Kongress – vienmēr gluži kā pirmoreiz
Posted on jūlijs 12th, 2018
Kongress vienmēr ir gluži kā pirmoreiz, tāpēc ka cilvēks, kurš stājas uz garīgā ceļa un sāk veikt sevī iekšējas izmaiņas, katru dienu ir kā jauns. Tāpēc arī tie, kuri atbraukuši uz kongresu pirmoreiz un studenti ar daudzu gadu pieredzi jutīsies vienādi, it kā pirmoreiz nokļuvuši kongresā.
Kabalas kongress ir gluži, kā piedzimt no jauna. Cilvēks iekļaujas jaunā vienotībā, un tas ir jauns garīgs pakāpiens, kur mēs ikreiz gaidām, ka atklāsim jaunu stāvokli, jaunu pasauli. Tāpēc cilvēki, kuri ir piedalījušies jau daudzos kongresos, visā notiekošajā var sajust vēl lielāku jaunumu, nekā iesācēji, kuri atbraukuši uz savu pirmo kongresu. (vairāk…)
Mēs garīgajā neesam spējīgi sajust mazāk par desmit sefirot, tāpēc ka desmit ir mūsu sajūtu slieksnis. Pēc pirmajām desmit īpašībām mēs sākam just, ka eksistējam, saņemam, saprotam, sajūtam. Taču līdz tam – nē. 
Mēs nepareizi iztēlojamies bezgalību, kā kaut kādu bezgalīgu telpu. Taču garīgajā pasaulē bezgalība nozīmē neierobežotu piepildījumu. Tas ir stāvoklis, kad visas mūsu vēlmes, kuras pašas par sevi ir ierobežotas, tiek izlabotas uz atdevi.
Sirds lūzt no tā, kad redzu, ka neesmu spējīgs ar saviem spēkiem paveikt nevienu garīgu atdeves darbību. Es saprotu, ka man nav nekādas saiknes ar garīgo un esmu gatavs apvienoties ar biedriem. Proti, es jūtos kā parasts dzīvnieks un pat sliktāk.
Cilvēks nevēršas pie Radītāja automātiski, tiklīdz sajūt, ka nespēj tikt galā. Viņš vienkārši krīt izmisumā, bezspēkā raud vai guļ.
Ceturtā vēlmes stadija „bhina dalet”, kura ir radījums, ir vistālākā no Radītāja pēc savām īpašībām, taču Viņam vistuvākā pēc spējas Viņu izzināt.
Ja cilvēks vēlas, lai Radītājs viņam palīdz nonākt līdz garīgai atklāsmei, tad no viņa tiek prasīta liela neatlaidība: ticība viedajiem un ticība Radītājam. Tā ir sava veida saliedētība, kad cilvēks atceļ savu viedokli un pievienojas skolotāja viedoklim, pildot viņa padomus.
Radītājs jau sākotnēji radīja vēlmes un nekas jauns vairs nerodas, taču viss ir atkarīgs no cilvēka apzināšanās: kādā mērā viņš šīs vēlmes iepazīst, atšķir, savstarpēji savieno. Kritumā viņš atklāj, ka atrodas trimdā, un atbilstoši šīs apzināšanās dziļumam spēj sasniegt atbrīvošanu.
Kā nonākt līdz patiesai lūgšanai, kura rodas no īstas vēlmes? Sacīts: „Cilvēks atrodas tur, kur viņa domas”. Tāpēc nepieciešams sākt pārbaudīt, kur atrodas manas domas: pazemināt sevi, savu vēlmi līdz vienam punktam un ar šo punktu pieķerties Radītājam.
Mums ir grūti iztēloties, kas ir bezgalības pasaule, tāpēc ka mēs skatāmies no tilpnes puses un bezgalību uztveram kā bezgalīgu vēlmi.
Pieteikties RSS barotnei