Jautājums (pēc Bāla Sulama raksta no grāmatas „Šamati”: Ko nozīmē „Radītāja diena” un ko nozīmē „Radītāja nakts”): Paskaidrojiet, ko nozīmē Radītāja diena un nakts atšķirībā no mūsu?

Atbilde: Sacīts: „Kamdēļ jums Radītāja diena? Jums taču tā ir nakts, tumsa, nevis diena”. Jautājums, ko nozīmē „Radītāja Diena”? Ja cilvēks vēlas sasniegt līdzību ar Radītāju, tad „Radītāja Diena” – stāvoklis, kad viņš var atdot. Ne tad, kad viņam staros Radītājs, piepildīs viņa vēlmi, bet spītējot visām viņa vēlmēm, viņš lūgs Radītājam tikai vienu – lai dotu viņam atdeves īpašību, ticības augstāk par zināšanām īpašību.

Tas ir, lai arī savās pastāvīgi mainošajās vēlmēs viņš sajutīs tumsu, viņš nevēlēsies, lai viņam tur starotu gaisma, jo tad tas atradīsies „zināšanās” (be toh a-daat). Taču viņs vēlas, lai viņam rastos jauna daba, kad virs jebkurām tumsas sajūtām savās vēlmēs viņš sajutīs, ka paceļoties virs tumsas sajūtas, viņš var atdot Radītājam.

Ko tu vari atdot? – Tikai savus centienus! Šeit viņš sāk pateikties Radītājam – par to, ka radījis viņu par egoistu, rada viņā tādas milzīgas personiskās vēlmes un iepretim šīm vēlmēm rotaļājas ar viņu, it kā Radītājs vēlētos viņam dot, piepildīt egoistiskās vēlmes, bet viņš nelaimīgais bīstas, lai tikai tajās nesaņemtu, gluži otrādi, domā, kā pacelties pāri visām šīm vēlmēm un tad, tieši ar to, ka paceļas pāri šīm vēlmēm, saņemot palīdzību no Radītāja, šo pretestības spēku sajūt kā palīdzību, dāvanu – tā arī ir atdeve Radītājam.

Un vienmēr viņa lūgums nav patiess, jo īstenībā vēlmes, kas viņā atklājas, tās ir egoistiskās vēlmes, un pat ja lūdz atdeves īpašību vēl neizlabotajai vēlmei, tas nozīmē, ka lūdz izejot no šīs vēlmes, tas ir, patiesībā viņa lūgumā, vēlmē saņemt vienmēr ir kaut kas sevis dēļ. Tāpēc viņa lūgums nav īstens un tiek dēvēts „mishak” – „spēle”.

Taču arī Radītājs ar viņu spēlē, kā sacīts „spēlē ar Leviatānu”, jo sākotnēji radījumu radīja „nenopietni, rotaļājoties”, tāpēc ka radījums Viņam nebija nepieciešams, un tāpēc mēs attiecīgi varam lūgt Viņu par atdeves īpašību tikpat „nenopietni”. Šeit nenopietnība no Viņa puses un nenopietnība no mūsu puses ir ekvivalenti. Un tāpēc mēs ar Viņu atrodamies līdzībā (ištavut cura).

Viss, kas cilvēkam ir jālūdz, – lai pastāvīgā Radītāja gaismā varētu „peldēt” virs mainīgajiem saviļņojumiem (rešimot), kas paceļas no viņa iekšienes. Es lūdzu tikai vienu – iespēju peldēt virs tiem kā pa viļņiem, pāri visām vēlmēm un īpašībām, kas manī mostas. Es vēlos, atdevē Radītājam, celties tam visam pāri.

Tieši šos savus centienus es Viņam atdodu, nekas cits man nav Viņam ko dot. Un nekad, nesaņemot no Viņa atdeves spēku, atdeves īpašību, es pats nespēšu šo īpašību sevī ģenerēt.

Turpretī tas, kurš mācās Toru formāli, dēļ zināšanām, nevis lai sevi izlabotu, ja viņam sacīs, ka atalgojums viņam būs Radītāja diena, tas ir, viņš iegūs atdeves spēku, viņš iebildīs, sakot, ka tā ir tumsa, nevis gaisma.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Jautājumi un atbildes | Add Comment →