Zoar Grāmatas noslēpums
Posted on 4 janvāris, 2011
Bīstami studēt Zoar Grāmatu ar vēlmi, kas nav vēl sasniegusi briedumu, – kas nav vēl izsmēlusi sevi šajā pasaulē un nav sapratusi, ka tajā nav ko darīt, – izņemot, kā pacelties no tās uz labošanās pasauli. Tikai ja cilvēks meklē dzīves jēgu un viņam jāatrod, kādēļ dzīvot, tad viņš var atklāt sev kabalu. Taču, ja patreiz viņā tāds jautājums nerodas, viņš sāks to traktēt egoistiski un pielāgot savam labumam, maldinoties, ka labo sevi. Viņš sāks tirgoties ar to un izmantot kā ieroci savam ego – nevis pret egoismu, bet lai iekarotu, un dzīves eliksīra vietā pārvērtīs to par nāvējošo indi sev un citiem. (vairāk…)
Zoar Grāmata. Priekšvārds. “Rabīna Amnona Sabas burti”, 31. p.: “Radītājs dod iespēju katram burtam paust savu varu pēc Viņa gribas, līdz noskaidros tie paši ar sevi, izejot no savas personīgās vēlmes, kurš no tiem izpelnījies pārvaldīt pasauli. Tādējādi sacīts, ka divi tūkstoši gadu pirms pasaules radīšanas, Radītājs vērīgi aplūkoja burtus un uzjautrinājās par tiem”. 
Zoar. Priekšvārds. Raksts “Kas tos radīja”, 8. p.: Ir vēl viens lejā un tas tiek dēvēts MA (kas). Kāda saikne starp vienu un otru? Pirmais, slēpts, dēvēts MI, tajā atrodas jautājums. Jo cilvēks jautāja un mācījās, lai skatītos un zinātu no viena pakāpiena līdz otram, līdz visu pakāpienu beigām, tas ir, Malhut, pēc tam, kad viņš nonācis līdz turienei, viņš – MA (kas). Tas nozīmē: ko tu uzzināji, ko tu skatījies, ko tu apguvi, jo viss slēpts tāpat kā sākumā? Tas ir piemērs, kā augstākais atmodina jautājumus zemākajā tajā ietērpjoties. Tur, kur nerodas jautājums, – tur neesi ietērpies augstākajā un tāpēc tev nav jautājumu. 
Jautājums: 
Pieteikties RSS barotnei