Četras Universa sistēmas valodas

Valoda ir radības elementu saziņas līdzeklis. Piemēram, eksistē datoru programmēšanas valoda. Dators ir visa veida atmiņas elementu kopums, taču veids kā tos saistīt kopā un kādā secībā, kādā saiknē vienam ar otru sākt tos darbināt tiek dēvēts par valodu.

Dažādos attīstības līmeņos ir nepieciešamas dažādas valodas. Kad es biju students, mēs studējām tādas programmēšanas valodas, kādas šodien jau ir aizmirstas, tās neviens nezina un neviens par tām nav dzirdējis. Taču šodienas valodas pakļaujas mūsdienu uzdevumiem un mūsdienu datoriem.

Eksistē liela valodu daudzveidība. Viena valoda ir paredzēta šaha spēlei ar datoru, otra bioloģiskai izmeklēšanai, trešā, lai uzdotu kaut kādus jautājumus utt. Proti, valoda apraksta sistēmas elementu mijiedarbību.

Universa sistēma ir viena, taču tai ir četri līmeņi: pirmais, otrais, trešais, ceturtais. Un katrā līmenī ir sava valoda, lai gan viss kas notiek vienā līdzinās tam, kas notiek citos līmeņos, taču dažādās formās, dažādās matērijās.

Neskatoties uz to, ka visos līmeņos darbojas vieni un tie paši likumi, taču iemiesojoties nedzīvā, augu, dzīvnieciskajā un cilvēciskajā matērijā tie izskatās pavisam savādāk. Un saprotams, ka tos aprakstošā valoda ļoti mainās.

Piemēram, Universā mijiedarbojas nedzīvie dabas elementi, to daudzums ir neskaitāms, taču pēc kvalitātes tie ir elementāri. No otras puses, ja ņem cilvēcisko sabiedrību, tad salīdzinājumā ar zvaigznēm un galaktikām tā pēc daudzuma ir neliela, taču kvalitatīvi daudz augstāka.

Un tāpēc to uzvedības un mijiedarbības aprakstošā valoda ir dažāda. Tādēļ arī pastāv četras valodas, kas apraksta pareizu dabas mijiedarbību.

Tomēr kabalā visas četras valodas var tikt pielietotas jebkurā līmenī: viszemākajā un visaugstākajā, tāpēc ka mēs šīs valodas dabas aprakstīšanai visos līmeņos izmantojam pamīšus. Tas ir ļoti interesanti, jo, piemēram, datorprogrammās šādi rīkoties nav iespējams. Tām ir absolūti dažādi uzdevumi, dažādas pieejas, dažādas programmas daļas. Taču šeit nē.

Kabalists aprakstot kādu sistēmu, lieto kabalas valodu, tad pāriet uz Tanaha valodu, tad uz likumu (alahot) valodu un visbeidzot uz stāstījuma valodu. Viņš var ar tām rīkoties absolūti brīvi, atkarībā no tā, kādā veidā viņam ir ērtāk kaut ko aprakstīt.

Un kabalistam uz to ir tiesības, jo Universa sistēma ir veidota pēc kombinatora principa. Tāpēc, ka viss Universs ir savērpts, sakombinēts, savienots, sarežģīti veidots. Tāpēc daļu sistēmas iespējams aprakstīt, piemēram, „cilvēka” līmeņa valodā (tas ir visaugstākais līmenis – kabalas valodas līmenis), taču daļu visvienkāršākajā likumu valodā utt.

Šādi mēs arī strādājam. Taču, kad mēs šo sistēmu studējam, tajā iekļaujamies, sākam to just, mums vairs nav svarīgi kāda valoda. Jebkura no valodām mūsos iemiesojas un kļūst par jūtu, sajūtu valodu.

Ja ir nepieciešams kaut ko nodot citiem, kaut kādā veidā saglabāt šo sistēmu, kaut ko ar to izdarīt, tad valoda tiek izmantota, taču iekšēji sevī man valoda nav nepieciešama. Vai arī, ja es kaut ko lasu, tad man nav svarīgi, kādā no četrām valodām, tāpēc ka manī visa informācija pārvēršas jūtu valodā.

Tādā veidā četras kabalas valodas apraksta visu sistēmu, taču izņemot šīs valodas eksistē vēl 70 valodas, tāpēc ka jebkuras garīgas parādības vai veidola, vai objekta, vai pasaules telpas ķermenis sastāv no 70 daļām.

Tās visas sevī iekļauj 7 sefirot (hesed, gvura, tiferet, necah, hod, esod, malhut), katra no tām savukārt sastāv no 10 sefirot. Rezultātā 7 reiz 10 = 70. Ja mēs vēlamies aprakstīt kaut ko raksturīgu vienai no šīm apakšsistēmām, tad sanāk, ka mums ir jāizmanto kāda specifiska valoda.

Kabalā tas praktiski netiek izmantots, taču mums ir jāzina, ka iespējams veikt speciālu tulkojumu uz konkrēto valodu – algoritmu, kuru sapratīs tikai šis vispārējā sistēmā, kopīgajā dvēselē specifiskais, nelielais atzars.

No nodarbības krievu valodā, 24.07.2016.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: