Mana piedeva ķēniņa cienastam
Bāls Sulams „Gribas brīvība”: Kad cilvēks iegūst altruistisko nolūku, un sagādā Radītājam labpatiku, tad, ietērpjoties šajā labpatikā, viņš izpelnas absolūtu mūžību, līdzīgi Radītājam, un tādā veidā atbrīvojas no nāves eņģeļa.
Nekas neizzūd, nekas nemirst un nedzimst, nekur nav nekā jauna, izņemot to, kā mēs izmantojam gaismu un tilpni. Radījums tikai vēlas pievienot savu attieksmi, savu gaismas un tilpnes – šo divu pamatu, no kuriem Radītājs izveidoja pasauli, izmantošanas paņēmienu. Radījums tās vēlas vadīt ar divu „grožu” palīdzību”: pa kreisi – tilpne, pa labi – gaisma. Izmantojot tās kopā, radījums pielīdzina sevi Radītājam, t.i., atrodas vidējā līnijā. Tā arī ir radījuma „piedeva”. Uz to ir virzīta visa radījuma attīstība. Vispirms tam jāpaņem rokās šie „groži” – jāpaceļas pāri saņemošajai vēlmei un pāri gaismai, atsakoties no egoistiskas to izmantošanas, un vēloties pāriet uz citu veidu. Nepieciešams vēl saprast, kā iegūt šo personīgo, patstāvīgo pieeju. (vairāk…)
Jautājums: Kā pasaulē attīstās notikumi, un ko tie prasa no mums?