Replika: Raksta jums Oļegs: „Tomēr ir bail mirt. Jau gadu nepārtraukti skatos jūsu pārraides. Tas ir kā narkotikas. Iekams skatos – nav bail. Tiklīdz aizeju no datora, tiklīdz atgriežos pie ģimenes, ziņām, slimības – momentā kļūst bail. Pāreja ir bailīga – ka manis pēkšņi nebūs.

Un kņada ap slimību uzdzen bailes. Lai gan saproti, ka cerības nav, taču vienalga rosies. Nevēlos šādi aiziet, vēlos aiziet cienīgi. Taču nav spēka”.

Starp citu, ļoti daudzi cilvēki raksta, ka daudz spēka viņiem dod mūsu pārraides, jūsu skaidrojumi. Tas tiesa.

Tad, lūk, ko var teikt Oļegam?

Atbilde: Nevajag pārdzīvot. Nekas nesākas, un nekas nebeidzas, viss tikai turpinās. Cilvēkā, protams, ar šādu attieksmi, ar šādu dzīves redzējumu sāk cauraugt cits skatījums.

Jautājums: Kāpēc cilvēkam dod, šo pāriešanas sajūtu, bailes?

Atbilde: Palīdz vēl un vēl mazliet atrauties no sevis. Un tā vairākās šādās pārejās viņš sāk uztvert vairāk un pareizāk atstumtību no sava egoistiskā „es”.

Jautājums: Un šis miers, kuru, pieņemsim, cilvēki saņem, kad jūs skaidrojat – šādi arī vajag mierīgi uztvert un aiziet?

Atbilde: Protams, jā. Dabā nekas nebeidzas. Nav baigu, viss tikai plūst no vienas ainas uz otru.

Jautājums: Tādā gadījumā, kas tad ir nāve?

Atbilde: Nekādas nāves nav. Vispār nav.

Jautājums: Bet tas, ka mums translē, ka nāve ir? Jūs teicāt – galvenais atrauties no „es”. To translē mūsu „es”?

Atbilde: Jā, atslābinies, atbrīvojies.

Jautājums: Lūk, šādi cilvēkam jāaiziet?

Atbilde: Protams

Jautājums: Tas ir, jūs apgalvojat, ka cilvēks pat nekur neaiziet?

Atbilde: Ja viņš to prot izdarīt, tad viņš pat neaiziet.

No TV raidījuma „Jaunumi ar Mihaelu Laitmanu”, 02.06.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Dvēsele un ķermenis, Jaunumi, Jautājumi un atbildes | Add Comment →