Alternatīva realitāte

Jautājums: Vai nodarbojoties ar kabalu ir iespējams apgūt gaišreģa spējas?

Atbilde: Nākotnes pareģotāji ir cilvēki, kuriem ir dabas dotas īpašas ekstrasensoras spējas. Eksistē visāda veida dziednieki, kuri prot izmantot dabas spēkus, lai ārstētu cilvēkus. Tādi cilvēki mēdz būt un šāda parādība neiziet ārpus dabas ietvariem.

Dabā ir liels daudzums spēku, kurus parasti cilvēki neprot izmantot. Taču kabala neatbalsta nākotnes pareģošanu. Kabalā ir teikts: „Atstāj šo dabu, tev ir jābūt augstākam par to. Iemācies līdzsvarot labo un ļauno un tad tu patiešām izmainīsi savu likteni”.

Vai tas mums palīdzēs, ja zināsim, kas mūs gaida pēc dažiem gadiem? Kabala skaidro, ka notiks tas, ko mēs noteiksim, pateicoties divu spēku līdzsvarošanai. Taču vienkārši tāpat ieskatīties nākotnē ir bezjēdzīgi. Tādā veidā mēs pieķeramies ļaunajam spēkam un to uzturam.

Nepieciešams palielināt labo spēku, to iespējams paveikt cilvēkiem apvienojoties. Un tad šis labais spēks spēs pretoties ļaunajam spēkam, kas mūs sašķeļ. Labais spēks mūs apvienos, līdzsvaros un pateicoties tam mainīsies mūsu nākotne.

Jautājums: Pieņemsim, es ierodos pie gaišreģa un viņš man pareģo, ka ar mani notiks kaut kāds traģisks notikums. Tātad, kabala man ļauj to atcelt?

Atbilde: Pirmkārt, šādus pareģojumus nedrīkst klausīties, tāpēc ka neapzināti tu sevi saisti ar šiem spēkiem. Visi šie gaišreģi pareģo, pamatojoties uz ļauno spēku attīstību, bez labo spēku iejaukšanās, un šo labo spēku mēs varam pievienot, pateicoties savai vienotībai.

Sliktais filmas scenārijs ar mūsu piedalīšanos jau ir uzrakstīts, taču mēs varam radīt alternatīvu, labu scenāriju – labvēlīgu realitāti. Tāpēc cilvēkiem ir dota kabala.

Turklāt labvēlīga nākotne jau eksistē, tas ir mūsu galīgais izlabotais stāvoklis, Bezgalības pasaule savā galīgajā veidā. Taču viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā mēs tur nonāksim. Kabala māca, kā nepārtraukti, vislabākajā veidā virzīties uz šo stāvokli.

Pat ja mēs tajā neieklausāmies, jebkurā gadījumā mēs šo stāvokli sasniegsim, bet tikai lielu ciešanu ceļā, jo būsim spiesti „uz savas ādas” mācīties, kas ir ļaunums un kā nonākt pie labā. Tāpēc mums ir dota metodika, kas sniedz iespēju izmantojot labo spēku, līdzsvarot ļauno spēku un baudīt uz katra soļa.

Tiklīdz ļaunums palielinās, mums nekavējoties atbilstoši tam ir jāpalielina labais un šos abus spēkus jālīdzsvaro. Nav nepieciešams, lai labā būtu vairāk par ļauno, taču ļaunais nedrīkst pārsniegt labo. Visērtākais stāvoklis tiek sasniegts tikai tad, kad negatīvie un pozitīvie spēki, gaisma un tumsa atrodas līdzsvara stāvoklī.

Šādam līdzsvara stāvoklim mūsu dzīvē jābūt nepārtraukti, tad tā kļūs bezgalīga. Ja tā nav, tad paši esam vainīgi, jo neapgūstam, kā katrā no mums līdzsvarot labos un ļaunos spēkus.

Šobrīd mēs pat nesaprotam, kādi ļaunie spēki ir mūsos, mums vēl nāksies atklāt savu ļaunumu. Vispirms nepieciešams iemācīties saprast, kas pēc dabas viedokļa ir labums un ļaunums attiecībā pret to, kas mums šķiet.

Daba ir augstākais spēks, kas mūs ietver no visām pusēm. Un mums nepieciešams uzzināt, kādu disbalansu mēs izraisām, raugoties no šī vispārējā spēka viedokļa, kuru dēvē par „dabu”. Tādā veidā tiek noteikta mūsu nākotne.

Mēs atrodamies attīstības procesā, kuru virza ļaunais spēks, kurš nepārtraukti, automātiski attīstās un virza mūs uz galīgu, izlabotu stāvokli. Tomēr virzoties pa šo ceļu mēs nepārtraukti mācamies, kādi spēki mūs vada.

Mūsdienās mēs esam nonākuši noslēdzošajā periodā, ko dēvē par Mašiaha dienām. Šajā laikā tieši no mums, no cilvēces attīstības ir atkarīgs, kā mēs sevi līdzsvarosim un vai spēsim labvēlīgi pārvarēt šo mums nolikto ceļa posmu, līdz noslēgsies 6000 gadu periods.

Jautājums: Vai tad Mašiahs nav cilvēks, kurš atjās uz balta ēzeļa?

Atbilde: Mašiahs ir spēks, kas mūs „izvelk” (mošeh) un atklāj mums pareizo virzienu, kuru var sasniegt labvēlīgā ceļā. Labvēlīgais ceļš jau pastāv, taču no mums ir atkarīgs, vai tas tiks veikts labvēlīgi – vai mēs spēsim pieņemt Mašiahu, tas ir, vai mēs spēsim atklāt dabas labo spēku, kurš līdzsvaros ļauno spēku.

Labo spēku, kas jau šajā brīdī spēj mūs līdzsvarot un spēj to darīt nepārtraukti līdz pat pēdējam, absolūtajam stāvoklim, dēvē par Mašiahu. Tādēļ, ka tas izvelk (mošeh) mūs no ļaunuma un labvēlīgā veidā līdzsvaro.

Jautājums: Kāpēc tad ir rakstīts, ka Mašiahs atjās uz balta ēzeļa, it kā pirms tam būtu noticis kodolkarš un vairāk nekas nav palicis?

Atbilde: Ēzelis (homor) no vārda „materiāls” (homer). Mūsu materiālam (vēlmei) ir jākļūst baltam, tīram no egoisma.

No radio raidījuma 103FM, 11.12.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed