Neredzamais nolūks

Visu grēku sakne  ir kreisās (līnijas) pārsvars pār labo. Katram cilvēkam ir sava sakne augšienē.

Tas, kurš pastiprina kreiso (līniju) un to atdala no labās, izraisa strīdu starp kreiso (līniju) un labo, tāpat kā starp tām bija strīds vēl līdz tam, iekams vidējā līnija tās iekļāva sevī.

To visu grēcinieks dara savas dvēseles augstākajā saknē. (Zoar Grāmata ar komentāru „Sulam”, nodaļa „Vayikra”, 411. p.)

Šajā pasaulē jebkuras mūsu rīcības netiek raksturotas ne ar ko citu, kā tikai ar nolūku. Ja, pieņemsim, es nogalinu kādu cilvēku, tad viss ir atkarīgs no tā, tieši kādu cilvēku. Ja es nogalinu kādu dzīvnieku, tad būtiskākais – kāpēc es to daru: iespējams, es nogalinu tāpat vien, sava prieka pēc, bet, iespējams, vēlos izdarīt kādam dāvanu.

Proti, visas mūsu rīcības raksturo nolūks, ņemot vērā, ka tamlīdzīga darbība var novest pie briesmīga rezultāta, bet, iespējams, – pie laba rezultāta. Taču mūsu nolūki ir apslēpti. Tāpēc kabalu dēvē par slepeno mācību. Kabala mūs māca pārzināt tās noslēpumus – ar saviem patiesajiem nolūkiem, kas apslēpj to, kas atrodas aiz mūsu lēmumiem un idejām.

Sākot nopietni sevi izzināt, mēs nonākam pie secinājuma, ka it visā esam egoisti, kas it kā darbojas savā labā, taču patiesībā – tikai sev par ļaunu. Kā sevi mainīt, lai patiešām sev darītu labu? Tā ir problēma.

Viss mūsu darbs ir iekšējs, tāpēc kabala tiek dēvēta par slepeno mācību. Svešai acij nav redzams, kā cilvēks ar sevi strādā, kas viņš ir un kāds viņš ir, par cik mūsos notiek nevis ārējās, bet iekšējās pārmaiņas.

Tad, kad cilvēks uzsāk garīgo darbu, viņš iegrimst sevī, kļūst vienkāršāks, taču tajā pašā laikā apkārtējiem šķiet nedaudz dīvains. Tāpēc, ka viņā pakāpeniski attīstās citas vērtības, kādas nav pieņemtas sabiedrībā. Iespējams, apkārtējo cilvēku acīs šīs vērtības izpaužas neierastā veidā.  Taču tās ir tikai tā dēvētās blakus parādības.

No TV pārraides „Grāmatu Grāmatas noslēpumi”, 24.10.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: