Šodien mums ir nebijusi iespēja. Atklājas labošanās metodika, un ja mēs to izmantosim, mums būs ļoti viegli sasniegt tik nepieciešamo galvojumu, vienotību. Vairākums Israēla tautā to jau saprot, tam pietuvinās. Esam radījuši lielu organizāciju, kura realizē galvojuma principus un ir pilna cerību, ka labošanās virzīsies labvēlīgā gultnē. Pretējā gadījumā mūsu ceļš būs nepatīkams, taču jebkurā gadījumā atvedīs pie tā paša rezultāta. Tā vai citādi, mērķis ir skaidrs: visiem jākļūst kā vienam veselumam.

Jautājums: Kāpēc tieši šodien ir pienācis īstais laiks?

Atbilde: Mēs to redzam pēc cilvēces un dabas stāvokļa. Pasaule nonākusi pie vispārējās krīzes – galvenokārt tā daļa, kura nosaka dzīvesveidu, formu un cilvēces izaugsmes tempus. Pie tam runa iet nevis par tehnoloģijas, ekonomikas, izglītības, kultūras, zinātnes, personīgās dzīves, laulību šķiršanu, narkomānijas, depresijas, kas slimību sarakstā ieņem pirmo vietu u.c. problēmām. Nē, tā ir iekšējā, ļoti dziļa mūsu ego krīze, kas izraisīta ar to, ka kreisā, egoistiskā līnija ir pabeigusi savu attīstību.

Pēdējo divu tūkstošgažu garumā, kamēr ebreju tauta atradās trimdā, augošais egoisms grūda cilvēkus uz dažādiem mērķiem, lika atklāt jaunus kontinentus, veidot rūpniecību un tirdzniecību… Mēs virzījāmies arvien tālāk uz priekšu formējot arvien jaunas sistēmas un mehānismus. Mums šķita, ka ar egoistisko dabu pilnīgi pietiekami, lai gala rezultātā nonāktu pie labas dzīves. Pēdējos simts – divsimts gados egoisms auga pa eksponenti, taču negaidīti it kā „atdūrās pret griestiem” un apstājās.

Fakts: mēs vairs nevēlamies kaut ko jaunu. Jaunā paaudze neizvirza sev lielus mērķus: kļūt bagātiem, sasniegt varu vai veikt kādus zinātniskus atklājumus. Gluži otrādi, pieaug izmisums un nogurums, it kā jauni cilvēki dzimst kā padzīvojuši. Viņiem nav vairs nekādu mērķu kā agrāk, viņi nevēlas izzināt, apgūt ko jaunu, būt pirmajā vietā. Kā uzrāda pētījumi, šīs vēlmes sasniegušas sātu un izbalējušas. Līdz ar to pabeigusi savu attīstību kreisā līnija, un mēs vairs neredzam priekšā ko gaišu.

Daba arī demonstrē skumju ceļa beigu ainu: enerģijas avoti izsīkst, ekoloģija sabrūk.

Pat cilvēciskā sabiedrība izjūk acu priekšā: tiek pārrautas ģimenes un personiskās savstarpējās saites, palielinās atsvešinātība. Tas viss norāda uz kreisās līnijas beigām, un tagad Israēla tautai jāiedarbina labā līnija.

Divu tūkstošu gadu garumā esošajā trimdā tā kopā ar pasauli virzījās tikai kreisajā līnijā. Labajā līnijā pasaule virzīties nevar, to spēj tikai Israēla tauta. Lūk, tāpēc šodien tā iziet uz vēsturisko skatuvi – tai uzlikts liels pienākums labās līnijas realizēšanā un tās savienojumā ar kreiso.

Pagājušie divi tūkstoši gadu jau ielika ebrejos kreiso līniju. Par to sacīts, ka Israēla dēli nonāca trimdā, lai pievienotu sev tautu dvēseles. Tā arī ir kreisā līnija, egoisms, kurš ebreju tautā šodien ir vairāk kā vajag, pat vēl vairāk kā citiem. Tādējādi tai atliek tikai realizēt sevī labo līniju un līdzsvarot to ar kreiso, izveidojot vidējo līniju. Līdz ar to tā parādīs virzības kursu visai pasaulei, un cilvēkiem būs viegli pieņemt šo ceļu.

No sarunas, 05.06.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Izraēla un pasaules tautas | Add Comment →