Monthly Archives: aprīlis 2012

Kā „savīt” radījumu

Pat mūsu materiālās dzīves uzturēšanai ir nepieciešama gaisma – smalks starojums („kista de–hajuta”), maziņa gaismas dzirkstele, kas Lielā sprādziena rezultātā izlauzusies no garīgā un radījusi visu mūsu pasaules matēriju – būtībā šķietamu pasauli, kas eksistē tikai mūsu uztverē.

Taču tas bija tikai sākums, bet visa pārējā mūsu attīstība ir īstas matērijas izveidošana, tas ir, vēlmes. Tāpēc, ka matērija, kas paveras mūsu skatienam, – ātri pārejoša un neeksistējoša. Šodien arī fiziķi atklāj, ka šīs pasaules matērija neeksistē, ka tās nav daļiņas, bet tikai enerģētiskais spēku mākonis, kurš viņiem šķiet kā pārvietojošās daļiņas. (vairāk…)

Vienīgais, kas pietrūka Bezgalības pasaulē

Kongress Aravas tuksnesī, 5. nodarbība

Ejot pretī atklāsmei, mums ir jāsaprot, ka mēs vācam kopā sašķeltās vēlmes – tilpnes. Bāls Sulams raksta par to vēstulē (19.): „Tilpņu sašķelšanās rezultātā visi burti pārgāja uz Zemes vadību un cilvēkiem, jo cilvēkam, sevi pilnveidojot un atgriežoties pie savas saknes, jāsavāc visi burti viens pie otra, un tie jāpārnes uz garīgo sakni”.

Garīgajā pasaulē notika tilpņu sašķelšanās, kā rezultātā pēc tam izveidojās raupjāks vēlmes slānis – „šī pasaule”, kurā mēs ar jums kopš tā laika arī atrodamies. Viss, kas notika tilpņu sašķelšanās laikā, pašlaik atklājas mūsu pasaulē sabojātā veidā, starp materiālajiem cilvēkiem. (vairāk…)

2012. gada neiepriecinošās perspektīvas

Viedoklis (O.Blanšars, SVF galvenais ekonomists): 2011. gada sākums deva cerību, ka pasaules ekonomika pakāpeniski atveseļosies, tomēr gads tuvojas beigām, bet ekonomikas atveseļošanās ir apstājusies, investori domā par eiro zonas sabrukšanas iespēju, realitāte var izrādīties sliktāka nekā 2008. gadā. (vairāk…)

Neuzvaramais gaismas ierocis

Jautājums: Kāda pašanalīze jāveic, lai atklātu sevī vairāk tukšu vēlmju?

Atbilde: Vispirms jānoskaidro nevis savas tukšās vēlmes, bet Radītāja dižums. Pastāvīgi jāvirzās turoties pie labās līnijas. Nav jākritizē sevi bez vajadzības, nevajag sevī rakņāties un meklēt, kur nokrist. Ja es tā daru, tas nozīmē, ka pūlos tikt sevī skaidrībā bez gaismas palīdzības. Taču bez gaismas es neko nevaru  noskaidrot.

Pastāvīgi jātiecas uz labo līniju, uz gaismu, uz Radītaja dižumu, uz saplūsmi – maksimāli, cik vien tas ir iespējams. Turklāt tā rezultātā, ka es uz to tiekšos, mācoties, nodarbojoties ar izplatīšanu, piedaloties grupā – es sākšu atklāt, cik lielā mērā pats uz to neattiecos. Tā jau būs ļaunuma atklāšana, kuru man paudīs gaisma, nevis mana personīgā rakņāšanās sevī, kas ļauj man redzēt visu, kas ienāk prātā. (vairāk…)

Kapitālisma krahs

Viedoklis (Pols Žorions, „La Tribune”, Francija): Mūsu nākotne, pat mūsu pestīšana nav atkarīga ne no ekonomistiem, ne vadītājiem.

Kapitālisms vienmēr ir bijusi nestabila sistēma, tas vienmēr ir izraisījis īpašuma koncentrāciju, kas galu galā apgrūtina visa mehānisma darbu. Katras krīzes gadījumā kapitālismu cenšas glābt ar vispārējas mobilizācijas palīdzību. (vairāk…)

Nolūka uzvaras svētki

No Rabaša raksta „Purim”: Sacīts, ka labošanās beigās tiks atcelti visi svētki, izņemot Purim, jo tad notika pats lielākais brīnums, kāds iepriekš netika piedzīvots. Ne sestdienās, ne citās īpašās dienās neatklājās tik liela gaisma, bet tikai Purim dienās. Un tāpēc Purim izraisa tādu pozitīvu ietekmi uz visām citām dienām.

Līdz labošanās beigām nav iespējams izlabot visas sašķeltās dzirksteles un vēlmes, bet tikai 288 dzirksteles no 320, lai pievienotu tās atdevei. Un tas noskaidrojas pakāpeniski, taču paliek 32 dzirksteles no visām (lamed-bet, kas nozīmē „sirds”), kuras aizliegts noskaidrot. (vairāk…)

Pretrunās – ceļš uz īstenību

Kongress Aravas tuksnesī, 7. nodarbība

Kabalisti sniedz man „padomus tumsā”, un rezultātā es kā bērns stāvu man patreiz nezināmas realitātes priekšā.

Tāpat arī mēs pamācām mazus bērnus, bet viņi paklausīgi izpilda mūsu pamācības, jo pašiem vēl nav ne mazākās sapratnes par priekšmetu un viņi pilnībā uzticas vecākajiem. Pēc savas dabas bērns instinktīvi mums tic un seko, tā sacīt „ar aizvērtām acīm”.

Tāpat arī mums jāseko kabalistiem. Protams, tas izraisa diskomfortu, jo esam taču pieauguši cilvēki, mēs vēlamies saprast, sajust… „Jā, bet ar ko patiesībā es nodarbojos? Kāpēc un kādēļ? No kurienes tas nāk?” Katram ir diezgan ieganstu un jautājumu. (vairāk…)

Ja vien mēs domātu par badacietējiem!

Ziņojums: Vācieši gadā izmet 11 miljonus tonnu produktu. Pasaulē no bada cieš 1 miljards cilvēku, 80 miljoni eiropiešu dzīvo zem nabadzības sliekšņa, 18 miljoni saņem pārtikas palīdzību. Pat pēc derīguma termiņa beigām daži produkti vēl ir derīgi lietošanai.

Jāsaīsina laiks un produktu piegādes attālums, lai izvairītos no to bojāšanās transportēšanas laikā. Ražotāji un veikali stimulē patērētājus iegādāties vairāk kā viņiem īstenībā ir nepieciešams – rezultātā puse no produktiem nonāk atkritumos.

Replika: Vienīgi pareizai produktu sadalei jau būtu  jāatbrīvo pasaule no bada. Taču to nav iespējams izdarīt bez iedzīvotāju audzināšanas.

Avots krievu valodā