Kas viņi ir – Ābrams un Īzaks manī?
Ābrams – tā ir pirmā garīgā īpašība, kuru cilvēks sevī atklāj. Tā ir galvenā atdeves īpašība – “hafec hesed” (tas, kurš vēlas žēlsirdību), uz kuras balstīts viss. Bet kad Ābrams “sasniedz vecumu” – tas ir, šī pakāpe pilnībā realizē sevi cilvēkā, viņā atklājas jauns stāvoklis, jauns pakāpiens, it kā pretējs iepriekšējam pēc sava pamata.
Iepriekšējā stāvoklī (Ābrams) viņš nepārtraukti pacēlās pāri savai iepriekšējai vēlmei, izgāja no savas Bābeles un attālinājās no visiem spēkiem, un tās iedzīvotāju vēlmēm, kuri pielūdz citus dievus. Bet kad viņš visbeidzot aiziet no turienes un pilnīgi atraujas no viņiem, pēkšņi atklājas jauna pakāpe. Un viņš no jauna sāk atklāt sevī vēlmi, it kā tā atgrieztu viņu stāvoklī, no kura viņš jau izgājis! (vairāk…)
Jautājums: 
Zoar, nodaļa “Mecora”, 10.p.: Kad pienāk dvēseles no ķermeņa atdalīšanās laiks, dvēsele neiziet no ķermeņa, kamēr neatklāsies tam Šhina.
Zoar, nodaļa „Vaera”, 510.p.: „Un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba”. Jo Viņš atrodas ar tiem visās viņu bēdās, jo sākumā sacīts: „Katrā nelaimē Viņš tos atbalstīja”. … Kad Israel atrodas trimdā, Šhina arī [atrodas] ar tiem trimdā, kā sacīts: „Un atgriezīsies Radītājs, tavu gūstekņu tavs Elokim un kļūs tev žēlīgs”.
Nebūs atpestīšanas no trimdas Izraēlas tautai, tā neatgriezīsies savā zemē, līdz nebūs visi vienotā brālībā. Kāpēc?
Zoar, nodaļa „Vaera”, 424.p.:… Radītāja darbu auglis nāk no tās pašas upes, kura sākas un iztek no Ēdenes, tas ir, Zeir Anpina un tas – taisno cilvēku dvēseles. Un tā ir veiksme (mazal), kad visas labās svētības un svētītie lieti tek (nozlim) no tās un no turienes iziet.