Cilvēce izskatās kā niecīgs smilšu graudiņš bezgalīgā Visuma dzīlēs. Taču patiesībā viss šis Visums vispār neattiecas uz garīgo. Tajā nav neviena punkta, kas piederētu garīgai pasaulei un tāpēc tas neieņem nekādu vietu īstajā realitātē.

Šī pasaule, kur mēs tagad jūtam sevi un Visuma plašumus ar zvaigznēm un galaktikām – tas viss vispār neeksistē. Tas eksistē tikai mūsu iztēlē, tāpēc ka mēs atrodamies neapzinātā stāvoklī un redzam šīs halucinācijas gluži kā murgā. Gluži kā, kad mēs pamostamies un saprotam, ka „mēs bijām kā sapnī”.

Un šajā sapnī mums šķiet, ka mēs dzīvojam uz Zemeslodes, kuru ieskauj galaktikas un bezgalīgais Visums. Tas viss ir nereāli gluži kā sapnis, kuru izraisa elektriskie procesi smadzenēs, no kurām 99% miega laikā ir atslēgtas. Gluži to pašu var sacīt par šo mūsu dzīvi. Mēs esam atslēgti no īstenās dzīves gluži kā sapnī.

Šajā dzīvē nav nekā īsta, izņemot iespēju pamosties un pacelties augšup no šīs uztveres, šī sapņa. Lūk, to tad arī mums nepieciešams izdarīt.

No rīta nodarbības, no Bāla Sulama raksta „Zemes mantošana”, 19.10.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs, Realitātes uztvere | Add Comment →