokļūstot nelaimē, cilvēks meklē, kā no tās izkļūt. Nelaimes mēdz būt dažādas: materiālās un garīgās, taču tā vai citādi, cilvēks izjūt ciešanas. Tomēr, ja tajā pašā laikā viņš sāk nodarboties ar Toru un pat kabalas zinātni, tad tiek pakļauts ļoti lielām briesmām. Tāpēc, ka Tora var būt „dzīvības eliksīrs” vai „nāvējoša inde”. Šo līdzekli mums atklāj čūska, kura gala rezultātā apēdīs cilvēku vai palīdzēs viņam, aizdzenot prom no sevis un pakļaujoties. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Rabašs, Dargot Sulam, 921. raksts „Nepieciešamība uz darbību no lejas”: Baudas spēks, kas uz mums iedarbojas – ļaunās sākotnes vara, kas notur cilvēku trimdā. Ja cilvēks varētu atteikties no baudas, tad tā viņu nepaverdzinātu. Un tāpēc, kad Faraons Israēla dēliem sniedza savus labumus, tie atradās Faraona verdzībā un nespēja iziet no trimdas…

Virzoties garīgajā arvien tālāk uz priekšu, cilvēks kļūst arvien vājāks. Tā arī ir verdzība pie Faraona – cilvēks ir vājš attiecībā pret baudu. Reiz viņš bija varonis, spēja pārvarēt savas vēlmes, turēt sevi rokās, piespiest sevi, taču virzoties arvien tālāk, viņš it kā kļūst vājāks un jau nespēj piespiest sevi pārvarēt, „uzkāpt sev uz rīkles”. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Kā pārbaudīt, ka tava darbība patiešām ir atdeve, nevis ilūzija?

Atbilde: Ja tā patiešām ir atdeves darbība, tad tev nerodas par to nekādu šaubu, jo tajā atklājas Radītājs, kurš piedalās tajā tādā mērā, kādā tu vēlies Viņam atdot.

Atdodošās darbības mērķis – atdeve Radītājam. To nevar izpildīt bez gala adresāta. Ja notiks šāda darbība, tu atklāsi, cil lielā mērā patiešām tu atdod Saimniekam – tas ir, Viņu atklāsi.

Sākumā tu atklāsi to apslēptībā, atdevē atdeves dēļ. Lai gan mums ir grūti saprast, ko tas nozīmē, jo atdeve atdeves dēļ – tā ir Bina, darbība, kas atdalīta no vēlmes baudīt. Saņemšanu atdeves dēļ mēs vēl kaut kādā veidā spējam iztēloties kā kaut ko mums pretēju. Taču, ja tikai atdot, tad patreiz nav saprotams, kā šādā gadījumā dzīvot, neatkarīgi no personīgās vēlmes, kas pakārta gluži kā gaisā.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.04.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Jautājums: Ja Tora – garīgā ceļa norādījumi, tad kā mēs varam tiem sekot, nesajūtot neko, izņemot mūsu pasauli?

Atbilde: Pirmām kartām, mums ir jāpaceļas augšup. Tora nav uzrakstīta cilvēkiem, kuri atrodas zemāk par mahsomu. Pat tad, kad tā klāsta par kādiem notikumiem: Ēģiptes trimdu, ciltstēviem, Babiloniju, tad sacītā patieso jēgu var atklāt tikai tas, kurš atrodas garīgajā darbā, jau aiz mahsoma.

Viss ir atkarīgs no garīgo jēdzienu atklāšanas līmeņa. Piemēram, Zoar Grāmata sniedz tādu vārda Berešit (sākumā) skaidrojumu, kurš iekļauj sevī visu ceļu no sākuma līdz beigām.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.04.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Tora, ZOAR - Nav komentāru→

Mums jāveido starp mums integrālā sistēma – jāformē pareizs „iesaiņojums”, pareiza apkārtne un tādā veidā katrs ir jāaudzina. Tā mēs izaudzinām īstu Cilvēku, sākot no cilvēciskās attīstības pakāpes, – izaudzinām no tiem „mežoņiem”, kādi esam šodien attieksmē viens pret otru.

Pateicoties labām savstarpējām attiecībām, dalībai, savstarpībai, savstarpējai atdevei, mēs realizējam divas uzvedības formas:

● labsirdīgas savstarpējās attiecības ar cilvēkiem cilvēciskajā pakāpē, mūsu plaknē;

● labas savstarpējās attiecības ar Dabu, ar tās vispārējo savstarpējās atdeves un mīlestības likumu. (vairāk…)

Filed under: Audzināšana un bērni - Nav komentāru→

No 159. raksta, grāmata „Šamati”: „Līdz brīdim, kamēr Israēls atrodas zem citu tautu virskundzības, tas nevar iziet no svešas ietekmes, rasdams garšu šajā darbā un nevēlēdamies atbrīvoties no šīs verdzības. Un tad Radītājs izdarīja tā, lai „Ēģiptes valdnieks nomirtu”, un lai izzustu viņa vara. Vai tas ir labi, ka Faraons nomira? Viņš taču pietuvināja Israēlu svētumam, liekot mums sajust sevī divas īpašības. No vienas puses, mums bija pilni podi ar gaļu, taču no otras puses, mēs atradāmies verdzībā.

Ja nedomāt par garīgo, tad aizmirstas verdzība un tu nejūties kā vergs. Tu strādā sava egoisma labā un labi nopelni. Verdzība sākas tur, kur , neskatoties uz pilniem podiem ar gaļu, tu sajūti, ka tev nav garīgā, tāpēc ka tu nesasniedz savienošanos, mīlestību, iziešanu no egoisma. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Apziņa – tā ir jauna kategorija, kas dzimst no īpašību neatbilsmes sajūtas. Es sāku apzināties, kas es esmu tajā brīdī, kad man ir slikti un cenšos analizēt: kas tieši man nepatīk un kāpēc man ir slikti? Pēc tam es sāku meklēt, no kurienes nāk ļaunums, no kā?

Visas 125 pakāpes izveidotas uz īpašību neatbilsmes, no šīs sajūtas pastāvīgi rodas jautājumi: „Ko dod šis darbs un kas ir Radītājs, lai es Viņu klausītu? Faraons mums pastāvīgi uzdod šos jautājumus, bet mēs noskaidrojam atbildi. Tādā veidā Radītājs ar mums spēlē no divām pusēm un māca arvien lielāku jutību attiecībā uz atdeves nolūku.

Radītājs pievieno mums arvien kvalitatīvāku īpašību neatbilsmes sajūtu – no pakāpes līdz pakāpei. Ja kādreiz es uztvēru labestību un ļaunumu tikai attiecībā pret materiāliem kritērijiem, spriežot pēc tā, cik daudz man izdevies no kāda nozagt, tad tagad es spriežu par labestību un ļaunumu pēc saviem nolūkiem attiecībā pret Radītāju vai to cilvēku, no kura reiz zagu. (vairāk…)

Filed under: Egoisma attīstība, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Laiks, kustība, telpa nepastāv. Mēs tikai savā apziņā savu uztveri vienos parametros dēvējam: par gadiem, laiku, bet citos: par kustību, telpu. Atbilstoši tam mēs iztēlojamies kādu ainu.

Nav nekādu miljardu gadu ārpus tevis. Ja tu jautāsi: vakardiena bija vai nē, tad sākumā jānoskaidro, ko nozīmē „vakar” vai tūkstoš gadu iepriekš? Ko nozīmē „bija”? Patreiz es jūtu tādus stāvokļus, kurus dēvēju „vakar”, „aizvakar”, „rīt”. Ja atdalīt šo punktu: „mani, kurš sajūt”, tad nekas nepaliks.

Mēs runājam tikai par to, kā mums iziet no šās ilūzijas. Mēs pilnīgi saputrojāmies un nav vajadzības apspriest to, kas šeit norisinās – vajag tikai meklēt, kā pacelties virs šīs materiālās sajūtas un sapratnes, un tad mēs sajutīsim un sapratīsim īstenību un varēsim spriest par savu stāvokli. Līdz tam brīdim, kamēr mēs tajā atrodamies, mēs neko nespēsim izspriest, tas ir pilnīgi bezjēdzīgi. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere - Nav komentāru→

No 159. raksta, grāmata „Šamati” : „Un notika pēc ilga laika: nomira Ēģiptes valdnieks…” (Šemot) Sabrūk un mirst viss egoisma, visas materiālās dzīves un tās labumu dižums, cilvēka vēlme labāk tajā iekārtoties. Un ko viņam darīt? Tieši šo stāvokli patreiz iziet visa cilvēce, katrs cilvēks atsevišķi. Mēs jau nevaram vairs strādāt saskaņā ar parasto ego materiālo mērķu dēļ.

Un tad „Izraēlas dēli ievaidējās no darba” – tie, kuri tiecas uz garīgo, vēl pat nezinot, ko tas nozīmē un tie, kuri jau vairāk tam pietuvinājušies un jau nedaudz saprot, ka garīgais nozīmē atdevi un mīlestību, kas atrodas ārpus personīgajām interesēm. Sākot pārbaudīt savu stāvokli, viņi saprot, ka nav iespējams tādā veidā turpināt tālāk. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→