Deja mūžības garumā

Es ļoti priecājos, ka ar mūsu savstarpējās saiknes palīdzību sākam saprast altruistiskā spēka dižumu, tāpēc ka principā tā ir vienīgā iespēja šo spēku iegūt. Tas notiek tad, kad mēs sapulcējamies grupā un sākam censties zināmā veidā atveidot, kultivēt starp mums atdeves, mīlestības, savstarpējās savienošanās stāvokli. Tad, kad atrodamies savstarpējā galvojuma stāvoklī, savstarpējā savienībā, tad mēs sākam pakāpeniski sajust, ko mums var sniegt tāda saplūsme, cik lielā pakāpē tā ir neparasta.

Izejot no savas prakses, es domāju, ka pats galvenais sajust tajā ko debešķīgu, īpašu, tad arī tas rodas cilvēkā. Viņa iekšienē sāk veidoties tādas jūtas, tāda īpašība, kas līdz šim brīdim viņam nebija pazīstams. Viņš precīzi zina, ka tas var atrasties tikai iekšienē saiknē ar citiem.

Pēc tam šī īpašība var pakāpeniski izkust, izzust kā miglā, atdzist, izsīkt, taču cilvēkā vienalga paliek šī stāvokļa informācijas ieraksts, tā dēvētais rešimo. Jebkurā gadījumā viņš uz to tieksies, zinās, sapratīs, atcerēsies. Tomēr ar to nav pietiekami, šī īpašība ir pastāvīgi jāmodina, jāliek tai augt, kā aug jebkurš ķermeņa orgāns, jebkura īpašība, ja mēs ar to pastāvīgi nodarbojamies. Otrreiz modinot, tā pauž savas jaunās īpašības, jaunās saiknes, tā vairs nav tāda kā iepriekš. Tieši izsaucot to no nebūtības, kur tā bija pazudusi, mēs atklājam īpašības jaunos aspektus.

Tāpēc mums paveras vēl neatklāti ceļi, pakāpes, stāvokļi. Un šajā ceļā mēs, protams, redzēsim vēl daudz visāda veida uzvaras, pacēlumus, vilšanās, it kā zaudējumus. No visa tā, pastāvīgi pieliekot pūles, pie noteikta semināru un kongresu daudzuma, mēs sasniegsim tādu stāvokli, kad šo spēku, kurš mūsos atklāsies, mēs spēsim jau tik lielā mērā sajust un izzināt, noturēt savā varā, ka paši spēsim to vadīt. Mēs sāksim ar to savstarpēji sadarboties  un sajust to tādā veidā, kā savstarpēji sadarbojas un viens otru jūt divi partneri dejā.

Šāda savstarpējā darbība starp cilvēku, atdeves spēku un saņemšanas spēku (pie tam cilvēks ir vidējā līnija) – stāvoklis, līdz kuram, es ceru, mēs spēsim nonākt nākamajā kongresā, taču iespējams arī ātrāk. Viss ir atkarīgs, cik intensīvi mēs spēsim attīstīt sevī tos stāvokļus, kurus izgājām un neļaut sev tos aizmirst. Tātad, viss ir mūsu rokās.

No virtuālās nodarbības, 23.09.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: