Nodaļā „Berešit” ir rakstīts: „Un tapa vakars un tapa rīts – viena diena”. Visa Tora ir paredzēta tikai cilvēkiem, kuri vēlas pietuvoties Radītājam. Un viņiem nepieciešams atšķirt „vakaru” un „rītu”, saprotot, ka tā ir viena diena. Ja mēs šos divus stāvokļus: vakars un rīts neizejam, tas nozīmē, ka nevirāmies pretī savai izlabošanai.

Ir vērts paskaitīt, cik man dienas laikā bija pacēlumu un kritumu un, kāds ir to rezultāts, kā es pret tiem attiecos. Vai krituma laikā es pilnībā atslēdzos no Radītāja, no darba? Vai es nožēloju notikušo un koncentrējos uz pašu stāvokli, vai arī krituma laikā es nožēloju to, ka Radītājs ir pazudis un esmu palicis kā dzīvnieks? Tas nozīmē, ka man ir palikusi saikne ar Radītāju, taču tikai ar Viņa pretējo pusi.

Nepieciešams noskaidrot atšķirību starp dienu un nakti, tumsu un gaismu. Šie stāvokļi mūsos nepārtraukti mainās un sniedz mums jaunas sajūtas. Ir vērts sevi pieradināt pat vislielākajā tumsā nezaudēt saikni ar Radītāju, atceroties, ka tumsa nāk no Viņa speciāli, lai mūsos noformētu atdalītības sajūtu no Viņa un biedriem. Tieši to mēs dēvējam par tumsu.

Un tiklīdz mēs sajūtam tumsu, tas ir, atslēgšanos no Radītāja, no garīgās dzīves, mēs nekavējoties tiecamies uz savienošanos ar biedriem un ar Radītāju. Sanāk, ka mums ir ļoti spēcīgs un drošs līdzeklis, lai ātri atgrieztos dienā.

Jo vairāk dienas laikā mēs šādus stāvokļus izejam: atraušanos no garīgā procesa, no grupas un Radītāja, jo vairāk soļus uz priekšu mēs esam veikuši. Tāpēc, ka viss tiek mērīts atbilstoši nakts stāvoklim, tas ir, atslēgšanās no garīgā un dienas – savienošanās ar garīgo.

Jo vairāk mēs veiksim šādus rāvienus uz priekšu, uz mūsu apvienošanos, jo vairāk mēs kā atbildi saņemsim atslēgšanos, lai no jauna atjaunotu mūsu saikni, kuru no jauna Radītājs saraus.

Visas atdalīšanās nāk no Radītāja, taču visas savienošanās no mūsu piepūles un lūgšanas Radītājam. Tādējādi mēs ar Viņu pildām kopīgu darbu: „Es pie Mīļotā un Mīļotais – pie manis”. Radītājs atmodina nakti, taču mēs prasām Viņam un atmodinām dienu.

Nakts mums ir atslēgšanās stāvoklis no grupas, no biedriem, no kopīgās dvēseles un Radītāja, kurš to piepilda. Taču diena – gluži pretēji, tā ir saiknes sajūta starp mums kā vienu cilvēku ar vienu Radītāju, kurš atklājas starp mums.

Saskaitīsim, cik vienas fiziskas, ģeogrāfiskas, pasaulīgas dienas laikā mēs šādus dienas un nakts stāvokļus izejam. Atbilstoši tiem tiek skaitīti cilvēka gadi.

No rīta nodarbības, 15.10.2020.

Avots krievu valodā

Filed under: Citāti no rīta nodarbībām, Garīgais darbs | Add Comment →