Atsaukties uz Radītāja aicinājumu

Bāls Sulams „Kabalas zinātnes būtība”: Radītāja atklāsme nenotiek uzreiz, kā tas ir materiālajā pasaulē, bet noteikta laika garumā, kas atkarīgs no cilvēka šķīstības pakāpes, līdz viņam atklāsies visas daudzveidīgās pakāpes, kas sākotnēji izveidotas no augšienes lejup. Tās tiek izzinātas posmsecīgi, viena aiz otras, viena virs citas, līdzīgi kāpņu pakāpieniem un tāpēc nosauktas par pakāpieniem.

Viss izkārtots un sagatavots iepriekš, visās detaļās. Tādējādi mēs ne par jotu nevaram mainīt darbības. Tāpat kā no augšienes nonāca lejup pakāpes, secībā no augšienes uz leju sakaņā ar zara un saknes likumiem, tāpat arī mēs virzāmies augšup mērojot ceļu pa to pašu „koku” no apakšas uz augšieni. Nevienā šīs atgriešanās pie Saknes milimetrā nav nekā jauna. Stāvokļi ir determinēti, viss ir iepriekš noteikts saskaņā ar vēlmi, ekrānu un gaismu, visos posmos. Jauninājumi šeit vienkārši nav iespējami, par cik starp gaismām un tilpnēm pastāv negrozāms likums, „dzelzs formula”.

Nevar būt nekas cits, izņemot gaismas, tilpnes un ekrānus. Tāpēc no pilnības stāvokļa Bezgalībā līdz sašķeltākajam, maziskākajam stāvoklim šajā pasaulē viss tiek noteikts ar šo triju faktoru mijiedarbību. Nav nekā jauna ne ceļā no augšienes lejup, ne arī virzienā no apakšas augšup. Radītājs mūs aptver visapkārt.

Radītājs ir Dodošais, „esošais no esošā, bet radījums – saņemošais, „esošais no nekā”. Un starp viņiem darbojas formula, kas nosaka līdzības mēru atbilstoši ekrānam. Būtībā visas pakāpes atšķiras viena no otras tikai ar ekrānu, kurš lielākā vai mazākā mērā savieno gaismu un tilpni.

Tātad vienmēr un visā darbojas viens universālais īpašību līdzības likums. Tieši šis likums nosaka atšķirību starp Radītāju un radījumu, vai gaismu un tilpni.

Tādā gadījumā, kāda ir zemāko loma? Un vai tā vispār pastāv, ja viss tiek lemts ar divu spēku savstarpējo savienojumu? Ja jau visur valda Daba, tad par kādiem augstākajiem un zemākajiem var iet runa?

Tomēr, kad divi spēki saduras viens ar otru, iekļūst viens otrā un viens uz otru iedarbojas, dzimst jauns nosacījums – reakcijas, atsauksmes iespēja. Šo vēlmju savienojums – saņemošais un dodošais – tiek dēvēts par „veidojumu” un būtība ir tajā aspektā, lai šis veidojums pats vēlētos pielīdzināties atdeves īpašībai, dodošajam spēkam, lai atmostos ātrāk par darbību no augšienes. Pirms divi spēki liks man veikt savlaicīgus soļus ciešanu ceļā, es varu atmosties pats  un izsaukt uz sevi to iedarbību. Un tad mana augšupeja mērojot garīgos pakāpienus ir tajā, lai sniegtu labpatiku. Šeit ir visa starpība.

Līdz ar to es sāku saprast, apzināties, novērtēt, pateikties, mīlēt šos nosacījumus – To, kurš esot augšienē, man tos ir radījis un sagatavojis visu nepieciešamo. Kāpēc? Tāpēc, ka tieši tādā attieksmē pret saviem stāvokļiem es jūtu, ka dzīvoju. Šādu realitāti mums vēl nāksies iemantot.

Tātad pastāv garīgā sistēma ar milzīgu vairumu detaļu. Lielāko to daļu kabalisti vispār neapraksta, lai mūs „nenoslogotu”. Mums ar savu mazo saprašanu jābūt brīviem attiecībā uz galveno. Tādējādi, lai ko un kā viņi rakstītu, tas viss paredzēts tikai tam, lai mēs varētu palielināt savu nolūku atdeves dēļ, lai mūsos izveidotos laba tieksme pēc Augstākā spēka.

Tomēr nevajag domāt, ka kabalas zinātne ir vienkārši augstāko pasauļu shematisks apraksts ar zīmējumiem un skaidrojumiem. Tā satur sevī radījumu, ietverot mūsu pasauli ar visu, kas šeit norisinās. Ja mēs saprotam, ka tas viss mūs noved pie garīgo kāpņu pakājes, tad visi notikumi iekļaujas gaismu un tilpņu priekšdarbu metodikā – divu līniju vai atdeves spēka un saņemšanas spēka – mijiedarbībā ar ekrāna palīdzību. Nepieciešams, lai ekrāns nostiprinātos nevis savā laikā, bet priekšlaikus.

No nodarbības pēc raksta „Kabalas zinātnes būtība”, 15.11.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: