Category Archives: Garīgais darbs

Seminārs: nerunāt par savām jūtām

Jautājums: Kāpēc es seminārā nedrīkstu runāt par savām jūtām? Tas nozīmē, ka man tās jāslēpj?

Atbilde: Tev tās nav jāslēpj. Vienkārši tavas egoistiskās jūtas nevienu neinteresē; ar to palīdzību tu nespēj mūs izlabot, nespēj mūs paaugstināt. (vairāk…)

Par ko runāt seminārā?

Jautājums: Par ko nedrīkst un par ko drīkst runāt seminārā? Es zinu, ka kabalā mēs nerunājam par savām individuālajām atklāsmēm, par to, kā mēs jūtam Radītāju.

Atbilde: Mēs drīkstam runāt par Radītāja dižumu, bet ne attiecībā uz savām jūtām. Proti, mēs nekad nerunājam par individuālām jūtām, domām, lai nekaitētu mūsu biedriem. Es nevēlos viņiem uzspiest savu viedokli, savas jūtas, savu sapratni. Taču iedvesmu drīkstu. (vairāk…)

Seminārs: savu rekciju analīze

Jautājums: Ja es runāju seminārā, tad es esmu dodošs, bet citi dalībnieki saņēmēji? Vai otrādi: kad viņi runā, es viņus uztveru kā dižākos pasaulē?

Atbilde: Tas nav obligāti. Es varu runāt un būt saņēmējs, nevis devējs. Tas viss ir ļoti nosacīti, tāpēc ka ir atkarīgs no cilvēka nolūka.

Jautājums: Visgrūtākais ir kādu klausīties. Ja es cilvēku redzu pirmo reizi, kādā veidā es spēju viņu tā paaugstināt, lai mācētu viņu sadzirdēt? (vairāk…)

Cīņa par brīvību

Visbīstamākais stāvoklis ir, nevis pacēlumi un kritumi, bet gan vienaldzība. Tāpēc, ka mums nav spēka no tās iziet: ne uz augšu, ne leju. To dēvē par nāvi. Lejā, kritumā cilvēks pārdzīvo dažādas problēmas, negatīvas ietekmes, svešas domas, taču viņš dzīvo, viņš nav miris. Nāve ir vienaldzība.

Radītājs saka: „Iesim pie Faraona”, tas ir, Viņš mūs aicina noskaidrot, kādā mērā mēs esam pretēji augstākajam spēkam, garīgajai pasaulei, atdevei un mīlestībai. Un tad mums parādās darba instrumenti: gaisma atklājas tumsas fonā. (vairāk…)

Gaismas brīnumainais spēks

Ticība ir atdeves spēks, kuru cilvēks iegūst un atbilstoši tam dzīvo. Šai atdevei ir jābūt augstākai par saņemšanu, tāpēc ka atdeve tiek veidota virs vēlmes gūt baudu, to neņemot vērā, pretēji saņemšanas spēkam.

Šodien mēs dodam, taču to nedēvē par atdevi, tāpēc ka mēs dodam dēļ saņemšanas vēlmē gūt baudu. Taču, kad atnāk gaisma, tā cilvēkam sniedz iespēju nesavtīgi dot. (vairāk…)

Augstāko pasauļu enciklopēdija

Galvenā grūtība ir tā, ka mēs vispār nespējam iedomāties garīgo darbu. Tas nav saprotams ne mūsu jūtās, ne prātā. Mēs sākotnēji esam cilvēki, kuri pilnībā ir piederoši šai pasaulei un strādājam tikai ar šīs pasaules jēdzieniem, mēriem, vērtējumiem – tajā ir visa mūsu dzīve.

Mūsu darba lauks tiek veidots no šīs pasaules jēdzieniem un neiziet ārpus tās rāmjiem. (vairāk…)

Radītājs cīnās manā vietā

Mūsu milzīgajā vēlmē gūt baudu ir dzirksts – dvēseles iedīglis. Un tāpēc visu, kas nāk no Radītāja nepieciešams dalīt divās daļās: darbībās, kuras attiecināmas uz vēlmi baudīt, kuru dēvē par „ķermeni”, egoismu un darbībās, kuras attiecināmas uz dvēseli, radīšanas mērķi, lai izaudzinātu šo punktu un to padarītu arvien līdzīgāku Radītājam, to paceļot pa garīgajiem pakāpieniem.

Tāpēc, tur, kur grēcinieki klūp, tur taisnie priecājas un paceļas. Tāpēc, ka ar grēciniekiem un taisnajiem jāsaprot ļaunā un labā sākotne. (vairāk…)

Izzinot atdeves zinātni

Materiālajā pasaulē mēs esam pieraduši strādāt ar savu parasto prātu. Skolotājs skaidro, bet es pārbaudu teikto, prātā saprotu un sirdī piekrītu. Taču kabalā mācās citādāk, apgūstot to, ko tagad nav iespējams saprast un uztvert. Tāpēc, ka mūsu prāts nav veidots atbilstoši tam līmenim, par kuru ir runa.

Augstākajā līmenī darbojas likumi, kuri nesakrīt ar maniem principiem un loģiku ar visu, ko es saprotu un jūtu. Taču man tie ir jāpieņem kā likumi, kuri ir piederoši augstākajam līmenim. (vairāk…)

Redzēt pasauli no apvāršņa līdz apvārsnim

Nedzīvā, augu, dzīvnieciskā un cilvēciskā līmeņi garīgajā nozīmē mūsu piedalīšanās mēru realitātes sistēmā. Nedzīvajā līmenī es šo sistēmu atklāju pasīvi, atrodoties totālā augstākā spēka vadībā.

Es esmu gluži kā iedīglis mātes klēpī, kura vienīgais darbs ir absolūta sevis anulēšana. Šis ir darbs nedzīvajā līmenī: atbilstoši tam kādā mērā es sevi anulēju, tādā mērā es atklāju augstāko spēku. (vairāk…)

Gaismas un tumsas ķieģelīši

Visa māksla sastāv no mākas tikt galā ar tumsu, kura atklājas un kļūst arvien stiprāka un stiprāka. No savas pieredzes cilvēks saprot, ka tumsa atnāk tāpēc, lai viņu pareizi ievirzītu.

Cilvēks mīl tumsu, to ciena un cenšas būt tajā pilnīgs. Tumsa ir jāsajūt tikai viņa egoismam, taču viņš pats augstāk par egoismu un augstāk par tumsu spēj veidot atdeves spēku un tajā atklāt gaismu. (vairāk…)