Atklāt dzīves jēgu

Jautājums: Ko jūs ieteiktu cilvēkam, kuram zudusi interese par materiālo labumu patērēšanu, par zinātni, par kultūru, par citām vērtībām un kurš zemapziņā jūt, ka ne jau tajā ir dzīves jēga?

Atbilde: Es viņam ieteiktu ieguldīt savus spēkus nākamajā cilvēces attīstības līmenī, pamāt visiem ar roku, iekāpt vilcienā, kurš viņu aizvedīs pretī jauniem atklājumiem un izrauties no mūsu pasaules perona.

Šajā vilcienā viņš piedzīvos nopietnu iekšēju korekciju, iekšējas pārmaiņas un tuvojoties nākamajam eksistences līmenim, saņems papildu izpratnes, izzināšanas, sajūtu instrumentus.

Mūsu vēsturē ir daudz piemēru, kad mazi bērni, kuri nejauši nonākot mežā un izaugot plēsīgu zvēru vidū vairs nepadodas pāraudzināšanai.

Lai ko ar viņiem darītu, viņi paliek kā dzīvnieki, viņi nav spējīgi apgūt pat cilvēku valodu. Viņi guļ, pārvietojas un uzvedās kā dzīvnieki.

Tas pats notiek arī ar mums. Atrodoties tagadējā sabiedrībā, mēs kā dzīvnieki neesam spējīgi sevi pārveidot, tikai zemapziņā jūtam, ka nevaram vairs tajā palikt. Taču kā no tās izkļūt?!

Tāpēc mūsu uzdevums ir izveidot nelielas daļēji slēgtas cilvēku apmetnes, kuras tikai nedaudz atšķirtos no pārējām, tomēr iekšēji šo apmetņu uzvedība atbilstu citam principam, kura pamatā būtu savstarpēja palīdzība, sakari un, pateicoties tam, cilvēkos izpaustos jaunas rakstura īpašības, kuras iemiesotas mūsos jau sākotnēji, taču tās jāattīsta.

Un tāpēc, ka bijām audzināti „zvēru” vidū, arī paši tādi esam, mūs jāievieto starp cilvēkiem, lai arī mēs kļūtu cilvēki. Tā ir liela problēma, tomēr domāju, ka ar mūsdienu informācijas un sakuru līdzekļu palīdzību to var atrisināt. Vismaz tāda nepieciešamība pakāpeniski sāk rasties.

Šodien visiem kļūst saprotams, ka nodrošināt sevi materiāli nav problēma. Tomēr cilvēkā paliek milzīgs vakuums, kuru nepieciešam piepildīt. Taču izdarīt to ar mums pieejamajiem līdzekļiem nav iespējams. Mūs vairs nepiepilda ne zinātne, ne kultūra, ne arī kas cits.

Mums noteikti ir jāsaprot, kādēļ mēs eksistējam. Un ne tikai jāsaprot, bet arī jānonāk kontaktā ar patieso dzīves jēgu, kas atrodas augstāk par mums un sniedz mums mūžīgas, pilnīgas pastāvēšanas sajūtu. Zemāk par to ir tikai dzīvnieciskā eksistence – ķermeniskā dzīve. Tādēļ sākas nākamai etaps.

Tomēr vispirms ir jāpaiet jaunajiem “viduslaikiem” un tikai tad – augšupeja uz mūžīgu stāvokli. Kā viss notiks, es nevaru precīzi pateikt. Taču tas jau dzimst – tāpat kā katra nākamā formācija sākas iepriekšējā.

Replika: Jūs sniedzat diezgan optimistisku vēstījumu uz kopējā bezizejas fona.

Atbilde: Šī bezizeja ir pareiza, pozitīva. Tieši tas cilvēkam dod impulsu, lai pārietu uz nākamo attīstības līmeni. Tas pats notika gan viduslaikos, gan pirms tam.

Palūkojieties, kādus attīstības periodus mēs vēstures gaitā esam pārdzīvojuši: epidēmijas, sērgas, tautu migrācijas, klimatiskās pārmaiņas, dabas katastrofas u.c. Tagad tas viss notiek daudz straujāk un mūs ātrāk virza uz priekšu. Personīgi es esmu optimists.

No TV raidījuma „Pēdējā paaudze”, 16. raidījums, 16.08.2015.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Nākamā ziņa: