Audzināšana kabalas skatījumā

Jautājums: Kas kabalas skatījumā ir audzināšana?

Atbilde: Kabalas skatījumā audzināšana ir pats galvenais, ar ko mums ir jānodarbojas. Tieši audzināšana no dzīvnieka veido cilvēku, tāpēc, ja nebūs audzināšanas cilvēks paliks par „Maugli”. Ar audzināšanas palīdzību mēs no cilvēka spējam izvaidot jebko. Galvenais nospraust mērķi.

Pēc kabalas viedokļa, lai saprastu pie kāda mērķa audzināšanā turēties, vispirms nepieciešams zināt, kāpēc mēs piedzimstam, ko no mums vēlas daba, tās attīstības likumu, kurp tā mūs virza un tad, kādā veidā audzināt cilvēku.

Šodien pasauli ir aptvērusi nopietna krīze un mēs nezinām, ko darīt. Mēs nezinām kādā veidā organizēt jauno ražošanu, tāpēc ka viss ļoti ātri mainās. Mēs nezinām kādā veidā formēt ģimenes pāru dzīvi, mijiedarbību ar bērniem, audzināšanu skolās un bērnudārzos. Tas viss karājas gaisā.

Katrs nodarbojas patstāvīgi. Mēs nezinām kādā veidā jāfunkcionē ne tikai mūsdienu valstij, bet visai pasaulei, kādā veidā uzlabot cilvēku savstarpējo mijiedarbību ar viņu tradīcijām, tieksmēm un migrāciju no vienas vietas uz otru, nemaz nerunājot par pasaules telpas uztveres problēmām, ražošanas attīstību, tirdzniecību, finansēm un ekonomiku.

Tas viss nav iespējams bez pienācīgas audzināšanas, tāpēc ka visa centrā ir cilvēks, kuram tas viss jāvada, jāveido un jāizmanto. Taču, kur ir šis nākotnes cilvēks? Mēs nespējam viņu iztēloties, jo īsti nespējam iedomāties mūsu nākotni.

Tāpēc mēs nezinām kādam mērķim audzināt bērnus. Kam viņus atdot? Kādām specialitātēm apmācīt? Kurp virzīt? Nekas nav saprotams.

Tie ir ļoti nopietni jautājumi pat vienkāršam cilvēkam nemaz nerunājot par valsti, kura nezina kādā veidā tālāk attīstīties, kurp visu virzīt un visu dara ar izmēģinājumu metodi: šodien tā, rīt citādāk utt. Un mēs visi atrodamies šādā nesaprotamā stāvoklī.

Tāpēc viss ir atkarīgs no audzināšanas. Kādā veidā sagatavot cilvēkus rītdienai, lai nekas viņus pēkšņi nepārsteigtu?

Un šeit mēs sastopamies ar kabalas zinātni, kura daudzus gadus bija slēpta, taču tagad ir gatava mums palīdzēt. Tā stāsta par to, ka daba cilvēcisko sabiedrību virza uz vispārēju apvienošanos. Gribam mēs to vai nē, jebkurā gadījumā mēs pie tā nonāksim kaut vai ar „apbalvojuma un soda” metodi, tāpēc ka visa daba pakāpeniski organizējas lielā, taču sarežģītā savstarpēji saistītā sistēmā.

Un automatizēta sabiedrība šeit nepalīdzēs. Ar to ir jānodarbojas cilvēkiem, kuri organizēs ražošanas, politiskās un visas pārējās cilvēciskās sabiedrības sistēmas pilnīgā, harmoniskā mijiedarbībā. Tikai šādā veidā mēs spēsim pareizi izdzīvot un vadīt savus stāvokļus, katru reizi mainoties un redzot kādā veidā daba maina mūs.

Tāpēc, ka mēs paši neesam spējīgi mainīties. Mēs cenšamies kaut ko veidot un negaidīti paklūpam pret kaut kādu šķērsli, mums nekas nesanāk, mēģinām citādāk un atkal uzduramies kādam šķērslim. Tāpēc mums ir nepieciešami cilvēki, kuri saprot savstarpējo saikni ar dabu un spēj turp vest visu cilvēcisko sabiedrību. Turp arī ir jābūt virzītai mūsu audzināšanai.

Taču audzināšana pamatojas uz spēju pulcēt cilvēkus grupā, sabiedrībā, visa veida partijās, taču nevis pretstatītās, pretrunīgās viena otrai, tādās, kuras nav pret kādu noskaņotas.

Mūsu metodika ir virzīta uz to, lai cilvēks sāktu justies eksistējošs integrālā pasaulē, kur caur miljardiem neredzamu pavedienu viņš ir saistīts ar citiem. Sākumā viņam šī saikne ir jāiztēlojas ar prātu un tad viņš sajutīs, ka tā patiešām eksistē. Līdz tam cilvēks ir jānoved.

Tāpēc visai audzināšanai ir jābūt virzītai, lai cilvēkā attīstītu jūtīgumu uz iekšēju komunikāciju ar citiem, kad mēs sajutīsim visu cilvēcisko sabiedrību kā vienu vienotu sistēmu, kāda tā, no dabas viedokļa, patiesībā arī ir.

No nodarbības krievu valodā, 08.01.2017.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed