Category Archives: Garīgais darbs

Starp apslēptību un atklātību

Pasaule ir Radītājs, kurš iemiesojas it visā, ko mēs redzam savā acu priekšā: nedzīvo, augus, dzīvniekus, cilvēkus. Īstenībā pasaules nav, taču ir šie četri līmeņi: nedzīvais, augu, dzīvnieciskais, cilvēciskais, kuri atrodas cilvēkā. Cilvēks redz pats sevi un neko vairāk: savas iekšējās īpašības augstākās gaismas fonā. (vairāk…)

Atklāt ideālu realitāti

Radītājs sākotnēji radīja pilnīgu radījumu, tāpēc ka augstākajam spēkam nav ierobežojumu laikā, telpā un jebkādu nosacījumu pildīšanā.

Taču, tikai attiecībā uz mums eksistē apslēptība, lai mēs izzinātu, atklātu, izpētītu šos nosacījumus, likumus: „Nav neviena cita, izņemot Radītāju, laba un labu daroša”, proti, absolūtas pilnības un kļūtu līdzīgi Viņam. (vairāk…)

Dzīve realitātē „Nav neviena cita, izņemot Viņu”

Mēs dzīvojam realitātē „Nav neviena cita, izņemot viņu”, jautājums tikai, kādā mērā mēs to apzināmies, jūtam, pildām, virzāmies uz priekšu, lai to atzītu. Var vienkārši teikt, ka „Nav neviena cita, izņemot Viņu” un, ka visu no augšienes ar augstākā spēka palīdzību, dara Radītājs un nomierināties, proti, nepievērst tam īpašu uzmanību.

Taču ir iespējams jebkurās situācijās, kas atgadās ar cilvēku, grupu, tautu vai visu pasauli – laimīgos un nelaimīgos laikos, pateikties Radītājam par slikto, gluži kā par labo. (vairāk…)

Tuksnesis, 5. daļa

Jautājums: Ko personīgi jūs jūtat, kad no trokšņainās pilsētas nonākat tuksnesī?

Atbilde: Var nonākt taigā, kura plešas tūkstošiem kilometrus uz visām pusēm, kur tev visapkārt ir tikai koki vai bezgalīga ieleja. Taču tuksnesis ir visdabiskākā un izteiksmīgākā vieta cilvēkam, kurš meklē atbildi uz jautājumu par dzīves jēgu.

Tāpēc, ka tuksnesī „zeme” (erec), kas nozīmē vēlme (racon), nav apklāta un nomaskēta ar zāli vai kokiem. Tuksnesis ir vienkārša, atklāta egoistiska vēlme, tāda, kāda tā ir un ir acīm redzams, ka no tās nekas nevar izaugt. (vairāk…)

Tuksnesis, 4. daļa

Jautājums: Cilvēks, kurš jūt neapmierinātību ar savu dzīvi, mūk uz tuksnesi, sevis meklējumos. Tāpēc, ka tuksnesis ir klusums, mūžības sajūta, kaut kas pirmatnējs, absolūti atšķirīgs no tā dzīves virpuļa, kurā mēs nepārtraukti griežamies.

Kāpēc tieši tuksnesī cilvēki meklē iekšēju piepildījumu?

Atbilde: Es ieteiktu nepieķerties tuksneša ārējam tēlam. Kad Torā tiek minēts tuksnesis, ar to tiek domāts cilvēka iekšējais stāvoklis. Iekšējais tuksnesis ir izžuvušas dzīves vides meklējumi, kas nenes nekādus augļus. (vairāk…)

Tuksnesis, 3. daļa

Jautājums: Iekšējais tuksnesis ir raksturīgs katram cilvēkam, vai tas nav visiem?

Atbilde: Ir cilvēki, kuros egoistiskā vēlme ir tik ļoti attīstījusies, ka viņi sāk just neapmierinātību ar savu dzīvi.

Tā ir sajūta, it kā cilvēks atrastos tuksnesī. Un viņš vēlas pārbaudīt, kāpēc šādi notiek? Vai šeit ir kāds mērķis, augstākā programma? Kāpēc viņš jūt tādu sausumu, tukšumu dzīvē, no kuras neaug nekādi augļi? (vairāk…)

Tuksnesis, 2. daļa

Jautājums: Kas ir „tuksnesis”, kurš atrodas cilvēkā?

Atbilde: Tuksnesis cilvēkā ir viņa egoistiskā vēlme, kuru uzreiz nav iespējam izlabot. Taču cilvēkam šajā „tuksnesī” ir jānonāk un jācenšas tajā dzīvot, lai no tā nonāktu „zemē, kur tek piens un medus”.

Tāpēc mūsu pirmtēvi sāka no tuksneša: Ābrams aizgāja tuksnesī, nolaidās Ēģiptē, atgriezās Bērševā utt. Īzaks, Jēkabs visa viņu dzīve bija saistīta ar tuksnesi. Mozus aizmūk no Faraona mājas un tuksnesī tiekas ar Itro, šķērso tuksnesi. (vairāk…)

No haosa līdz harmonijai, 4. daļa

Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība

Sacīts Zoar Grāmatā, ka dvēselēs eksistē trīs stāvokļi:

Pirmais stāvoklis ir Bezgalības pasaulē, radīšanas nolūkā, kur mēs atradāmies sākotnējā, iedīgļa stadijā.

Otrais stāvoklis ir attīstība, kad dvēseles nolaižas lejup mūsu pasaulē, pakāpeniski kļūst raupjākas un ap tām parādās dzīvnieciski ķermeņi, liels egoisms, vēlme saņemt tikai savā labā, gūt baudu uz citu rēķina utt. (vairāk…)

No haosa līdz harmonijai, 2. daļa

Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība

Kabalas zinātne stāsta par cilvēka atgriešanos pie pirmavota, radījuma sākotnējā stāvokļa.

Mēs mācamies, ka viss radījums ir viena vienota sistēma, kura ir piedzīvojusi sašķelšanos daudzās daļās un tās ir savstarpēji viena no otras atdalītas.

Gluži kā no Lielā sprādziena punkta matērija sāka attālināties un pēc tam atkal atgriezeniski pakāpeniskām kustībām savienoties kopā, tā arī mums ir jāsāk atkal savienoties vienā veselumā. (vairāk…)

Kabalas māksla

Kongress Viļņā „No haosa līdz harmonijai”, 1. nodarbība

Jautājums: Kādā veidā praktiski aizkustināt sava desmitnieka sirdi semināra laikā?

Atbilde: Tā ir kabalas māksla: kādā veidā pierunāt desmitnieka biedrus radīt tādas savstarpējās attiecības, savstarpēju sapratni, savstarpēju saliedētību, lai šo mērķi, kuru mēs vēlamies sasniegt uzskatītu par vissvarīgāko. (vairāk…)