Vienkāršais un biklais pasaules Valdnieks

Sacīts: „Tur, kur tu atrodi Viņa dižumu, tur atradīsi Viņa pazemību”.

Mēs atrodamies egoistiskās vēlmes varā, tā piešķir nozīmi tikai baudai, kuru var saņemt. Šī vēlme nespēj sajust to, kas notiek cita cilvēka iekšienē. Šī īpašība tiek dēvēta par pašlepnumu, un tā nav trūkums, tā vienkārši ir īpašība, kas dota mums no augšienes.

Ja cilvēkam piemīt lielāka, attīstītāka egoistiskā vēlme, tad viņš nejūt citus. Jo stiprāka viņa personīgā vēlme, jo vairāk tā noslēdz viņu uz sevis paša sajūtu. Turklāt citu cilvēku viņš vispār nav spējīgs sajust, viņš ņem vērā tikai to, kādu zaudējumu vai ieguvumu var no viņa saņemt.

Lai patiešām sajustu, kas notiek ar citu cilvēku, jāiziet no sevis un jāatrodas garīgajā pasaulē. Tāpēc nav jābrīnās, ka mēs visi jūtamies atrauti viens no otra. Mūsu pasaulē mēs šo īpašību dēvējam par pašlepnumu. Taču īsts lepnums pastāv tikai garīgajā pasaulē, tur šis lepnums cilvēkā mostas tikai attieksmē pret Radītāju.

Tad, kad cilvēks sāk sevi labot, viņā mostas īpaša vēlme baudīt, kura izraisa viņā tieksmi noniecināt Radītāju, justies augstākam par Viņu un tiekties valdīt pašam. Tā izpaužas dažādos veidos, pret kuriem cilvēks saņem 10 sitienus, kas dēvēti par „Ēģiptes mocībām”.

Viņš pats nespēj mazināt savu pašlepnumu, un viņam nepieciešama īpaša palīdzība no augšienes. Arvien vairāk sevi mazinot, attiecīgi tam viņš atklāj Radītāja dižumu, tāpat viņš atklāj, cik lielā mērā Radītājs ir vienkāršs.

Vienkāršība – pilnības simbols. Tikai tas, kurš sajūt kaut kur trūkumu un vēlas piepildīt sevi, sajust sevi kā valdošo – tāds pieprasa cieņu, varu, atzīt sevi par augstāku salīdzinājumā ar citiem. Turpretim, ja cilvēks atrodas pilnībā, tā ir Binas pakāpe, kas vēlas tikai atdot (hefec hesed). Viņam nekas nav vajadzīgs un tāpēc sevi vispār nevērtē attiecībā pret citiem!

Gluži otrādi, ja viņš jūt, ka atrodas pilnībā, tad vēlas nodot šo brīnumaino pilnības sajūtu visiem. Tāpēc, ka Labestības spēka dabā ir darīt labu un tā pati tieksme nest labestību rodas radījumos, kad viņi iegūst labsirdīgu dabu.

Tā ar mums notiek, ja mēs spējam atklāt Radītāja dižumu. Tas ir atkarīgs tikai no mums, jo Radītājs nemainās, tikai mēs maināmies tādā veidā, ka varam redzēt Viņa dižumu. Tad mēs savās sajūtās tāpat atklājam, ka Viņš ir bikls, jo esam kļuvuši tādi paši. Mēs visu izzinām savās personīgajās īpašībās.

Ja mēs atklājam, ka Radītājs ir dižens, tas nozīmē, ka paši esam kļuvuši diženi. Turpretī, ja atklājam, ka Radītājs ir bikls, tā ir zīme, ka esam bikli. Tādā veidā strādā īpašību līdzības likums, un notiek mūsu virzība uz priekšu Radītāja izzināšanā.

No nodarbības pēc raksta no grāmatas „Šamati”, 14.10.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: