Viedoklis (A. Lozovaja, IK Vector Securities analītiskā departamenta dir.): Pasaulē jau notiek parādu krīzes izplatīšanās. 2008. gada beigu posma krīze noveda pie tā, ka privātā sektora būtisku parādu daļu, pamatā banku, uzņēmās valsts, izpērkot „toksiskos” aktīvus.

Korporatīvajam sektoram patiešām izdevās palīdzēt, taču valsts parādi nesamērīgi palielinājās. Tiktāl var glābt tādas valstis kā Grieķija, taču kurš glābs ASV vai Japānu? Turklāt ASV parādu disbalansi ir pasaules ekonomikas galvenais risks.

Replika: Daba, pakāpeniski atklājot mums īsto ainu, dod iespēju novērtēt notiekošo un izvēlēties labošanās ceļu, atrasties ar to līdzsvarā, nevis sasniegt šo līdzsvaru ciešanu ceļā.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Jautājums: Kā nesākt lepoties ar savu atdevi Radītājam?

Atbilde: Lepoties var tikai ar to, ka saņēmu atbalstu no augšienes, un ar tā palīdzību pārvarēju grūtības, savu egoismu. Tas ir, jālepojas ar Radītāju, gaismu, Viņa palīdzību, nevis ar sevi!

Un kas ir mums pašiem – nekas! Nedz personīgo vēlmju, nedz gaismas, nedz darbību. Pat savas lūgšanas mums nav – mēs saņemam to no apkārtnes. Tāpēc, jo tālāk cilvēks virzās uz priekšu, jo mazāk viņš saņem – un vairāk pateicas!

Kad viņš atgriežas atpakaļ pie Bezgalības pasaules Malhut, viņš saņem to pašu Nefeš de-nefeš gaismu, kura bija Malhutai pašā pirmajā stāvoklī, taču cilvēks palielina tās starošanu par 613 reizēm – ar savu pateicību, labestības izzināšanu, Dodošā dižuma izjūtu.

Tomēr pati gaisma nemainās, tai nav nekāda mēra. Pati gaisma tā arī paliek Nefeš de-nefeš – tikai neliela starošana. Tas ir cilvēks, kurš uzpūš no tās milzīgu liesmu.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Rabašs. Dargot Sulam, 856. raksts „Mazuma vērtība”

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks - Nav komentāru→

Jautājums: Kāpēc pēc tik daudziem mācību gadiem mēs arvien vēl jautājam, kāds ir šo mācību mērķis? Iznāk, ka mēs visu laiku sākam no sākuma, no nulles?

Atbilde: Nē, mēs ikreiz sākam no vēl lielākas „nulles”! Jo egoistiskā vēlme pastāvīgi pieaug, palielinās sapratne. Mūsu vēlmes kļūst arvien precīzākas un asākas, tāpēc arī mūsu „nulle” kļūst arvien dziļāka un noteiktāka.

No nodarbības pēc Rabaša raksta, 15.07.2011

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Viedoklis (V. Vutjanovs, Krievijas tautsaimniecības akadēmijas docents, valsts dienestā pie KF prezidenta): No 2008. gada beigām, kopš iestājās krīze, Krievijā ceļas viss, izņemot darba algas un dzīves līmeni.

Nenākas gaidīt pozitīvas pārmaiņas, par to liecina visi pasaules dati, un mēs esam atkarīgi no pasaules ekonomikas konjunktūras: Grieķijā, Spānijā un Itālijā ir problēmas, Eirozona pati par sevi ir problemātiska, ASV turpina dzīvot uz citu valstu parāda. Mēs tuvojamies kārtējam kolapsam, un tas, pirmām kārtām, iedragās budžeta ienākumu daļu – naftas un gāzes cenas.

Replika: Nav iespējas radīt neatkarīgu ekonomiku, pasaule ir saistīta vienotā sistēmā, izeja – kopējā saprātīgā vienotībā, jo visas valstis atrodas vienu draudu priekšā. Taču egoistiskā inerce neļauj sākt risināt kopīgo problēmu. Kā cilvēki pat draudu priekšā nevar viens otram pasniegt roku – egoisms, lepnība neļauj… Tā arī, lūk, vienatnē, katrs pats par sevi – uz bezdibeni…

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Ukrainas prezidents V. Janukovičs tēvzemes un ārvalstu investoru padomes sēdē): „Es nespēju teikt, ka krīze pagājusi. Tā nav beigusies. Mēs redzam, kā globālajā pasaulē rodas veselu valstu jauni konglomerātu uztraukuma piemēri.

Ja lūkoties uz Grieķiju, Spāniju, Portugāli, tad neviens nespēs atbildēt, kad tur beigsies krīze. Nav arī galīgās receptes, kā noregulēt šīs krīzes. Taču ekonomika pasaulē ir savstarpēji saistīta. Arī pašzemes biznesam, starptautiskajām korporācijām, investīciju kompānijām un bankām pastāv savstarpējas saistības”.

Avots krievu valodā

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Ziņojums: The Financial Times nopublicēja Gideona Rahmana rakstu „America and Europe sinking together” („Amerika un Eiropa slīkst kopā”) – par krīzes līdzībām un dažādībām abās Atlantijas pusēs.

Kamēr Vašingtonā strīdas par valsts parāda maksimāli pieļaujamo robežu, Briselē nonāca līdz parāda bezdibenim.

Taču pamatproblēma okeāna abās pusēs ir viena un tā pati. Gan ASV, gan ES ir budžeta līdzekļi, kuri izgājuši no kontroles, kā arī izjauktās politiskās sistēmas, kuras nav spējīgas atrisināt šo problēmu. Amerika un Eiropa nokļuva vienā „slīkstošā laivā”. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→

Viedoklis (Hosē Luiss Rodrigess Sapatero, Spānijas premjerministrs, ekonomiskajā forumā par ES): Ja tā vai cita valsts izjūt problēmas, citām valstīm tā ir jāatbalsta. Tādai šodien jābūt valstu līdzās pastāvēšanai.

Tas novedīs mūs pie pasaules bez konkurences starp valstīm. Perspektīvā mums jābūt vienotiem un solidāriem un, ņemot vērā pagātnes mācības, kopā mainīt nākotni. Vēsture parāda, ka ja mēs esam vienoti, mēs esam spējīgi risināt problēmas un garantēt drošību. Pašlaik Eiropa pārdzīvo šīs apvienošanās problēmas risināšanu. (vairāk…)

Filed under: Ekonomika un finanses, Krīze un globalizācija - Nav komentāru→