Dabas likumu nezināšana neatbrīvo no savstarpējā galvojuma

Jautājums: Kāpēc Radītājs prasa ievērot likumus, par kuriem mums nekas nav zināms?

Atbilde: Šodien mēs atrodamies uz materiālās dabas pakāpēm: nedzīvās (N), augu (A) un dzīvnieciskās (Dz). Šeit mēs pilnībā varam eksistēt, šeit mums ir zinātne un vairums citu līdzekļu.

Taču runa iet par cilvēciskās pakāpes likumiem, šī pakāpe attiecas uz garīgo dabu. Mēs neesam ar to pazīstami un neko nespējam ar to darīt. Tomēr mums jāpaceļas līdz šai garīgajai dabai un tieši tāpēc mēs izjūtam ciešanas, kuras stumj mūs uz priekšu. Tādējādi ciešanas nozīmē augstāku pakāpi, kura šodien sāk mūsos jau atklāties, taču tikai negatīvā formā.

Dzīvnieciskajā līmenī tu dzīvoji pārtikušu dzīvi un izjuti augstākā mērā pozitīvas (!+) sajūtas. Šķita, viss ir lieliski. Taču piepeši sāka atklāties pretstats – liels mīnuss, ciešanas. Ko darīt? Tu nezini.

Bāls Sulams skaidro, lai gan zinām arī no vēstures, ka katrā stāvoklī izpaužas ciešanas, lai tas liktos tev nepanesams un tu paceltos augšup uz nākamo pakāpi. Tādā veidā mēs virzāmies uz priekšu.

Lūk, arī šodien ciešanas paredzētas, lai pastumtu tevi uz priekšu uz nākamo stāvokli. Vēlies nogaidīt? Tādā gadījumā tās neiedomājami pieaugs. Šeit runa iet par kvalitatīvu, nevis kvantitatīvu pārrāvumu. Iepriekš, iztikas nepietiekamības dēļ, mēs varējām izdomāt kādu lauksaimniecības mašīnu, bet naudas nepietiekamības dēļ dzirnavām – savākt to no citiem vai aizņemties bankā, tādējādi ieguldot savu artavu ekonomikas attīstībā. Taču šodien mēs nezinām, ko darīt – šeit tev ir taisnība.

Tomēr arī variantu nav – augstākie likumi neatklāsies tekošajā pakāpē. Vienīgais ceļš – nodibināt līdzsvaru ar dabu. Citiem vārdiem, mums jākļūst integrāliem, „apaļiem”. Mums ir nepieciešama vienotība, vienlīdzība starp visiem – tas, kas attiecas uz integritāti. Bez tam, mums ir vajadzīga vienlīdzība, līdzsvars ar dabu.

Citādi mēs vēlēsimies, lai ikviens kļūtu par miljardieri. Taču nē, par maz, lai cilvēki vienkārši būtu vienlīdzīgi – starp viņiem vēl ir jāatklāj tāda vienlīdzība materiālo vajadzību bāzes līmenī, lai visi kopā vienlīdzīgā mērā apvienotos homogēnās savstarpējās atdeves dēļ. Tādā veidā mēs atklāsim ielikto dabā fundamentālo Spēku, no kura rodas visi pārējie spēki, visi pārējie likumi.

Turpretī, ja mēs to neizdarīsim, ciešanas pastiprināsies, līdz pat baismīgām galējībām. Par to runā pravieši, tas ir likums. Daba izdarīs visu, lai liktu mūs sasniegt jau iepriekš mums izvirzīto mērķi.

Jautājums: Tātad Amerikas viesuļvētra mums kalpo par piemēru, kas liek saprast, ka problēma slēpjas tieši mūsos – tajos, kas to visu saprot?

Atbilde: Mēs esam vainīgi, ka nenododam cilvēkiem šo vēstījumu, vainīgi pie tā, ka viņi vēl neiedziļinās, lai to saprastu un nemainās. Tā ir mūsu vaina.

Tiesa, mēs „cenšamies” un tam pietuvināmies, pateicoties tam mums vēl ļauj mācīties un sagatavot sevi. Pašlaik mēs tikai virzāmies uz priekšu un pat nedaudz samazinām pārrāvumu. Taču, ja mēs sāksim atpalikt, tad izjutīsim briesmīgus sitienus.

Protams, atslēga ir mūsu rokās, un tāpēc mēs esam vismazāk aizsargāti no nelaimēm un problēmām. Visas pasaules nelaimes – mūsu vaina. Mums jāsaprot, ka tā ir mums zīme. Pretējā gadījumā, ja mēs neapturēsim negatīvo tendenci pasaulē, nelaimes atnāks uz šejieni.

Vienīgais līdzeklis – mūsu apvienošanās. Ārējā izplatīšana ir sekundāra, galvenais – mūsu savstarpējais darbs. Ja mēs pilnībā būtu iegrimuši apvienībā ar pareizu nolūku, bet visas darbības veltītu materiālu izplatīšanai pasaulē, tas būtu vislabākais, ideālākais spēku pielietojums. Nolūks – uz iekšieni, darbības – uz ārieni. Uz to mums jātiecas mērojot savu ceļu. Pretējā gadījumā mums būs slikti.

No nodarbības pēc raksta „Toras dāvāšana”, 31.10.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed