Kategorija arhīvs: Ekonomika un finanses

Ķīna vairs nav lokomotīve

Viedoklis (M. Hazins, ekonomists): 2011. gada novembrī Ķīnas rūpnieciskā ražošana samazinājās pirmoreiz pēdējo trīs gadu laikā. Tas saistīts ar parādu krīzi Eiropā, kas samazināja pieprasījumu uz ķīniešu precēm, kā arī ar iekšējā patēriņa samazināšanos.

Ķīna nevar šodien ātri aizvietot ārējā pieprasījuma kritumu vienkārša cēloņa dēļ: tā jau gandrīz neražo patiešām lētas lietas. Palielinājušās enerģijas izmaksas,  darbaspēka izmaksas un produkcijas pašizmaksa. Kopumā ķīniešu produkcija šodien pa kabatai tikai bagātiem ķīniešiem.

Ekscesīvās ražošanas un infrastruktūra, kas tika uzbūvētas „izaugsmei”, spēcīgi spiedīs uz ekonomiku, pieprasot pastāvīgas un neefektīvas izmaksas savam atbalstam, nopietnas sociālās problēmas tāpat spiedīs uz ekonomiku un valsti. Ķīna arī sadūrās ar ārkārtīgi nopietnām problēmām, tāpat kā visi pārējie.

Replika: Krīze neapies nevienu, un absolūti visas valstis un pasaules tautas tajā iegrims, lai sajustu nepieciešamību mainīt visu cilvēces attīstības tendenci – no materiāliem mērķiem uz garīgiem.

Avots krievu valodā

Tā ir vērtību krīze, nevis finanšu!

Viedoklis (A. Araks, ekonomists): Nav iespējams apturēt ekonomisko krīzi. Pašlaik noris ilglaicīga ekonomiskā krīze. Tā radās nepareizu lēmumu rezultātā. 2012. gads būs  izšķirošs.
Tā ir vērtību krīze, nevis finanšu vai nekustamo īpašumu. Ideoloģija „vairāk – tāpēc labāk”, kas nozīmē patērēšanas triumfu, uz doto momentu sevi ir izsmēlusi. Problēma ir tajā, ka no „bagāto un skaisto” kluba nav godīgas izejas.
Replika: Godīga izeja ir – tiem pašiem bagātajiem jāturpina vadīt, viņi to spēj, tāpēc jau viņi ir bagāti, turklāt visa sava enerģija  jānovirza sabiedrības labā un naida, skaudības, pazemojuma vietā jāsaņem par to pateicība, cieņa, mīlestība!
Avots krievu valodā

Eiropas septiņi grēki

Viedoklis („Die Zeit”, Vācija): Egoismā apsūdzētie, kas kaitē sabiedrībai

Slēpšana: Šveice

Vienā Šveicē ES pilsoņu kontos ieguldīti 1560 miljardi eiro, Lielbritānijā ieguldīti 1400 miljardi, Luksemburgā – 440 miljardi, Lihtenšteinā – 78 miljardi. Visas šīs valstis palīdz izvairīties no nodokļiem. Tās izsūc citu valstu nacionālo īpašumu un dzīvo uz procentiem.

Tās visas labprāt skandē par Eiropas solidaritāti.

Lepnība: Francija

Valsts nevēlēšanās izvietot ražošanu attīstības valstīs. Valsts protekcionisms palielinās cīņas vārdā par eksporta mazināšanu. Elizejas pils kā politisko ieroci izmanto savu varu pār koncerniem. Tajā laikā, kad francūžiem neizdodas gūt sekmes saviem spēkiem, Francijas politiķi – pārliecināti eiropieši. (vairāk…)

Atpakaļ pie konservatīvās ekonomikas

Viedoklis (P.Mostovojs, jurists, ekonomists, advokāts): Ja izanalizē patēriņam piedāvāto preču sortimentu, atklājas, ka tikai aptuveni 30% no precēm atbilst cilvēka pamatvajadzībām, tas ir, kuras ir bijušas vienmēr – tā ir vajadzība pēc mājvietas, apģērba, pārvietošanās, tabakas, dzērieniem.

Simtiem gadu sabiedrībai pēc šīm precēm bija vajadzība. Mainījās formas, bet vajadzības nemainījās. Visas pārējās preces apmierina vajadzības, kuras neeksistē. Kāda atšķirība ir starp МР3 atskaņotāju un visiem pārējiem? Tikai tajā, ka tas ir mazāks, bet preces, kuras apmierināja tādu pašu vajadzību un tādā pašā veidā, pastāvēja arī agrāk.

Ja mode diktē, ka ik pēc trim gadiem tev ir jāmaina automašīna, ar kuru varētu vēl braukt gadus desmit, tas nozīmē, ka šajā periodā tev nepieciešamas četras automašīnas vienas vietā. Materiāli, kas tika izlietoti to ražošanai, enerģijas resursi, sākot no metāla kausēšanas un beidzot ar utilizāciju – aizlidoja atmosfērā un silda pasaules telpu. Un četrreiz vairāk tika patērēta enerģija, pārkāpjot saprātīgā robežu, no pamatvajadzību apmierināšanas skatpunkta. (vairāk…)

Kas ir labi jums, – slikti ekonomikai

Viedoklis (E.Avriels, ekonomists): Dzīvē parasti vienkārša loģika katram no mums strādā lieliski. Ja cilvēks vai ģimene patērē pāri savu iespēju robežām un „iekuļas” parādos, tad pareizā ārstēšana būs patēriņa un parādu samazināšana.

Loģika darbojas arī pretējā virzienā: ja cilvēks vēlas gūt panākumus, bet viņam nav naudas, viņam jāsaņem kredīts no bankām vai ieguldītājiem, jācīnās ar tirgiem un, nežēlīgi sakaujot konkurentus, jācenšas realizēt savu sapni.

Taču, kad lieta nonāk līdz makroekonomikai, šī loģika pārstāj darboties un bieži vien izraisa gluži pretējo. Bankai parasti ir ne vairāk kā 10% no naudas līdzekļiem, kuri tai jāatgriež saviem klientiem un, ja visi klienti pieprasīs atdot naudu, tā netiks galā ar šo uzdevumu. (vairāk…)

Kā finanšu krīze ietekmējusi ekonomikas teoriju

Viedoklis (politekonomijas profesors A.Vambahs, Ķelnes universitāte): Šī krīze – uzticības krīze. Ir jāveido tādas tirgus struktūras, kurās dalībnieki uzticēsies viens otram.

Ekonomistu galvenais uzdevums ir zinātniskās bāzes izstrāde, lai veidotu institūcijas, kas veicinātu uzticības atjaunošanu tirgū. Krīze ir parādījusi, ka visi uzvedas ārkārtīgi racionāli: politiķi glābj bankas, bankas spēlē pret valstīm, un valstis arvien dziļāk iedzen sevi parādos.

Replika: Uzticība nav iespējama bez pilnīgas savstarpējās atkarības apzināšanās, bez sapratnes par integrālās cilvēces vienoto sistēmu, kuru esam sasnieguši savā attīstībā, un kura liek mums kļūt par tādiem pašiem – integrāli saistītiem.

Taču tas nav iespējams bez visu un katra audzināšanas jaunā garā – integrālās cilvēces kā vienas ģimenes. Bez šī uzvedības modeļa apzināšanās un īstenošanas mēs nespēsim izdzīvot jaunajos dabas apstākļos.

Avots krievu valodā

Eiro: nedrīkst ciest krahu

Ziņojums („Panorama”, Itālija): Eiropai svarīgi saglabāt vienoto valūtu, jo tai nākas stāvēt pretī konkurentiem (Ķīna, Indija, Krievija, Brazīlija, ASV).

Vismazākā no šīm valstīm pēc lieluma ir kā visa Eiropas Savienība, un eiro ir nepieciešams, lai ļautu Eiropai konkurēt ar to lielo spēku. Lūk, tāpēc ir bīstami spēlēt ar eirozonas sabrukumu. Tūlīt pat sāktos cenu pieaugums uz masveida patēriņa produktiem, inflācija.

Finansiālās spekulācijas prasa tikai vienu: Eiropai patiešām jākļūst par vienotu nāciju, kad nav pietiekami tikai ar vienoto valūtu, bet nepieciešama centralizēta valdība, kad katra valsts ir gatava piekāpties ar suverenitātes daļu, sākot ar Vāciju. (vairāk…)

Vienotās valūtas arhitekts: eiro projekts izgāzās

Viedoklis (Žaks Delors, eiro autors, ES eksprezidents Daily Telegraph avīzei): Eiro projekts bija neveiksmīgs no paša sākuma. Kļūdas, kas tika pieļautas veidojot eiro, pakļāva nolemtībai vienoto valūtu tekošai parādu krīzei.

Turklāt līderi izdarīja pārāk maz un pārāk vēlu vienotās valūtas atbalstam. Parādu krīze ir drauds Eiropas starptautiskajai lomai un galvenajām rietumu demokrātiskām vērtībām.

Replika: Taču kā varēja veidot tirgu bez visu integrācijas vienotā Eiropā? Tas ir izsmiekls par „progresīvo” cilvēces daļu, kad vienotās Eiropas projekta autori uzskata, ka pietiekami ir nedaudz pielāgot standartus un tirgus – kur tad ir vienotība? Ne pat kopīgā kabatā, nemaz nerunājot par kultūras integrāciju, integrālo audzināšanu, satuvināšanos, kas stāv pāri nacionālajām un kultūras dažādībām, noniecināšanas un naida pārvarēšanu. (vairāk…)

Grefs: ES notikumu attīstība neuzlabojas!

Viedoklis (G.Grefs, KF Krājbankas vadītājs): Eiropas Savienības dalībniekiem vai nu jāveido Eiropas Savienotie Štati ar ievērojami dziļākas integrācijas mehānismiem visas Eiropas pārvaldīšanā, vai nu jāatsakās no eiro. Pastāv daži Eiropas notikumu attīstības varianti, taču tas ir tāds gadījums, kad notikumu attīstības labā varianta vienkārši nav: tās alternatīvas, kuras mēs redzam, tās visas ir ilgtermiņa un nav pietiekami optimistiskas.

Replika: Grefa kungs neredz optimistisku iespēju, tāpēc ka nevar to redzēt, jo tā tiek aprakstīta tikai kabalā, kuru ekonomisti nestudē. Kopējā pasaules uzskata maiņa ir pasaules attīstības sapratnes pamats. Mums ir nevis jāizgudro teorijas un jākļūdās tajās prakses laikā, bet gan jāpārņem viss no dabas un tai jāseko. Tās prasība pēc integrālās saiknes, vispārējā galvojuma ir obligāti jāpilda, bet nepildīšana nāks tikai par sliktu!

Avots krievu valodā

Cik lielā mērā mēs esam nevienlīdzīgi!

Ziņojums (ZPI Credit Suisse vispasaules referāts „Bagātība 2011”):

– apakšējiem 50% pieaugušo iedzīvotāju pasaulē pieder 1% pasaules bagātību,

– augšējiem 10% pieder 84% pasaules bagātību,

– augšējam 1% pieder 44% pasaules bagātību,

– vairākums bagāto dzīvo ASV un Eiropā – utt.

Replika: Kamēr cilvēki nebūs vienlīdzīgi, nezudīs naida, nedrošības cēloņi. Saskaņā ar dabas nodomu mums ir jāapzinās, ka lielākais cilvēces pilnības stāvoklis ir savstarpējā (mūsu garīgās attīstības kāpņu pirmais pakāpiens) vienlīdzība (sk. Bāla Sulama rakstu „Miers pasaulē”), bet pēc tam arī vienlīdzība ar Radītāju – pēdējais, šo kāpņu 125. pakāpiens, mūsu radīšanas mērķis.

Avots krievu valodā