Jautājums: Ko nozīmē nosliekt visu pasauli uz attaisnojuma kausa?

Atbilde: Tas nozīmē, ka es sasniedzu tādu pakāpi, kad iekļaujos visās pasaules vēlmēs, visās dvēselēs, visās kopīgās dvēseles daļās, līdz tādai pakāpei, ka tas viss kļūst par mani pašu. Līdz šim, iepriekšējos posmos, tiku jau sasniedzis savas labošanās nobeigumu un pilnībā attaisnoju Radītāja attieksmi pret mani pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Turpretī tagad es sasniedzu kopīgo labošanās nobeigumu, iekļaujot sevī visas dvēseles un atrodos ar tām vienā tilpnē. Tas nozīmē, ka es nosliecu visu pasauli uz attaisnojuma kausa un, pateicoties tam, praktiski izzinu visu Radītāja attieksmi pret viņiem. Es atrodos viņu labošanās nobeigumā un savā labošanās nobeigumā, un tas kļūst viens un tas pats stāvoklis. Tas, kas atklājas šādā izlabotajā tilpnē, dēvēts par absolūto mīlestību.

Taču, kamēr man ir tikai mana personīgā tilpne un es spriežu atbilstoši savām sajūtām tajā, tad kādā no momentiem varu sacīt, ka Radītājs ir labs. Taču rīt ar mani atgadās nepatikšanas, un es jau nosodu Radītāju. Tad, kad izlabošu visas savas vēlmes, spēšu nonākt pie gala secinājuma, ka Radītājs ir labs. Es pastāvīgi šūpošos uz svaru bultas, te uz vienu pusi, te uz otru pusi.

Tad, kad es sevi izlaboju, tad sāku sajaukties ar visām pārējām vēlmēm, ar visiem pārējiem cilvēkiem, viņu iekšējo pasauli. Pateicoties savai mīlestībai pret viņiem, es nonāku pie mīlestības pret Radītāju. Tie nav tikai skaisti vārdi, kas aicina mani mīlēt visus, lai izmantotu viņus kā līdzekli, kas ļauj iepazīt Radītāju – tās ir manas garīgās tilpnes!

Es arvien vairāk un vairāk viņus iemīlu, šī mīlestība izpaužas tādā veidā, ka varu viņiem atdot. Man pastāvīgi pievienojas arvien stiprākas vēlmes, un es strādāju ar visu šo uzkrāto vēlmi.

Pieņemsim, vakar man bija 50 kg vēlmes, pateicoties kurai es varēju savienoties ar 50 cilvēkiem. Turklāt šodien mana vēlme baudīt izaugusi, esmu kritis melnā bezdibenī, taču visu pārvarēju, pacēlos un ieguvu 70 kg vēlmes. Pateicoties tai, es tagad varu savienoties vēl ar dažiem cilvēkiem.

Mans labošanās process ir tajā aspektā, ka es savienojos ar citiem un viņiem atdodu, savienojoties mīlestības saiknēs vēl ar desmit cilvēkiem. Šādā veidā ir iespējams vienkāršāk izskaidrot, jo patiesībā tas nenotiek tik viegli, bet gan kā integrālā iekļaušanās, „apļos”.

Atbilsoši tam, kā es savienojos ar citiem, viņi pārtop manī pašā – visa realitāte kļūst mana. Tāpēc es redzu Radītāja attieksmi pret realitāti, jo tas līdzinās Viņa attieksmei pret mani. Tas ir gluži tāpat, it kā spriestu par tavu attieksmi pret mani atbilstoši tavai attieksmei pret manu zīdaini. Es taču viņu mīlu, un tava labsirdīgā attieksme pret manu zīdaini ir līdzvērtīga labai attieksmei pret mani pašu.

No nodarbības, no „Priekšvārda TES”, 30.12.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Realitātes uztvere | Add Comment →