Monthly Archives: oktobris 2011

Vairāk kā trešdaļa eiropiešu sapņo par vienotu Eiropu

Viedoklis (J. Kalačihins, avīze Die Zeit): Doma par apvienoto Eiropu turpina plosīt Vecās Pasaules iedzīvotāju prātus. Sabiedriskās domas institūta Yougov aptauja:

1. Vai jūs vēlaties dzīvot vienotā valstī?

JĀ – par labu pilnīgai vienotībai – 35% vāciešu, 44% francūžu, 13% britu.

NĒ – pilnīgai vienotībai – 64% britu, 43% vāciešu un 35% francūžu.

Vai ir nepieciešams valstīm atteikties no neatkarības ekonomiskās, finansiālās un nodokļu politikas noteikšanā un nodot šīs pilnvaras vienotas valsts valdībai?

NĒ – atkarībai no kopējās centrālās varas institūcijas – 78% britu, 54% francūžu, 50% vāciešu.

Taču ja vienotā vara pierādīs savu uzticību demokrātiskajiem principiem? Tad, JĀ – 34% Francijas un Vācijas pilsoņu. (vairāk…)

Caur tevi plūstošā Bezgalība

Savstarpējais galvojums nozīmē, ka mēs savienojamies tā, ka katrs piepilda cita vēlmi.

Neviens no mums nevar pats sevi piepildīt – garīgajā pasaulē tā nenotiek. Es varu piepildīt tikai kāda cita vēlmes, uz visiem 100%.

Ja es sasniedzu Bezgalības pasauli – tas nozīmē, ka visas garīgās tilpnes, proti,vēlmes atrodas man priekšā, un tās visas es piepildu ar NARANHAJ gaismu, kura iziet caur mani kā bezgalīga gaisma, kas caur mani plūst pie tuvākā. (vairāk…)

Paraugs visai pasaulei

Ar savu lēmumu, lūkoties uz visiem kā uz vienu ģimeni, mēs mainām savstarpējās attiecības starp visiem tautas slāņiem. Tās ir ļoti nopietnas, iekšējas, sāpīgas pārmaiņas, – jo mēs neesam radīti tā, lai domātu par visiem, lai katra partija piekāptos, tiecoties būt kopā ar visiem.

Taču nevienam nav jāmainās un jāatsakās no savas pārliecības. Vieta ir visām pārliecībām un pieejām, – tikai jāatceras, ka mēs visi – viena ģimene, saprotot, ka arī citam tajā ir vieta, kā arī rūpēties par to, lai mēs sasniegtu integrāciju.

Rezultātā mums jānonāk pie tā, lai sasniegtu savstarpējo vienošanos, to pilnībā saprotot, apzinoties un pieņemot. Visai tautai jāpiekrīt tam, ka tieši tā mums šodien jārīkojas, vadoties no līdzdalības un mīlestības jūtām.

Tā ir mūsu dzīves apspriešana, „darbam pie apaļā galda” nepārtraukti jāturpinās. Pārmaiņu gaismā, kuras norisinās katru dienu, mums pastāvīgi jāapspriež mūsu problēmas, tās jāapsver un jāatbalsta pēc pieņemamās skalas, kas nosaka nepieciešamības, lēmumus par palīdzību un līdzekļu pārvietošanu. Šim „apaļajam galdam” jākļūst par piemēru visai tautai – kā patiešām kļūt par vienotu ģimeni. Tādam iekšējam garam ir jāvalda ikvienā, citādi panākumu nebūs. (vairāk…)

Vai kapitālisms ir cietis krahu, 1.daļa

Viedoklis (A.Gurria, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ģenerālais sekretārs, ESAO): Vai rietumu kapitālisms ir cietis neveiksmi? Mana atbilde uz šo jautājumu – nē. Domāju, ka mums neizdevās ieviest nepieciešamos spēles noteikumus, neizdevās nodrošināt kontroli un efektīvi īstenot korporatīvo pārvaldi. Mēs netikām galā ar risku pārvaldi un nespējām pareizi sadalīt pienākumus starptautiskajās ekonomiskajās organizācijās.

Mūsu finansiālās neveiksmes nekavējoties izplatījās uz reāliem ekonomikas sektoriem. No finansiālās krīzes mēs pārgājām pie ekonomiskās paralīzes, pie strauja bezdarba pieauguma. Tādējādi krīze atstāja pēc sevis mantojumā neiedomājami augstu bezdarba līmeni, milzīgu budžeta deficītu, uzkrāto valsts parādu, kurš turpina pieaugt, bet ekonomiskā lejupslīde samazina budžeta ienākumus, turklāt masveida bezdarbs palielina sociālos izdevumus. (vairāk…)

Zāles mūžīgai dzīvei

Sacīts, ka „kopējais un atsevišķais ir vienlīdzīgi”, un tāpēc katrai grupai un katram cilvēkam sev jāsniedz atbilde: vai viņam dzīvē ir augstākais mērķis – pacelties no dzīvnieciskā līmeņa uz cilvēka līmeni, Ādama līmeni, kurš „līdzīgs” Radītājam? Tas ir, iegūt atdeves īpašību, kurā viņš sajutīs dzīvi atdevē – augstāko dzīvi.

Sākumā cilvēks tiecas uz to vienkārši tāpēc, ka nevēlas nomirt. Garīgo dzīvi viņš sev iztēlojas kā materiālo, tikai kā nedaudz labāku un galvenais bez nāves. Tas ir maksimums, ko spējam iedomāties par garīgo dzīvi.

Tas ir, es mācos un domāju, ka saņemu kaut kādas zāles, kuras nesīs man mūžīgu dzīvi, kura ir piepildīta un pilnīga, bez visām šīm problēmām, kuras es pašlaik sajūtu. Tāpēc cilvēks turpina. Turklāt tikai tā mēs esam spējīgi pašlaik iedomāties dzīvi, kura atrodas augstāk par mūsu pasauli. (vairāk…)

Mājas uzdevums, kuru veic kopīgiem spēkiem

No Bāla Sulama laikraksta „Narod”: Tautas attīstība pilnībā analoģiska atsevišķa cilvēka attīstībai, bet katra cilvēka loma – analoģiska atsevišķa ķermeņa orgānu lomai.

Tāpat kā katra cilvēka ķermenī jābūt pilnīgai tā orgānu savstarpējai harmonijai, lai katrs orgāns nostātos sardzē un gaidītu savu stundu (acis lūkotos, smadzenes tās izmantotu, lai domātu un komandētu, un tad rokas strādātu un cīnītos, bet kājas soļotu) – tāpat arī orgāniem, kuri ir tautas ķermenis, ir jārīkojas, balstoties uz pilnīgu savstarpēju harmoniju.

Un tas ir obligāts tautas normālas dzīves un drošas pastāvēšanas nosacījums. Indivīda dabiskā nāve ir orgānu savstarpējās harmonijas trūkums, – tāpat arī tautas dabiskais noriets ir noteikta traucējuma rezultāts, kas radies starp tās orgāniem. Kā apliecinājuši mūsu senči: „Jeruzaleme tika nopostīta tikai nemotivēta naida dēļ, kas valdīja tajā paaudzē”. (vairāk…)

Nenāciet pilī bez lūguma…

Pirms tikšanās ar gaismu, kura slēpjas Zoar grāmatā un atgriež mūs pie avota, mums jāsagatavo nepieciešamība, vēlme pēc šīs gaismas, kā sacīts: „Nenāciet Valdnieka pilī bez lūguma”.

Mums obligāti jāsagatavo lūgums, citādi tas tiek uzskatīts kā necienība, jo Valdnieks vēlas dot, bet tu atnāc pie Viņa bez jebkādas prasības. Sacīts: „Aizliegts mācīt Toru elku pielūdzējam” – tam, kuram nav īsta lūguma, lai labotos.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas, 18.07.2011

Avots krievu valodā

Saņemt – nozīmē atklāt sevī

Jautājums: Kā lai izplata vēstījumu par atdevi, nezinot, kas tas ir?

Atbilde: Jūs vēl nevarat to zināt, jo jums pietrūkst lūgums par labošanos, vēlmi atdot. Kā tad tu pratīsi kaut ko saņemt pareizi? „Dodiet man atdeves spēku, – tu saki, – un tad es to izplatīšu pasaulē”. Taču šī prasība ir egoistiska, ar to nav iespējams vērsties pie garīgās sistēmas.

Vajadzībai pēc atdeves jāiet pa priekšu visam pārējam. Mums tās nav – tas patiešām tā ir. Ko darīt? Mums ir grupa – ar to arī sāksim. Mums ir pasaule – ar to arī sāksim. (vairāk…)

Jautājāt? – Atbildu…

Jautājums no angļu bloga: Jūs klāstāt, ka kabala ir pierādāma zinātne, un ka viedie, kuri izzināja Augstākās pasaules, uzrakstīja savas grāmatas, balstoties uz personīgo pieredzi, nevis uz abstraktām sajūtām. Kā es varu būt par to pārliecināts? Kur ir viņu izzināšanas pierādījumi? Ja vienkārši ticēšu viņu vārdiem, vai nekritīšu aklā ticībā?

Atbilde: Tikai ja jūs paši pacelsieties augšup kā viņi, jūs pārliecināsieties par viņu taisnību. Taču arī iepriekš, jau tikko sākot studēt viņu attieksmi pret realitāti, jūs redzat, cik lielā mērā viņi ir zinātnieki, nevis mistiķi. (vairāk…)

Pacietība – pati svarīgākā īpašība

Pati svarīgākā īpašība, kas nepieciešama garīgajā ceļā – tā ir pacietība, gatavība izjust ciešanas, pārliecība gūt panākumu. Būt pacietīgam – tas nozīmē būt gatavam iziet visus etapus, kuri sastopami manā ceļā, lai manas šodienas pasaulīgās jūtas, saprāts nespētu novirzīt no ceļa un neuzstādītu man patiesības.

Es sākotnēji pieņemu ticību viedajiem kabalistiem, kuri jau izgājuši šo ceļu, un iesaka man, kā uzvesties. Un es mēroju ceļu saskaņā ar šiem norādījumiem, un tos īstenoju.

Tajā nav nekādas pazemības, kā tas šķiet vērotājam no malas. Gluži otrādi, tādā ceļā es visu grasos izzināt sajūtās un saprātā, katrā ceļa posmā. (vairāk…)