Pajautā Amanam un dari otrādi

No Rabaša raksta „Un viņš studē Viņa Toru”: Kā atklājam Esteres vīstoklī: „Pēc šiem notikumiem ķēniņš godāja Amanu”. Saskaņā ar veselo saprātu to ir grūti izprast, jo pēc tam, kad Mordehajs izdarīja ķēniņam pakalpojumu, vai tad ķēniņam nebija jāceļ godā Mordehajs nevis Amans?

Tas izskaidrojams šādā veidā: laikā, kad cilvēks neredz patieso sava ļaunuma seju, tas ir, Amana formu, tad viņš nav spējīgs lūgt Radītāju palīdzēt viņam pieveikt šo ļaunumu.

Tikai tad, kad cilvēks redz savu briesmīgo Amana spēku, kas vēlas iznīcināt un nolemt bojāejai visus jūdus (proti, nogalināt visu, kas attiecas uz vienotību), kas neļauj cilvēkam neko izdarīt atdeves labā, tādā gadījumā var vērsties ar patiesu lūgšanu. Tad Radītājs viņam palīdzēs.

Tikai tad, ja mēs tiecamies sasniegt vienotību kā Mordehajs, kurš modināja tieksmi uz apvienošanos ar to, ka atklāja sazvērestību pret vienotību un to novērsa (nogalināja divus sulaiņus, kuri nodeva kēniņu) – šajā gadījumā mostas Amans. Ļaunā sākotne saceļas pret labo, vēlme baudīt paceļas pret atdeves vēlmi un starp tiem cilvēkā sākas cīņa.

Tikai pateicoties tam, ka mēs nostiprinām labo spēku – aug ļaunums, un mēs no jauna palielinām labestību – un no jauna aug ļaunums. Tādā garā līdz tam brīdim, kamēr sasniegsim tādu stāvokli, kad mums nāksies visbeidzot atrisināt šo strīdu. Labai sākotnei nav ko jautāt – tai nekas nav vajadzīgs, tā neko nevēlas saņemt, tikai atdot, rēķinoties ar jebkuru iespēju. Tāpēc pastāvīgi jautā ļaunajai sākotnei un pēc tam dara otrādi.

Tas tiek dēvēts „iet ar ticību augstāk par zināšanām”. Mēs iepazīstam sava egoisma viedokli un ejam ar ticību augstāk par šo zinību. Pretējā gadījumā mums nav iespējas iedomāties, kas ir garīgā pasaule, ko nozīmē atrasties augstāk par sevi pašu, kas ir atdeve. Taču zināms, ka tas atrodas pretmetā egoistiskajai saņemšanai, kas mums labi pazīstama.

Tāpēc pēc tam, kad attīstās vēlme atdot, nākas palielināt vēlmi baudīt un tai pavaicāt, kas pēc tās domām būtu jādara. Pēc tam izdarīt otrādi! Tādā veidā tas strādā.

Mēs neredzam labestības tēlu, Radītāja līdzību. Vienīgā iespēja – izveidot to kā pretēju formu virs savas egoistiskās vēlmes. Tāpēc mums tiek dota biedru vide, tai jāpalīdz mums izgriezt vēlmi baudīt uz kreiso pusi, tas ir, pārvērst nolūku, kas virzīts savā labā, uz nolūku atdot. Tas tiek dēvēts „atgriešanās pie atbildes”, pie Radītāja – Malhut pacelšanās uz Binu.

Mums nav nekāda priekšstata par labestības tēlu, – tikai salīdzinājumā ar ļaunumu.

No sagatavošanās nodarbībai, 25.02.2013.

Avots krievu valodā

 

 

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: