Brīvība starp Radītāju un Faraonu

Bāls Sulams „Toras dāvāšana”, 13. p.: Torā ir divas daļas:

1.      Baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju.

2.      Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem.

Abas šīs daļas paredzētas, lai vestu cilvēku uz galīgo mērķi – saplūsmi ar Radītāju.

Baušļi, kas regulē attiecības starp cilvēkiem, noved pie principa „tev būs mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu”. Turpretī baušļi, kas regulē cilvēka attiecības ar Radītāju, noved pie principa „tev būs mīlēt Radītāju”. Tādā veidā mums ir divas pakāpes ceļā uz mīlestības baušļa īstenošanu: sākumā cilvēks realizē bausli attiecībā pret cilvēci, un ja viņam tas izdodas, sasniedz absolūto mīlestību pret Radītāju.

Kāpēc ceļš dalās divās daļās? Lieta tāda: ja nenotiktu tilpņu šķelšanās, kuras rezultātā manu pasauli it kā apdzīvo vairums cilvēku, tad man nebūtu bāzes, platformas, lai veiktu labošanās darbības, tāpēc ka tām nepieciešama apslēptība.

No otras puses, ja Radītājs atklāts manam skatienam, esmu uzpirkts, notiesāts, paverdzināts, nekustīgs, pārdots, man ir atņemta izvēle. Īsāk sakot, šādā gadījumā, gribot negribot, es būšu spiests pieņemt atdevi. Tad, kad es uz Viņu lūkojos, man nav citas izejas. Viņš aizrauj mani, valda pār mani, un es kļūstu kā „eņģelis”.

Lai iemantotu izvēles brīvību, man „jāatslēdzas” no Radītāja un atdeve jāmācās no tiem, kas mani nepiespiež to darīt. Tiesa, mani modina ar ciešanām: piemēram, sūta viesuļvētru „Sendija” vai cunami. Taču šīs nelaimes mani nevirza uz priekšu, sasniegt labošanos. Es nejūtu, ka tas nāk tiešā veidā no Radītāja un tāpēc saglabāju sev izvēles brīvību. Rezultātā mēs pastāvīgi klīstam miglā.

Tātad šī pasaule mums dota, lai mēs justos brīvi no Radītāja. Tāpēc arī pastāv divi baušļu veidi. Tos, kuri regulē savstarpējās attiecības starp cilvēkiem, mēs izpildām bez jebkādas piespiešanas. Gluži otrādi, mēs paši audzinām sevī apziņu par to nepieciešamību un ar laiku, iegūstot pieredzi, sākam saprast, ka patiešām tajā esam brīvi.

Pašlaik man tā nešķiet. Mani dzen it kā ar koku no aizmugures, bet priekšā mani vilina punkts sirdī. Es vairs nelūkojos uz visām pusēm – tikai tiecos uz priekšu un atveļos atpakaļ. Vai patiešām tā ir brīvība?

Taču ceļā, sākot veidot mūsu savstarpējo saikni, mēs jūtam, ka esam brīvi savā pretestībā starp Radītāju un Faraonu. Šajā viduspunktā, labestības un ļaunuma (klipàt nòga) maisījumā slēpjas īsta brīvība. Tur dzimst nolūks, citiem vārdiem, Cilvēks (Ādams). Nolūks, tas arī ir Cilvēks.

Tādējādi baušļi dalās divās daļās tāpēc, ka izvēles brīvībai mums ir nepieciešama apslēptība. Un tādējādi sākumā mēs izpildām baušļus, kas regulē mūsu savstarpējās attiecības, lai rezultātā izpildītu baušļus, kas regulē attiecības ar Radītāju.

Turklāt baušļu skaitu nosaka 613 vēlmes, kuras iedalās 248 „orgānos” un 365 „cīpslās” cilvēka dvēselē. Visas šīs vēlmes mums ir jāizlabo ar nolūku atdeves dēļ.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 04.11.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa:

Nākamā ziņa: