Izlabot pasauli nozīmē izlabot sevi

Jautājums: Kāda piepūle, kāda atmoda mums pietrūkst, lai palīdzētu cilvēkiem lauzt barjeras?

Atbilde: Viņiem ir jāzina, ka mērķis sasniedzams ne ar kliegšanu un ielu nekārtībām. Tā vietā mums jāmācās apvienoties.

Apvienošanās nav vienkārša lieta. Šeit nelīdzēs dedzīgi aicinājumi. Cilvēkam sevi jāpārbauda, jāatklāj visi spēki, kas noraida vienotību un to veicina.

Apvienošanās metodika ir cilvēka iekšējās labošanās metodika. Iekšēji esmu tā iekārtots, ka nevēlos savienoties ar citiem. Es varu spriedelēt par to, varu slavināt pasaules vienotību, rīkot vispārējās mīlestības dienas… Taču īstenībā visi mēs esam egoisti, un neviens nespēj savienoties viens ar otru pa īstam. Ne jau tāpēc, ka nevēlas, vienkārši nav spējīgs.

Lūk, tāpēc mums tas ir jāapzinās un jāsāk sevi mainīt. Pasaules labošana tā ir katra paša labošanās. Mums jāmaina cilvēks, pie tam katrs – sevi, nevis citu. Turpretī palīdzēt citam nozīmē nodot viņam metodiku un atbalstīt sākuma soļos, kurus viņš spēj īstenot. Es varu viņam sniegt piemēru, cik tas ir svarīgi man, lai arī viņš iedziļinātos un izprastu šo svarīgumu.

Jādarbojas tikai uz savstarpības principiem. Mēs atšķiramies no visiem pārējiem ar to, ka sakām: „Ir iespējams nonākt pie apvienošanās, var pacelties pāri krīzei. Mēs to spējam, mums ir apvienošanās metodika, kas bāzējas uz cilvēka labošanos. Šim nolūkam paredzēta visa Tora, kā sacīts: „Es radīju ļauno sākotni un radīju Toru kā piedevu, jo gaisma, kas tajā apslēpta, atgriež cilvēku pie Avota”. Līdz ar to cilvēks kļūst labāks. Mēs izmantojam šo metodiku, tā ļauj piesaistīt gaismu ar kabalas zinātnes studiju palīdzību un darbu grupā.

No nodarbības pēc raksta „Ķermenis un dvēsele”, 07.09.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: