No kā veidojas Radītāja tēls
Parasti mēs pieļaujam ļoti izplatītu kļūdu, domājot, ka mums jāatklāj pats Radītājs. Mēs gaidām: „Kad beidzot Viņš atklāsies?!” – it kā galvenais, lai Viņš parādītos.
Turklāt tas nekad nenotiks. Jāparādās tieši samazinājumam, mūsu vēlmei apslēpt Viņu no savas vēlmes gūt baudījumu, no savas sapratnes, lai mums būtu iespēja strādāt ar Viņu tikai ar noteikumu, ka sniedzam Viņam labpatiku.
Tad par mūsu tilpni kļūst apslēptība – īsta tieksme uz atdevi, kuru dēvē „lišma”. Turklāt šīs apslēptības iekšienē mēs būsim spējīgi izveidot Dodošā tēlu un saprast, kas ir atdeve. Ņemot vērā, ka mēs tieksimies tikai uz atdevi bez jebkādas citas baudas ietērpšanas mūsu vēlmēs, tad patiešām sāksim izzināt, ko nozīmē garīgais. (vairāk…)
Visa mūsu dvēsele ir izveidota no apslēptības – no tā, ka mēs visādos veidos slēpjam savu vēlmi iegūt baudu. Pirmā apslēptība – tas ir vienkāršais samazinājums. Taču pēc tam es sāku pētīt, ko es samazinu, kādā vēlmē padaru sevi par pieticīgu, un ko vēlos no sevis.
Šodien mēs nevaram pārvaldīt mūsu pasauli. Es vēlos veikt labojumus finanšu sistēmā, ekonomikā, tirdzniecībā, starpvalstu sakaros, starp cilvēkiem, visbeidzot starp laulātajiem, – nesanāk. Pastāv sazvērestības, papildus traucēkļi, kādi nosacījumi, kurus es neņemu vērā, un tāpēc man nekas nesanāk. Nepietiek zināšanu, trūkst tieša saikne ar to jauno pasauli, kura veidojas mums apkārt, un mēs nespējam ar to skaidri kontaktēties.
Viedoklis
Ziņojums
Mēs vienmēr domājām, ka mūsu savstarpējās attiecības analoģiskas attiecībām, kas darbojas nedzīvajā, augu un dzīvnieku dabā. Dabas sakariem mēs pievienojam savus personīgos: precamies, noslēdzam tirdzniecības un rūpniecības līgumus, pelnam viens no otra… Mēs uzturam šajā pasaulē ierastos materiālos sakarus, kuri balstās uz egoistisku vēlmi, – tā, lai ievērotu savas intereses, taču lai arī „neaprītu” viens otru, lai gūtu baudījumu, un tajā pašā laikā sadzīvotu.
Viedoklis:
Mums nepieciešams izlabot pašu sistēmu, lai tā līdzinātos Radītājam, atdevei, Dabai. Šodien netrūkst pētījumu, kuri parāda, ka kapitālisms – sava veida egoistiskās slimības uzliesmojums uz zināmu laiku, un šīs slimības beigas mēs redzam mūsdienās. Īpaši tas izpaužas ekonomiskajā krīzē un ekoloģiskajās katastrofās.
Ziņojums: