Viedoklis: Speciālisti uzskata, ka cilvēciskā darbība kļuvusi par globālu planētas izmaiņu faktoru. Viņi nosauc to par antropocentrisma laikmetu. Cilvēka ietekme uz dabas procesiem visas planētas mērogā ir acīmredzama. Tā ir atmosfēras piesūknēšana ar siltumnīcas gāzēm, ģeoloģisko slāņu pārvietošanās, ģeogrāfisko ainavu, ekosistēmas un upju gultņu izmaiņas, kā arī jūru izsmelšana. Mūsu darbība noved pie sugu izmiršanas. Rodas iepriekš nebijušas ķīmiskās vielas, izveidojas jauni Periodiskās tabulas elementi.

Holocēns, kas aizsākās pirms 11 tūkstošiem gadu, ar pēdējā ledus laikmeta beigšanos, sākot ar atomenerģijas apgūšanu, deva vietu antropocentrismam. Tāpēc, ka tiek radītas jaunas izotopu anomālijas, ģeoloģiskie veidojumi, iespēja iznīcināt planētu. Vispār antropocentrisms sākās tad, kad cilvēce aizdomājās par to, ka Antopocentrisms tāpat arī ir globālas sistēmas komunikāciju formēšana. Planēta pirmoreiz kļuva vienota, izzuda attālumi.

Replika: Visas dabas daļas ar katru dienu pauž arvien lielāku saikni, integrāciju. Turpretī tikai cilvēks, paliekot par egoistu, individuālistu, nonāk arvien lielākā pretstatā ar dabu. Īpaši egoistiskajos sakaros ar citiem. Proti, mūsu saiknes ir egoistiskais tīkls, kas pilnībā pretējs dabas integrālo saikņu tīklam. Šo saikņu pretestība ar katru dienu pieaug. Tas izraisa vispārēju globālo krīzi. Stāvoklis nemainīsies, kamēr cilvēki nesapratīs, ka viņiem pašiem egoistiskās saiknes jāvērš altruistiskajās un jāpielīdzinās dabai.

Avots krievu valodā

Filed under: Krīze un globalizācija | Add Comment →