Dzīves programma, 1. daļa

Kāds ir mūsu attīstības mērķis?

Jautājums: Kādēļ mēs dzīvojam un kāds ir mūsu attīstības mērķis?

Atbilde: Pirmkārt, tas nav atkarīgs no mums, kā sacīts: „Ne pēc savas gribas tu piedzimi, ne pēc savas gribas tu dzīvo, ne pēc savas gribas nomirsti”.

Mēs nezinām, kas nākamajā mirklī ar mums notiks un tas ir mūsu glābiņš. Cilvēks piedzimst un dzīvo ne pēc savas izvēles. Katru mirkli šajā pasaulē viņam ir jācīnās par izdzīvošanu tādos apstākļos, kādos viņu nostāda dzīve un tas ir labi. Citādi būtu pilnīgs sajukums.

Dzīve cilvēku ieliek rāmjos, kur viņam nav nekādas izvēles. Viņš nezina, ar kādu cilvēku liktenis viņu savedīs, kādu cilvēku viņš šodien sastaps, kas ar viņu notiks ceļā uz darbu un atgriežoties mājās, kas notiks ar viņa bērniem un radiniekiem.

Cilvēks atrodas pilnīgā neziņā un ja diena ir bijusi bez ciešanām, par to vien viņš ir priecīgs: paldies Dievam, diena pagājusi normāli.

Paraugieties, kas mēs tādi esam salīdzinājumā ar Visuma mērogiem, ar bezgalīgo zvaigžņu un planētu skaitu? Kaut kādi niecīgi knišļi uz Zemeslodes virsmas, kuru dzīve ir veltīta cīņai par savu izdzīvošanu.

Un tomēr, cilvēks uzdod jautājumus par dzīves jēgu, par savas eksistēšanas mērķi, par iespēju pašam nākotnē noteikt savu, savas ģimenes, savas tautas, visas pasaules formu. Viss ir atkarīgs no tā, ar kādu izšķirtspēju, no kāda augstuma un ar kādu precizitāti mēs uzdodam sev jautājumu par sevi, par savas attīstības mērķi.

Pasaulē darbojas vispārējā attīstības programma. Mēs raugāmies uz savu dzīvi un redzam, ka neko tajā nelemjam, jo atrodamies matricā, programmas iekšienē. Šī programma strādā ar mums un nepārtraukti uzstāda jaunus parametrus, jaunus iekšējos un ārējos nosacījumus.

Mana apziņa veidojas no iekšējiem prāta un sirds pārdzīvojumiem, no ķermeniskajām sajūtām un no tā, kas notiek man visapkārt. Rezultātā es nepārtraukti attīstos, apstrādājot iekšējos un ārējos datus pēc kādas man nezināmas programmas.

Šī programma man dota kopš dzimšanas, ielikta ar audzināšanu un es pats tajā neko nevaru noteikt. Tas ir, es savā dzīvē neko neizlemju. Mēs redzam, ka puisis un meitene satiekas it kā nejauši, lai pēc tam apprecētos un kopā nodzīvotu daudzus gadus. Kāpēc tā notiek? Pat uz šo jautājumu mēs nespējam atbildēt.

Ja mēs vēlamies saprast savu virzību, visaptverošo dabas programmu, kura mūs virza uz kopīgo mērķi un vēlamies šo mērķi izzināt, tad mums ir nepieciešama kabalas zinātne No visām pasaules zinātnēm ir viena, kura skaidro cilvēces attīstību virs materiālās pasaules un mūsu Visuma ierobežojumiem.

Kabalas zinātne stāsta par kontrolējošiem un vadošiem spēkiem, kuri nonāk lejup no avota, kas atrodas ārpus mūsu Visuma un iedarbojas uz mūsu niecīgo Zemeslodi un cilvēkiem.

Šajā zinātnē ir teikts, ka cilvēkam ir īpašs uzdevums un ka viņam ir jāattīstās, ka cilvēka attīstība notiek neapzināti, pateicoties spēkam, kas viņu piespiež virzīties uz priekšu.

Taču evolūcijas rezultātā cilvēce ir nonākusi tādā stāvoklī, kad tai pašai jāizvēlas: vai tā vēlas attīstīties apzināti, tas ir, ar pilnu izpratni un piekrišanu.

Cilvēks savu vēlmi palielina pateicoties tam, ka apvienojas ar citiem un iegūst kopīgu spēku, kas ļauj mums sasniegt jau sākotnēji noteikto dabas mērķi.

Turpinājums sekos…

No 623. sarunas par jauno dzīvi, 08.09.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: