Monthly Archives: februāris 2014

Apslēpts, sakarā ar to, ka nav vairs vajadzīgs

Bāls Sulams „Vienas pakāpes atklāsme un divu apslēptība”: Dažas kabalas zinātnes nodaļas slēptas tāpēc, ka tās nav nepieciešamas un to atklāšana nesniegs nekādu labumu.

Saprotams, ka runa iet ne par iespējamo zaudējumu, bet par izpratnes skaidrību, kas ļauj pasargāties no nevajadzīgām lietām. Viedo acīs tās tiek uzskatītas par visbriesmīgāko postījumu ieroci. (vairāk…)

Par kabalistu kļūdām un par Absolūtu

Bāls Sulams „Kabala un tās būtība”: Šem Tovs izskaidroja grāmatu „Apjukušo ceļvedis” saskaņā ar kabalas zinātni. Taču „Apjukušo ceļvedī”, protams, uzrakstītais nenozīmē to, kas tajā traktēts…

Jautājums: Tātad kabalisti mēdz kļūdīties?

Atbilde: Jā, protams. Tieši tāpat arī kļūdās zinātnieki. Piemēram, pasaulslavenais Stīvens Hokings, kurš pirms dažiem gadiem publiski atzina savu kļūdu. Tas liecina par viņa dižumu. „Jūs man ticējāt, – viņš sacīja, – taču es kļūdījos”. (vairāk…)

Ikviens no mums paceļas pa kāpnēm uz mūžību

Viedoklis (R. Lanza, Reģeneratīvās medicīnas institūta profesors, Advanced Cell Technology vadītājs): Nāve kā tāda nepastāv. Ir tikai laiku atjaunošana. Ja mēs neeksistējam, neeksistē arī Visums. Visuma struktūra it kā izskaidrojama tikai caur biocentrismu, kur konkrēta indivīda apziņas fenomens ir centrālais posms, turpretī telpa un laiks nav objekts vai lieta.

Tā ir tikai ērta mūsu pasaules izpratnes forma, kura atrodas mūsos. Tādējādi neeksistē absolūta, neatkarīgi no mums eksistējoša matrice, kurā patiešām norisinās fiziskās parādības. Tas nozīmē, ka visi centieni rast skaidrību par Lielā sprādziena būtību, noskaidrot, kāds izskatījās Visums savas eksistēšanas sākumā un kas ar to notiks pēc tam, ir neobjektīvi. To visu mēs varam uzzināt tikai caur mūsu uztveri par šīm parādībām. (vairāk…)

Caurlaide no iznīcības uz mūžību

Pat materiālās pasaules līmenī mēs varam atšķirt tos vai citus spēkus, vadoties tikai pēc to darbības. Kopumā mums paveras milzīgs parādību daudzums, taču pakāpeniski mēs apzināmies to faktu, ka tajās darbojas viens spēks – saņemošā vēlme. Pat šim sākotnējam secinājumam ir nepieciešams daudz laika.

Tālā mēs atklāsim, ka saņemošā vēlme pati par sevi ir nekustīga, ka tā ir tikai „matērija”, turklāt to virza, liek tai darboties tās atdodošā vēlme. Taču tas atklāsies jau nākamajā pakāpē… (vairāk…)