Gala jūras (Sarkanās jūras) (Jam Suf) šķērsošana, 2. daļa

Attiecībās starp cilvēkiem un augstāko spēku, Radīšanas Nodomu ir vairāki līmeņi.

Daļa cilvēku domā šādi: „Acīmredzot eksistē augtākais spēks, kuram ir cēls mērķis. Šis spēks gaida no mums, lai mēs savā dzīvē darītu to, ko viņš vēlas.

Ja mēs pildīsim, ko augstākais spēks vēlas, tas ir, mūsu pasaulīgajā dzīvē vienkāršā formā, pildīsim baušļus, tad saņemsim atalgojumu”.

Dažiem no šiem cilvēkiem atalgojums izpaužas tādā veidā, ka viņi šajā dzīvē jūtas labi un tādēļ ir vērts to darīt. Citiem – tādā veidā, ka pēc nāves viņiem tiks dota nākamā pasaule.

Un ir citi cilvēki, kuri tam nepiekrīt un domā citādāk: „Augstākais spēks vēlas, lai mēs sevi neattiecinātu pie tās sistēmas, kurā, tik vienkāršā formā pašlaik eksistējam, galvenais šeit šajā dzīvē nopelnīt kādu papildu labumu vai pat pēc šīs dzīves iegūt tā dēvēto nākamo pasauli”.

Tieši otrādi, šis Augstākais spēks vēlas, lai mēs Viņu izzinātu, sasniegtu Viņa līmeni, kļūtu tādi kā Viņš, rūpētos par visu sistēmu tieši tāpat kā Viņš, lai tādējādi mēs kļūtu par Viņa partneriem, lai katra maza daļiņa, katrs cilvēks, kurš atrodas šajā vispārējā sistēmā, uzņemtos pienākumu slogu visā kopīgajā sistēmā un iedarbotos uz visu sistēmu no sava punkta, tieši tāpat kā iedarbojas Augstākais spēks atdevē un mīlestībā, un uztur visu sistēmu, būdams Labs un Labu darošs.

Tāpēc starp šiem trim cilvēku tipiem ir liela atšķirība. Divi pirmie tipi – tie, kuri rūpējas par savu personīgo dzīvi šajā pasaulē un tie, kuri rūpējas par savu personīgo dzīvi nākamajā pasaulē – paliek savā egoismā, ar Faraonu un nevēlas no viņa aiziet. Taču viņi paliekot savā egoismā ir gatavi pildīt Augstākā spēka pavēles.

Un tikai trešā tipa cilvēki tam nepiekrīt un saka: „Augstākais spēks vēlas, lai mēs kļūtu tādi kā Viņš, lai mēs sasniegtu atdevi un mīlestību pret tuvāko, jo „mīli savu tuvāko kā sevi pašu” ir galvenais Toras likums”. Šie cilvēki ir gatavi iziet no Ēģiptes un mūk no sava egoisma sekojot Mozum, vēloties atbrīvoties no egoisma varas. Tas nozīmē, ka viņi iziet no Ēģiptes.

Kad viņi mūk prom, vēloties nošķirties no rūpēm par sevi un saviem tuvākajiem, lai nedaudz paceltos augšup un rūpētos par vispārējo sistēmu, viņi nepamet savas personīgās rūpes, bet tikai saprot, ka tas viss var atrasties tikai vienā dimensijā, ar visiem kopā, ka visa cilvēce, visi cilvēki, visas dvēseles ir viena globāla sistēma un nevar būt tā, ka es rūpējos par savu personīgo labklājību, jo tad es līdzināšos dzīvniekam.

Tad, vēloties domāt par cēlo, izrauties no sava egoisma varas un tādējādi no tā attālināties, viņi negaidīti jūt, ka parādās egoisms, viņus notver un saka: „Nē! Kāpēc tev pilnībā no manis jāatraujas?! Tu kopā ar mani vari nopelnīt gan nākamo pasauli, gan nedaudz arī šajā pasaulē. Pildi visus baušļus – lūdzu, pat „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”! Taču domā par to, lai tev būtu labi, lai tev būtu nākamā pasaule, lai tev būtu viss!”

Tas ir, cilvēkā mostas tādi spēki, kuri saka, ka nevajag pilnībā attālināties no egoisma, jo kurp tu dodies uz kādu pasauli, uz kādu nesaprotamu vietu? Rūpējies par visiem, taču tikai, lai tas būtu tev par labu!

Tad cilvēks redz, ka viņu vajā šie spēki, šīs domas, kuras dēvē par „Faraona darbiniekiem, kuri bīstas no Radītāja”. No vienas puses viņi ir gatavi darīt visu, ko Augstākais spēks liek, piemēram, pildīt baušļus, tikai neatslēgties no mīlestības pret sevi un nepāriet uz visaptverošo mīlestību, uz mīlestību pret tuvāko.

Tie kuri iet kopā ar Mozu jautā: „Ko tad darīt?” Viņi atbild: „Pildiet baušļus tikai fiziski – bez nolūka, ka tādējādi jūs vēlaties dot par labu tuvākajam. Dariet to tikai tādēļ, lai jums būtu labi, lai jūs gūtu šo pasauli un nākamo pasauli. Pildiet baušļus, tikai nodoms, lai paliek egoistisks”.

Tas pilnībā ir pretrunā tām vēlmēm un domām, kuras iet kopā ar Mozu, tāpēc ka viņiem galvenais ir atslēgties no domām savā labā un pāriet pie domām par labu tuvākajam un caur tām pie domām par labu vispārējai sistēmai, tas ir, par labu Radītājam.

Šeit starp viņiem notiek liela cīņa. Šie egoistiskie spēki vajā spēkus, kuri iet kopā ar Mozu, vēlas tos panākt, apstādināt un atgriezt atpakaļ Ēģiptē, tas ir, pie materiāla, tīri egoistiska darba, jo Faraons bija gudrs, viņš teica: „Jūs vēlaties pildīt visas darbības, kuras jums Radītājs ir licis pildīt? – Lūdzu!”

Proti, iziešana no Ēģiptes nozīmē, ka es atslēdzos no nolūka saņemt – saņemt savā labā un domāju tikai par labu tuvākajam, nesaistot ar sevi.

To dēvē par iziešanu no Ēģiptes, Gala jūras šķērsošanu. Un uz šādu darbību, tās egoistiskās vēlmes, kuras dēvē par „Faraona darbiniekiem, kuri bīstas no Radītāja” nav spējīgas. Tāpēc tām nav citas labošanās iespējas kā tikai pa ceļam noslīkt Gala jūrā.

Gala jūra ir pāreja starp Ēģipti, kur es atrodos Faraona varā un vietu, kur es no Viņa esmu atrauts, kur man vairs nav jādomā par personīgo labumu. Iespējams es vēl neesmu spējīgs domāt par labu tuvākajam, taču jau attālinos no mīlestības pret sevi pašu.

Tāpēc šīm egoistiskajām vēlmēm nav citas labošanās, kā tikai tās noslīcināt Gala jūrā, tas ir, tādā veidā tās sevi nonāvē, taču pēc tam tās pakāpeniski izlabo. Saprotams, ka vēlmes nemirst, tas ir tikai tāds šo vēlmju apstrādes veids, kad tās tiek zaudētas, izlabotas un pēc tam tās ceļas augšup, lai darbotos pareizi, absolūtā atdevē un mīlestībā, ticības spēka gaismā.

No 720. sarunas par jauno dzīvi, 21.04.2016.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed