Jautājums: Ķīniešu gudrība klāsta par diviem spēkiem – Iņ un Jaņ, – kas pārstāv negatīvu un pozitīvu, vai sievišķo un vīrišķo sākotni. Vai tas kādā veidā ir saistīts ar kabalistiskajiem jēdzieniem? No kurienes nākuši šie priekšstati?

Atbilde: Tas atklāts visiem: mūsu pasaule sastāv no diviem pretējiem spēkiem, kuri izpaužas visās sfērās un visos līmeņos. To līdzsvaru nosaka matērijas stāvoklis, bet līmeni – tās būtība, kas izpaužas nedzīvajā, augu, dzīvnieku vai cilvēciskajā dabā. Viss atkarīgs no pretējo spēku samēra sistēmā un to savstarpējā saiknē. Nedzīvajā matērijā to balanss ir nemainīgs, augu matērijā tas iegūst dinamiku un sāk mainīties, bet dzīvnieciskajā un cilvēciskajā līmenī šī dinamika palielinās.

Tas, ko pirms tūkstošiem gadu atklāja ķīniešu gudrie – patiesība. Vēstures garumā to atklāja arī citās pasaules daļās. Taču tas neattiecas uz garīgo – runa iet par mūsu pasaules parādībām, kuras pakļaujas izpētei ar tradiocionālās zinātnes palīdzību, kura bāzējas uz nolūku saņemšanas dēļ.

No otras puses, „garīgais” – nolūks atdeves dēļ. Tas ir pilnīgi atrauts no mūsu aprēķina, no mūsu pasaules dabas. Un šeit kabalas zinātne spēlē līdzekļa, „pielāgošanās” instrumenta lomu, kas ļauj pacelt cilvēku no saņemšanas realitātes uz atdeves realitāti. Kabala skaidro, kā pāriet šo robežu starp saņemšanu un atdevi, un tālāk – dvēsele māca cilvēku, jo viņš jau zina, par ko iet runa.

Nav citas metodikas, kas spētu īstenot cilvēkā šo pārvērtību, šo apvērsumu, palīdzēt šķērsot viņam Rubikonu. Es pats nevaru izskaust sevī savu dabisko egoismu, bet kabala sniedz man iespēju izsaukt ārējo spēku, kurš mainīs mani uz atdevi, lai tuvāko es celtu augstāk par sevi un, pateicoties tam, sniegtu viņam labpatiku.

Šodien tuvākais kā minimums man ir vienaldzīgs, nerunājot jau par naidu vai savtīgu izmantošanu. Patiesībā tieši naids pārvēršas par mīlestību, jo vairāk naida, jo vairāk mīlestības tas spēj izliet. Taču, izņemot kabalu, pasaulē nav cita līdzekļa, ar kura palīdzību mēs varam izsaukt no augšienes to spēku, kurš mainīs mūsu skatu uz lietām.

„Palīdzēsim viens otram” – piedāvā labsirdīgi labvēļi, un mums ļoti jāuzmanās, lai mūs neierindotu ar viņiem kopā. Atšķirībā no viņiem, mēs neesam utopiski, gluži otrādi, mēs runājam, ka cilvēka daba ir slikta. Pie apaļajiem galdiem mēs uz mirkli izjūtam vajadzību pēc vienotības un tajā pašā mirklī atklājam, ka nespējam, un arī to nevēlamies.

Tad mēs nonākam pie divām galējībām: no vienas puses, mums ir vērts apvienoties, bet no otras puses, mēs neesam uz to spējīgi. Ko darīt? Lūk, tas ir īsts jautājums un pie tā vēl ir jānonāk.

Mēs palēnām to skaidrojam, tajā mērā, kādā cilvēki to spēj pieņemt un izturēt. Mēs nestāstām, ka nav iespējams apvienoties personīgiem spēkiem, līdz viņi paši spēs to saskatīt. Mums vēl nāksies ieviest izmaiņas mūsu praksē, kopīgajos pasākumos, semināros, pie apaļajiem galdiem, apmācības sistēmā, iztegrālajā izglītībā un audzināšanā. Pakāpeniski mēs izstrādāsim metodiku.

Jebkurā gadījumā cita ceļa pasaulei nav un nevar būt. Lai cik dziļi tiktu izzināti Iņ un Jaņ, tas nedos mums risinājumu. Taču tos var izmantot kā izejas punktu, lai mēs uzsāktu izplatīšanu Ķīnā.

No nodarbības pēc „Desmit Sfirotu Mācības”, 15.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Audzināšana un bērni, Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība | Add Comment →