Dāvāšana un saņemšana

Jautājums: Ar ko Toras dāvāšana atšķiras no saņemšanas kontekstā ar Šavuot svētkiem?

Atbilde: Tora tiek iedota no augšienes, bet vai to saņem lejā – tas ir jautājums. Tādējādi Šavuot arī tiek dēvēts par Toras dāvāšanas svētkiem: ja esi izgājis iepriekšējos sagatavošanās posmus, tev rodas iespēja – tev dāvā Toru un tev jāpieņem, tā ir jāsaņem pie noteiktiem nosacījumiem.

Pēc notikumu apraksta mēs redzam, ka nepietiekami vienkārši nonākt pie Sinaja kalna – vēl ir jāierauga, ka tas ir naida kalns (sinà). Citādāk sakot, mēs atgriežamies no labās līnijas uz kreiso. Šķiet, kādēļ tas vajadzīgs pēc bēgšanas no Ēģiptes, kad es jau esmu atslēdzies no egoisma? Taču Tora netiek dota tāpat vienkārši: man no jauna jāatmodina sevī „Ēģipte” – sava ļaunā sākotne – un stāvot iepretim šim kalnam, tā jāsavieno ar Radītāju, ar gaismu, kura var mani izlabot.

Tad es redzu nosacījumus, kas izpaužas gaismas un mana egoisma pretestībā, redzu, kādas attiecības starp tiem jānodibina, lai „tumsa ataustu kā gaisma”, lai mans egoisms pielīdzinātos gaismai, pilnībā ietērpjoties atdevē.

Šim nolūkam, protams, nepieciešams saņemt vairums atdeves spēku no ārienes, jo man pašam to nav un nebūs. Kā man tos saņemt? Esmu gatavs apvienoties ar visiem biedriem uz galvojuma nosacījumiem un tad tas man piešķir saikni ar vispārējo atdeves Spēku, citiem vārdiem sakot, ar augstāko gaismu vai Radītāju. Tādā veidā atklājas galvenais nosacījums: ja mēs to pieņemsim, tad virzīsimies uz gaismu, uz dzīvi, bet ja nē, šeit būs „mūsu apbedījuma vieta”. Tas arī ir galvojuma nosacījums – es „anulēju” sevi tikai ar nolūku apvienoties.

Ja es šo līdzekli pieņemu, tas ir, galvojumu un radījuma mērķi – savstarpējo visu vēlmju izlabošanu uz atdevi līdz saliedētībai vienā veselumā pēc principa „Israēls, Tora un Radītājs vienoti”, tad es saņemu metodiku, instrukciju ar nosaukumu „Tora”.

Tālāk es ienāku tuksnesī un sāku laboties. Katrreiz man atklājas arvien jaunas Ēģiptes, kreisās līnijas daļas, katrreiz es sevī atrodu pārkāpumus, kļūdas, ļaunprātīgus nodomus – un tos laboju, paceļoties līdz Binas pakāpei. Turklāt, kad nonākšu līdz šai pakāpei pēc „četrdesmit gadiem tuksnesī”, tad man būs tiesības strādāt ar egoistisko vēlmi, saņemot atdeves dēļ. Tas jau ir darbs Israēla zemē, tas ir, vēlmē, kas virzīta tieši pie Radītāja (jašar–Eļ).

Īstenojot šīs labošanās, es veidoju Templi – īpašu tilpni, kurā pievelku gaismu, kas atgriež pie Avota un piepildījuma gaismu. Tādā veidā es nonāku līdz savas labošanās beigām.

Pēc tam uzreiz atmostas jaunas vēlmes, kuras neattiecas uz Israēlu. No kurienes tās manī radās? Lieta tā, ka es neņēmu vērā visas vēlmes, atlasot un labojot tikai vēlmju daļu, lai varētu iekļaut Malhut Binā, ne vairāk. Turpretim tagad, kad atmostas pašas Malhut vēlmes, es redzu, ka mans Templis atrodas Israēla zemē, tas ir, Malhutā, kura pievienojusies Binai. Taču ar to nav pietiekami. Mums taču jāizplata altruistiskā vēlme visā pasaulē, jāatgriež Malhut no Binas pakāpes savā „teritorijā”.

Tādā veidā Trešais Templis veidojas no visas pasaules vēlmēm, kuras iziet pilnīgu labošanos. Ar šo saprotams: visi mūsu vēstures notikumi bija tikai sagatavošanās galīgai labošanai, kuru mēs šodien īstenojam.

No nodarbības pēc Rabaša vēstules, 25.05.2012.

Avots krievu valodā

Discussion | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: