Kompass garīgajā ceļā

Zoar Grāmata, nodaļa „Naso”, 93. p.: Tad, kad valda Laba un ļauna atzīšanas koks, kas pārstāv ikdienas šķīstumu un ikdienas nešķīstumu, tad šiem viedajiem, kas salīdzināmi ar sestdienām un svētku dienām, nav nekā vairāk par to, ko viņiem dod šie ikdienas cilvēki. Tāpat kā arī sestdienā nav nekā vairāk par to, ko izlabo ar tās palīdzību ikdienās.

Cilvēks pats par sevi, savā pamatā ir tikai punkts. Visu savu „ķermeni”/ vēlmi viņš saņem no apkārtējo loka ar gaismas palīdzību, kas atgriež pie avota. Turklāt šo „ķermeni” piepilda gaisma, Radītājs, kas tajā atklājas.

Tāpēc kabalisti raksta par to, kā cilvēks caur vēlmēm/ tilpnēm/ kelim, kurus saņem no sabiedrības, katrreiz atklāj Radītāju. Viss, par ko rakstīts Zoar Grāmatā, ir Radītāja atklāsmes līmeņi tajās vēlmēs, kuras mēs saņemam no apkārtējo vides.

Radītājs atklājas vēlmes iekšienē, sabiedrībā, tajā pašā vietā. Zoar Grāmata klāsta par šīs atklāsmes pakāpēm – gan no ļaunuma puses, gan no labestības puses, pretējās formās, tāpēc ka nav iespējams kaut ko izmēģināt un sajust tajā garšu, ja tas nebūs sāļš, salds utt.

Tādējādi Zoar Grāmata ved mūs caur dažādiem iespaidiem. Mēs neizzinām neko citu, izņemot Radītāju, neko citu mēs neatklājam. Sabiedrības jēdziens un atsevišķas uztveres detaļas izzūd, un tas viss arvien vairāk savienojas tajā, kas dēvēts „Nav neviena cita, izņemot Viņu”, vienā veselumā. Gala rezultātā mēs atklājam vienu vēlmi/ tilpni un tās iekšienē – Radītāju. Un nav nekā cita, izņemot šo.

Tāpēc, ja cilvēks tiecas sasniegt Radītāja dižumu, lai tikai tas būtu acu priekšā, tad šādā gadījumā viņš virzās pareizi.

No nodarbības, no Zoar Grāmatas, 20.12.2012.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed