Jautājums: Vai var sacīt, ka tikai mana attieksme atšķir šodienas stāvokli no nākamā?

Atbilde: Viss tiek nosacīts ar attieksmi – citiem vārdiem, ar nolūku. Mainot nolūku, tu maini savā uztverē pasaules. Atšķirība starp šo pasauli un Bezgalības pasauli – nolūkā. Visi stāvokļi atšķiras tikai attiecīgi tavai attieksmei, nolūkam. Patiesībā nav nekā, izņemot Bezgalības stāvokli. Viss pārējais – ainas, kuras mēs zīmējam ar savu nolūku.

Jautājums: Šodien es nemīlu, ienīstu cilvēkus, ar kuriem kontaktējos dienas garumā. No otras puses, ja es viņus cienītu, tad jebkura saikne ar viņiem man radītu labpatiku, un es viņiem palīdzētu visu diennakti. Vai tās arī ir nepieciešamās pārmaiņas – labsirdīga savstarpējā saikne, no kuras es gūstu baudījumu? Vai arī spēlē lomu tas Spēks, kurš līdz ar to atklāsies?

Atbilde: Šis spēks – galvenais. Nav svarīgi, vai esi „labsirdīgs” – tev jāapvienojas ar citiem, tāpēc ka šajā vienotībā tu atklāj Radītāju. Kabalā to dēvē par „bausli”: tu izpildi baušļa Devēja pavēli.

Kopumā visas mūsu darbības paredzētas, lai pielīdzinātos Viņam, līdzīgi tam, kā ciemiņš līdzinās saimniekam, citādāk sakot, sniegt labpatiku Veidotājam, tāpat kā Viņš – mums. Tādējādi manai pareizajai attieksmei pret citiem jātiek virzītai uz to, lai sasniegtu labu attieksmi pret Radītāju. Taču, ja tas nav – kamdēļ man vajadzīgas labas savstarpējās attiecības ar apkārtējiem? – Sava labuma dēļ. Tas pilnībā ir pretrunā tam, kas no manis tiek prasīts.

Tādēļ arī sacīts: „Darbības beigas ieliktas sākotnējā nodomā”, „Israēls, Tora un Radītājs – vienoti”. Saskaņā ar šo principu mums ir jāveido viss.

Jebkuru kontaktu ar citiem cilvēkiem kabalists izmanto, lai tikai virzītos uz priekšu. Viņš izpilda nepieciešamās fiziskās darbības, lai sevi uzturētu, taču aprēķinu vienmēr veic attiecībā uz to, kādi spēki, kāda uzmanība no viņa nepieciešama, lai izpildītu garīgās darbības un līdz ar to sniegtu labpatiku Radītājam.

Tādējādi kabalists izmanto pasauli, lai sniegtu baudījumu Radītājam.

Jautājums: Un gūst no tā baudu?

Atbilde: Jā. Taču ne tāpēc, lai baudītu, bet tādēļ, lai veiktu nepieciešamās darbības. Baudījums pārstāj būt par šo darbību cēloni.

Tāda attieksme maina visu, pateicoties tai, tu redzi garīgo pasauli. Tavas savstarpējās attiecības ar citiem un ar Radītāju kļūst acīmredzamas, un tu atklāj spēku, attiecību, domu un nolūku tīklu. Šis tīkls arī pastāv realitātē. Turpretim mūsu pasaule pakāpeniski tev zaudē svarīgumu, pie tam arī pašu formu, „izšķīstot” šajā tīklā, jo pati par sevi šī pasaule neko nenosaka…

No nodarbības pēc „Priekšvārda Zoar Grāmatai”, 01.07.2012.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, Lūgšana un nolūks | Add Comment →