Pasaule nesaprot, kas tajā šodien notiek, kādas plūsmas un kurp tās virzās. Un cilvēki, kuri ir pie varas nesaprot, ko dara. Tāpēc kabalas zinātne tuvojas cilvēkiem, lai izskaidrotu, kāds ir mūsu dzīves mērķis un tās programma.
Un patiesībā vēl pirms simtu piecdesmit gadiem par to rakstīja Karls Markss. Bāls Sulams savā rakstā „Marksisma kritika” Marksam gandrīz pilnībā visam piekrīt. (vairāk…)
Jautājums: Pieņemsim, kāda uzņēmēju sabiedrība, pateicoties savstarpējam atbalstam, nonāca pie secinājuma par integrālās mijiedarbības nepieciešamību un nolēma mainīt virzienu. Kādas stratēģiskas izmaiņas viņi varētu veikt, ja to apzinātos?
Atbilde: Problēma ir tajā apstāklī, ka uzņēmēji dzīvo egoistiskā sabiedrībā, kā vēža audzējā un ir šīs sabiedrības daļa. Tāpēc ir grūti iedomāties, ka viņi kaut kādā veidā sāktu reformēt to biznesa sabiedrību, kurā atrodas. Tas iespējams, ja tikai viņu būs daudz un viņi pakāpeniski apzināsies pārmaiņu nepieciešamību, kurām jānotiek viņos un viņu savstarpējos sakaros. (vairāk…)
Ja tu aizdod naudu kādam, kas ir no Manas tautas un kas pie tevis ir nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev augļus. (Tora, Iziešana, Mišpatim, 22:24)
Cilvēkam nav jāiedzīvojas uz citu rēķina. Visam ir jānotiek precīzi un līdzsvaroti, atbilstoši tam, cik daudz katrs var dot citam un paņemt no viņa, jo rezultātā visiem ir jānonāk pie absolūti pilnīgas savienošanās un vienam otrs jāpapildina.
Tāpēc visi likumi, kuros tiek sacīts par attiecībām starp cilvēkiem, pamatojas uz savienošanos vienotā garīgā veselumā, kas nozīmē harmoniski vienam otru papildināt. Pieņemsim, tu strādā pie manis par dārznieku, bet es pie tevis par galdnieku, tas ir, jābūt absolūti vienlīdzīgai kompensācijai. Tieši tā arī sacīts: „Ejiet un pelniet viens no otra”, – proti, abpusēji. Tāpēc mēs visi esam radīti ar atšķirīgām īpašībām. (vairāk…)
Mūsdienu krīze aicina mūs izprast pareizo savstarpējo saikni un savstarpējo atkarību. Runa šeit neiet par mūsdienu modeļa ekonomiku. Patiesā ekonomika, bez „burbuļiem” un pārmērībām, ir tikai daži procenti no zemes iedzīvotājiem, kuri ražo nepieciešamās preces, kuras mums patiešām ir nepieciešamas: pārtikas produkti, apģērbi, mājoklis utml. Viss pārējais vairs nav ekonomika, bet virsbūve cilvēku muļķošanai un labuma saņemšanai no viņiem. Tikai maza visa šī tirgus daļa nodrošina mūsu ikdienas vajadzības.
Taču šodien patiesība nāk gaismā. Cilvēki paliek bez darba, īpaši jaunieši. Viņi nezina, ko darīt, viņos stingri nostiprinās jauna sakropļota dzīves uztvere un pēc kāda laika viņi zaudē jau pašu darba spēju. Pie tam viņi vairs nespēj nodibināt ģimeni un dzīvot normālu dzīvi. Tā vietā viņi veido sev jaunu kultūru ar jaunām izklaidēm. (vairāk…)
Jautājums: Šodien daudzi domājoši cilvēki mierina sevi „ar ekoloģiskiem” sapņiem: „Mēs aprijam planētas resursus. Apstāsimies un saglabāsim mūsu bērniem apkārtējo vidi…”
Atbilde: No vienas puses, tāpat arī es biju domājis. Taču, no otras puses, mēs atklājam, ka tas īsti nav pareizi. Patiesībā, interesentu netrūkst abās „zaļās” frontes pusēs. Reizēm cīņa par „zaļumiem” maksā daudz dārgāk nekā ekoloģiskais zaudējums.
Vispirms ir janoskaidro, ka tieši mēs nopostām dabu: ar savām savstarpējām attiecībām vai tehnogēno iedarbību?
Savā laikā maltusiānisti un demogrāfi kliedza, ka Zeme nespēs mūs nodrošināt ar iztiku. Taču rezultātā mums ir pārtikas pārpalikums un dažām valdībām jāsubsidē fermeri, lai viņi neražotu par daudz. Patiesībā, ja ēdienu nemest atkritumos, tas pietiktu visiem. (vairāk…)
Jautājums: Pieņemsim, es ar saviem biedriem dibināju uzņēmumu. Es – šī uzņēmuma direktors, viņi – mani vietnieki. Starp mums ir draudzīgas attiecības, un viņi var atļauties nokavēt sēdes uz 5 – 10 minūtēm. Taču es ļoti cienu disciplīnu. Kā rīkoties? Ko jūs ieteiktu? Vai viņi ir jāsoda?
Atbilde: Es domāju, ka 10 minūšu kavējumam nav lielas nozīmes. Cilvēkam ir jājūt, ka pret viņu izturas saudzīgi un viņu sapratīs, bet viņam, savukārt, tas, protams, ir jākompensē.
Sodīt var tikai par nevērīgu attieksmi pret kolektīvu, biedriem, uzņēmumu, tā īpašumu; par necilvēcīgu, neģimenisku attieksmi pret cilvēkiem un iekārtām. Katram ir jājūt, ka kolektīvs ir viņa ģimene. Vai tad viņš tā uzvestos savā ģimenē? Vai ģimenes gods, tās labklājība stāv augstāk par visu, vai nē? (vairāk…)
Jautājums: Kāpēc pēdējā laikā ļoti veiksmīgi ir tie biznesmeņi, kuriem nav izglītības? Kur slēpjas viņu spēks? Kāpēc labākos rezultātus reizēm sasniedz vadītāji, kuriem nav pieredzes un pat zināšanu?
Atbilde: Tas notiek tāpēc, ka vecā lineārā, egoistiskā saiknes sistēma „tu man, es tev”, tas ir, tīri kapitālistiskā sistēma, pārstāj strādāt. Pasaule ienāk integrālajā savstarpējā saiknē, kurā visi saistīti ar visiem, tāpēc ka caur piecu pazīstamu cilvēku ķēdi katrs cilvēks uz Zemes ir saistīts ar visiem pārējiem.
Šādā sistēmā iepriekšējās iemaņas jau nenostrādā – vajadzīgas citas, kas balstītas uz sapratni vai vienotības sajūtu starp cilvēkiem. Tāpēc pirmajā vietā izvirzās nevis staļiniskie stingrā presinga principi, ne arī amerikāniskie, kas balstās uz konkurenci, bet gan savstarpējās saiknes principi. (vairāk…)
Pasaule virzās uz to, lai pilnībā „pārformatētos”. Pakāpeniski izzudīs visas liekās specialitātes, ražošanas, paliks tikai vitāli nepieciešamais. Esam pārdzīvojuši patēriņa kalngalu – cilvēki zaudē vēlmi, lai iegādātos jaunas preces, zūd uzkrāšanas tieksme. Daudzus vairs neinteresē ne mode, ne fasoni, ne īpašas preces. Viņi pārstāj just, ka tas uzlabo viņu garastāvokli, attieksmē pret viņiem izraisa apkārtējo cilvēku cieņu vai sajūsmu. Tas viss jau ir pagājis.
Mūsu egoisms, attīstoties ne vien kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, noved mūs pie pilnīgi cita stāvokļa – pie jaunas dzīves kvalitātes, kad mūsu fiziskajam ķermenim nepieciešams tas, kas tam ir veselīgs un nes labumu: mazliet sporta, pareizs uzturs, normāla ģimene. Pakāpeniski atgriežas sajūta, ka tieši tas mums pietrūkst, ka nerimstoši dzenoties pēc patēriņa, esam pazaudējuši visu.
Jaunā integrālā sistēma, kas homeostāzē ar dabu padara mūs integrālus, izraisa nepieciešamību atstāt tikai nepieciešamākās ražotnes un tirdzniecības saiknes. Dabiski, ka šajā saiknē pieaugs bezdarbs. (vairāk…)
Jautājums: Kas ir „apaļais” egoisms?
Atbilde: Mūsdienās visa cilvēce kļuvusi par kopēju globālu savstarpēji saistītu sistēmu. Visās jomās izpaužas mūsu atkarība vienam no otra: biznesā, kultūrā, saskarsmē, politikā, ekonomikā. Taču mēs neprotam ar to strādāt, jo paši par sevi esam mazi individuāli egoisti. Šobrīd, kad mēs ienākam jaunā sistēmā, mēs nesaprotam tās likumus, tāpēc ka no lineārās, diskrētās sistēmas pārejam uz analogo.
Diskrētajā sistēmā viss atkarīgs tikai no manis, no manām rīcībām, bet savstarpēji noslēgtajā, savstarpēji atkarīgajā sistēmā no manis nav daudz atkarīgs. Sanāk, ka tiešā, diskrētā attieksmē pret manu uzņēmumu, biznesu, es redzu, ka esmu atkarīgs no vairums faktoriem un tos visus nespēju paredzēt. (vairāk…)
Mēs nevaram runāt par konkrētu nākotnes sabiedrības tēlu, jo tas pastāvīgi mainīsies, transformēsies.
Līdz ar audzināšanu, līdz ar dabisko, nepiespiesto visas megapolises reorganizāciju izzudīs nevajadzīgie uzņēmumu, ražošanas atkritumi, pārtrauksies apkārtējās vides piesārņošana.
Pakāpeniski atmirs viss liekais, gluži kā iztek visi liekie tauki, kuri nevienam nav vajadzīgi, tie tikai kaitēja gan patērētājiem, gan ražotājiem un arī ekoloģijai. Savā dzīvē un patēriņā mēs kļūsim optimāli, racionāli. To diktē tikai mūsu pareizā mijiedarbība. Tāpēc visa pamatā ir tikai integrālā audzināšana.
Šāda transformācija būs pastāvīga. Attiecīgi tam, kā mēs arvien vairāk un dziļāk nodarbosimies ar savstarpējo „iekļūšanu” viens otrā, savstarpējo apvienošanos, integrāciju, savstarpējo galvojumu, kad ikviens pūlēsies jebkādā veidā iekšēji atbalstīt citus, tad kļūs redzams, ko un kā darīt. (vairāk…)
Pieteikties RSS barotnei