Lauks, ko apmirdz gaisma

Galvenais, izlabot savu attiekmi pret realitāti un saprast, ka visa pasaule ir Šhina, Radītāja parādība. Tikai šī parādība patreiz man atklājas kā nedzīvā, augu, dzīvnieku daba, cilvēki – visa man apkārt esošā pasaule, kura, kā man šķiet, atrodas ārpus manis. Patiesībā tas viss ir Radītāja atklāsme, kurš patreiz atrodas apslēptībā un kurš tiek uztverts pretēji tai formai, kurai ir jābūt.

Visa šī pretējā aina skaidrojama tikai ar mūsu īpašību pretstatu. To var izlabot, ja papūlēties raudzīties uz šo realitāti ar skolotāja, grupas, grāmatu, izplatīšanas palīdzību, visiem spēkiem cenšoties to uztvert kā pilnību, meklēt, kas mums pietrūkst, lai sasniegtu šādu attieksmi un nostiprinātos, pateicoties tuvāko lokam. Tad pakāpeniski, pateicoties mūsu pūlēm, „grasis pie graša uzkrāsies liels kapitāls” un mēs sāksim sajust, ka jālabojas tikai pašiem, bet viss, kas atrodas ārpus mums, ir svētā Šhina vai dvēsele.

Katru mirkli mums ir iespēja strādāt ar savām sliktajām, nosodošajām domām par realitāti, augstāko vadību, pat par sevi pašu, par savām īpašībām, par jebkuru pilnības trūkumu iekšienē un ārpusē, lai tos noskaidrotu, pārvarētu un attaisnotu. Tādā gadījumā sāks atklāties patiesā, absolūtā esamība.

Tad mēs redzēsim, ka visas novirzes no pilnības, visi trūkumi, kurus sajūtam katru mirkli: personīgā sabojātība un ārējās pasaules trūkumi – tas viss bija tikai spēki, kas paredzēti palielināt cilvēka saikni ar Radītāju. Pasaule viņam patreiz atklājas kā mirgojošs lauks, kas mirdz kā vairums gaismas staru, dažādās pilnības izpausmēs. Tādā veidā cilvēks satiekas ar Radījuma mērķi.

No sagatavošanās nodarbībai, 06.03.2013.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed