Ja studēt kabalu tikai tādēļ, lai iegūtu zināšanas, bez vēlmes sevi izlabot – tas nenesīs nekādu labumu! Galvenais, pievilkt sev gaismu, kura atgriež pie avota. Tāpēc pagājušajos gadsimtos kabalisti slēpa savas grāmatas – jo nebija vēl cilvēkos atklājusies vajadzība pēc labojošās gaismas. Kādēļ tādā gadījumā būtu jādod cilvēkam grāmata? Viņš tajā redzētu tikai nedzīvus burtus, tukšus dobumus. Tādēļ pastāvēja aizliegums uz kabalu! Ja cilvēkā nenobriest pareiza vēlme – kabala viņam nenesīs labumu, tikai ļaunumu, jo viņš to apgūs mehāniski un tā arī paliks materiālajā līmenī, kā iepriekš. Taču rodas jautājums: kā tad mēs izplatām kabalu visiem, ieskaitot tos, kuriem vēl nav vēlmes pēc garīgā, “punkta sirdī”? (vairāk…)

Filed under: Ikdienas nodarbība - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.
Iet kabalistu ceļus
Tikai pietuvinoties viedajiem (anulējot sevi viņu priekšā) cilvēks var saņemt atbalstu. Šo palīdzību viņam var sniegt tikai viedais (izzinošais Radītāju ar savām izlabotajām īpašībām) un neviens cits, jo lai cik dižs viņš nebūtu (vienkāršajā) Torā (nevis Kabalā), tomēr tiek dēvēts par vienkāršu Zemes iedzīvotāju, ja nav izpelnījies mācīties (atdeves īpašību līdzībā) no paša Radītāja. Tādējādi cilvēkam sevi jāmazina viedā priekšā, lai pieņemtu to, ko viedais viņam dos (norādīs, kā sasniegt atdeves īpašību), bez jebkādiem iebildumiem un šaubām (it visā apspiežot savu egoismu), augstāk par savu saprātu un izpratni.
Bāls Sulams. Šamati. 105. Ārlaulībā dzimušais, viedā skolnieks – augstāks par virspriesteri, iedzīvotāju.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.
Iet kabalistu ceļus.
Tieši tāpēc cilvēkam dota brīva izvēle (un tikai tajā, bet visas pārējās darbības viņa dzīvē atkarīgas tikai no tā, ja viņš pats realizē savu brīvo gribu), vai doties uz vietu, kur atrodas taisnie (tie, kuri ar savu labošanos vēlas attaisnot Radītāju) un (spītējot savam zemes saprātam) pakļauties to vadībai. Tad (ja anulēs sevi viņu priekšā) viņš saņems no tiem spēkus (atdevi un mīlestību), kuri trūkst viņa personīgajai (egoistiskajai) dabai. Tajā ir labums, jo taisnie ielikti visās paaudzēs, lai katrā paaudzē būtu pie kā vērsties un piestiprināties, un saņemt no tiem spēkus, kuri nepieciešami, lai paceltos augšup līdz taisnā pakāpei.
Pateicoties tam (mācoties no taisnajiem dot un mīlēt), arī pats cilvēks pēc tam kļūst par taisno (un viņam, savukārt, jānodod savi spēki skolniekiem).
Bāls Sulams. Šamati. 99. “Grēcinieks vai taisnais – nav sacīts”.

Avots krievu valodā

Filed under: Bāls Sulams - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa Leh-Leha (Lech-Lecha), 4. p.: Cik ļoti tomēr nepieciešams cilvēkiem ieskatīties Radītāja darbā. Jo visi cilvēki nezina un neapgūst, uz kā turas pasaule un uz kā stāv viņi paši. Uz kā turas pasaule? – Uz vēlmes. Uz kā stāv cilvēki? – Uz vēlmes. Runa iet par to, uz kādiem vēlmes veidiem stāvam mēs un pasaule, un kā mēs varam mainīt šīs vēlmes. Jo viss notiekošais mūsu vēlmes iekšienē – tā arī ir realitāte, kuru sajūtam. No tā, kā mainām mūsu vēlmes, atkarīga mūsu pasaules sajūta. Bāls Sulams, rakstā “Radītāja vaiga apslēptība un atklāšana”, raksta, ka ārpus mums nekas nemainās, un tikai mums pašiem jāmaina sava sajūta no šīs pasaules līdz pašai bezgalības pasaulei.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Vaiece” (Vayetze), 373. p.: Netiek teikts “ievērojiet” par visām upurēšanām, kā sacīts: “Ievērojiet pienest (upurēt)”. Jo “ievērojiet” (tišmeru) – tas ir, “glabā” (šamor), tas ir, Nukva, kurai jātuvinās augšienei, pie Zeir Anpina, kā sacīts: “Ievērojiet pienest Man”. Proti, pietuvināt Nukvu “noteiktā laikā”, tas ir, Zeir Anpina vai Ābrama un Ichāka labajā un kreisajā [līnijā]. Visa upurēšanas būtība – pietuvināties, izveidot vidējo līniju, atlasot pie tam vēlmes – kādas var izmantot saplūsmē, saiknē, bet kādas nav iespējams, novērst visus traucēkļus, atlasīt un savienot labo un kreiso līniju tādā veidā, lai “uzliesmotu uguns” un atstarotā gaisma paceltos augšup pie Radītāja. Visas noskaidrošanas tiek realizētas tikai ar sava egoisma “upurēšanas” palīdzību.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.
Iet kabalistu ceļus
Par to teic Rambams, minot dzīves piemēru: “Ja vairāku tūkstošu aklu cilvēku kolonna mēro ceļu, un kolonnas priekšgalā ir vismaz viens redzīgais, tad viņi visi ir pārliecināti, ka iet pa taisnu ceļu un nenokritīs, jo viņus vada tas, kurš redz ceļu. Bet, ja kolonnas priekšgalā nebūs redzīgā vadātāja, bez šaubām, nomaldīsies no ceļa un noklīdīs”.
(Tāda ir paaudžu garīgo vadoņu loma – lai paaudzi virzītu uz priekšu pie Radītāja Toras ceļā. Bet masu pienākums – klausīt redzīgajam garīgajam vadonim).
Bāls Sulams. Priekšvārds Grāmatai Zoar. 57. p.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.
Kas ir kabalists?
Dižo taisno dvēselēs (tie, kuri pielīdzinājušies Radītājam atdeves īpašībā) ir viss: viss labais un ļaunais (viņu ļaunais izlabots uz labo un ļaunums, visas pasaules egoisms, kuru viņi labo), un viņi cieš par visu (iekļauj sevī visas neizlabotās vēlmes pasaulē, lai sagatavotu tās labošanai ar šo vēlmju īpašnieku palīdzību), un saņem baudu (augstāko izpratni), kad pārvērš (izlabo ietverot sevī) visu ļaunumu – par labumu.
Rabīns Kūks. Orot Kodeš 3., 153.
Nav tādas paaudzes, kurā nebūtu izredzētās personības (jehidei sgula), uz kurām atdusas Radītāja gars, kurām atklājas pravietis Elija un apmāca Toras noslēpumiem.
(Šeit tiek runāts par īpašām personībām, kurām Radītāja izzināšana bija pieejama pat galuta periodā – izraidīšana no garīgajām īpašībām un aizliegums tās izzināt, bet mūsdienās, izejot no galuta, šī izzināšana pieejama visiem).
Rabīns Haims Vitals. Ievads grāmatai “Ec Haim”

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala - Nav komentāru→

Piezīmes iekavās – manas.
Kas ir kabalists?
Kļūst saprotams, kāda vērtība (sevišķa īpašība un zināšanas, sirds un saprāts) ir cilvēkam, kurš izpelnījies no jauna saplūšanu ar Radītāju.
Tas nozīmē, ka viņš izpelnījās līdzību Radītāja īpašībām ar to, ka ar Toras spēku (labojošās gaismas) pārvērta iezīmogoto viņā, (egoistisko) vēlmi saņemt, kura arī bija tas, kas atdalīja viņu no Radītāja būtības (absolūtā labestība, atdeve), uz pretējo un izveidoja no tā (tieši no paša egoisma) vēlmi dot.
Visas viņa darbības tagad virzītas uz atdevi un laba darīšanu tuvākiem (ar to līdzinās Radītājam). Ar to, ka ar īpašībām pielīdzinājās Radītājam, viņš līdzinās orgānam, kurš tika kādreiz nogriezts no ķermeņa, bet atgriezās un no jauna savienojās ar ķermeni. Tādējādi no jauna zina ķermeņa domas, kā zināja tās līdz tam, kad atdalījās no ķermeņa.
Tāpat arī dvēsele (punkts katra sirdī, proti, tieksme pēc Radītāja tajā brīdī, kad šis punkts atmostas cilvēkā): pēc tam, kad ieguvusi (izlabojot sevi ar gaismu) līdzību ar Radītāju (sākotnējās saņemšanas īpašības vietā ieguva atdeves īpašību), tā atgriežas (pie saiknes ar Radītāju vienā veselumā) un no jauna zina Viņa domas (kā savas, jo sasniedza saplūsmi ar Viņu), kā zināja līdz tam, kad bija atdalīta no Viņa, dēļ (ko tā atklāja) vēlmes saņemt īpašību atšķirību (no gaismas, Radītāja īpašībām). Tad cilvēkā piepildās sacītais: “Izzini Radītāju, tavu tēvu”, jo tad izpelnas absolūtas zināšanas – izprot Radītāja prātu un izpelnas visu Toras noslēpumu atklāšanos, jo Radītāja domas arī ir Toras noslēpumi.
(Par noslēpumiem tiek dēvētas Radītāja vēlmes un domas, jo slēptas no cilvēka īpašību atšķirības dēļ un kļūst cilvēkam pieejamas atkarībā no viņa un Radītāja īpašību līdzības mēra).
Bāls Sulams. “Raksts Grāmatas “Zoar” nobeigumam”.

Avots krievu valodā

Filed under: Kabala - Nav komentāru→

Zoar, nodaļa “Leh-leha” (Lech-Lecha), 104. p.: Kad ruah iznāk no šīs pasaules un ieiet Adam Rišon un sentēvu alā, tie iedod tai vēstuli, kas kalpo par zīmi un tā dodas uz paradīzes dārzu.
Tuvojoties, tā satiek tur ķerubus un rotējošā zobena spīdumu. Ja izpelnas – tie redz vēstuli, kas kalpo par zīmi un atver tai ieeju, un tā ieiet. Ja nē – tie atstumj to malā. Lasot Zoar, mums vajadzētu iztēloties tikai lielāku vai mazāku vēlmi dot, vai tikai vēlmi saņemt – izmaiņas atdevē. Tas – visa garīgā pasaule. Taču šajās izmaiņās ir visu krāsu toņi un visu īpašību gradācijas. Viss, ko lasām Zoar Grāmatā, – tās ir izmaiņas atdeves īpašībā, kura tādā veidā izpaužas mūsu sajūtās.

Avots krievu valodā

Filed under: Ikdienas nodarbība, ZOAR - Nav komentāru→

Mūsu mērķis – novest visu cilvēci pie absolūtas saiknes. Mūsu garīgais stimulators realizē sevī to virtuālo telpu, kura vēlāk kļūs par garīgo un tajā mēs sajutīsim saikni starp mums.
Pakāpeniski tajā attīstoties, mēs sajutīsim arvien lielāku vienotību – sāksim sajust kopējo savstarpējās atdeves īpašību – dvēseli. Pēc tam tāda garīga komunikācija kļūs par nākotnes sabiedrības izveides pamatu, saskaņā ar kopējās dvēseles daļu saiknes principiem, par kuriem raksta Bāls Sulams rakstos “Pēdējā paaudze” un “Nākotnes sabiedrības izveide”. Šie sakari iekļaus sevī visas jaunās sabiedrības un valsts sistēmas, ar visiem dienestiem un attiecībām, sākot no šīs pasaules līmeņa, līdz augstākajām garīgajām saiknēm. (vairāk…)

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā - Nav komentāru→