Jautājums: Alise jautā: „Kādēļ Radītājs naido tautas? To taču Viņš dara?”

Atbilde: Nešaubīgi, ka Viņš.

Radītājs mūs naido, lai iemācītu, lai mēs saprastu, kāda mūsos ir pretīga daba, kuru Viņš mūsos radījis.

Saprotiet, kāda neģēlība no Radītāja puses – ka Viņš mūs izveidojis tādus zemiskus un nepārtraukti mums to demonstrē. Tāpēc, lai mēs sāktu neieredzēt to, ko Viņš mūsos ir izdarījis, un vērstos pie Viņa. Paskatieties, kā izveidots! Vērsties tieši pie Viņa un lūgties, lai mūs izlabotu, padarītu mūs pretējus tam, ko Viņš ir izveidojis.

Jautājums: Proti, „uztaisi mūs mīlošus” – šādi mums pie Viņa jāvēršas?

Atbilde: Jā! Lūk, to es vēlos.

Jautājums: Un tikai Viņš to var izdarīt?

Atbilde: Tikai Viņš to var izdarīt, kurš mūs izveidoja viens otru ienīstošus.

Jautājums: Tas ir, viss griežas ap Viņu? Absolūti viss! Un otru iemīlēt es varu tikai caur Viņu?

Atbilde: Protams! Ar noteikumu, ka tu mīlēsi Radītāju, un atbilstoši tam tu mīlēsi otru. Un nekā citādāk.

Jautājums: Bet kaut kā savādāk šo scenāriju no Viņa puses varēja izveidot? Uzreiz mīlošu radījumu varēja izveidot? Uzreiz laimīgu?

Atbilde: Un kas tad būtu? Tad radījums atradīsies dzīvnieciskā līmenī (vai augu, vai dzīvnieciskajā), un tas veiks kaut kādas funkcijas. Taču tas nejutīs, ko dara. Tas būs automāts.

Jautājums: Taču šeit vēlas, lai būtu mana vēlme, mana tiekšanās?

Atbilde: Protams. Citādāk nekas nebūs. Tāpēc, ka, ja nebūs nekādu izmaiņu, izaugsmes, novērtējuma attiecībā pret sevi, citiem – tas nebūs radījums, tā nebūs dzīve.

Replika: Proti, sanāk: Radītājs speciāli mūsos radīja egoismu, to attīsta, noved tik tālu, ka mēs viens otru neieredzam, sākam karus, sadursmes, esam gatavi viens otru iznīcināt tāpēc, lai mēs pēkšņi, kaut kādā brīdī apstātos un sevī nošausminātos.

Atbilde: Lai mēs saprastu, ka dodamies uz absolūtu iznīcību un uz to, ka mēs viens otru sākam durt un aprīt dzīvus. Tik tiešām! Un šeit mūsos parādās apgaismība: vai patiešām es esmu, lūk, šāds asinskārs, mežonīgs zvērs?

Kāpēc manī rodas šāda doma? Tāpēc, ka parādās jaunas apziņas punkts. Tas rodas ne jau vienkārši tāpat. Šo punktu dēvē par „cilvēku”, kurš manī dzimst. Un es sāku just: es esmu kā dinozaurs, kurš visu plēš un visu aprij, un pēkšņi es apstājos. Un, lūk, šeit manī sāk attīstīties cilvēks.

Un es nosviežu šo neapēsto līķi, piesēžu uz celma šāda dinozaura tēlā un sāku domāt: „Kas notiek? Ko es daru? Kas es esmu? Kas man to dara?” Un tā tālāk.

Un šeit sākas vēršanās cēloņa meklējumos: kas pār mani to izdarīja un pie kā vērsties? Un šeit jau sākas Radītāja meklējumi.

Jautājums: Proti, tad tā jau ir kustība uz šo adresi – kas man to visu izdarīja? Tas ir pats galvenais? Mūsu galvenais uzdevums ir iziet šajā taisnē? No šī punkta tur: kas man to izdarīja un kāpēc tas ir šādi?

Atbilde: Protams.

Bija tūkstošiem gadu un miljoniem, un pat miljardiem gadu, kad ne kā tāda nebija. Kad tas attīstījās vienkārši, kā attīstās matērija. Taču, kad matērijā parādās sevis apzināšanās, tad tur, šajā matērijā parādās punkts, kuru mēs pēc tam dēvējam par punktu sirdī. Un tad šis punkts sāk meklēt pirmcēloni – Veidotāju. Viņā rodas ilgu sajūta: es vēlos zināt, kas ir mans tēvs. Vai ne tēvs, bet Radītājs. No šejienes jau sākas nevis vienkārši dzīvās dabas, bet cilvēces vēsture.

Jautājums: Tas ir, visa mūsu tūkstošiem gadu karu, traģēdiju, ciešanu vēsture ved tieši uz šo punktu?

Atbilde: Protams. Miljoniem, miljardiem gadu un tas viss neko nenozīmē. Viss ved tikai uz šo punktu.

Jautājums: Bet šodien tas cilvēcē mostas?

Atbilde: Mostas daudzos. Šis periods ir īpašs.

Replika: Jā, mums iznācis dzīvot šajā laikā.

Atbilde: Jā. Bet mēs vēl neesam visu pabeiguši. Vēl padzīvosim.

Jautājums: Jūs cerat, ka tagad šis periods ir iestājies?

Atbilde: Es skaidri zinu vienu: es nevēlos neko jautāt. Es vēlos pacensties izpildīt to, ko es varu. Un tas ir viss.

Jautājums: Kādu galveno uzdevumu jūs sev esat noteicis?

Atbilde: Pēc iespējas vairāk cilvēku pavirzīt pēc iespējas tālāk no pašreizējā stāvokļa uz radīšanas mērķi – uz visu apvienošanos.

No TV raidījuma „Jaunumi ar Mihaelu Laitmanu”, 28.02.2022.

Avots krievu valodā

Filed under: Jaunumi, Jautājumi un atbildes, Krīze un globalizācija | Add Comment →