Septiņi jautājumi par krīzi

Viedoklis (J. Sapirs, Industrializācijas izpētes centra vadītājs)

1. Vai ir cerības labvēlīgam situācijas atrisinājumam Grieķijā? – Nekādu

2. Vai krīze palielināsies? – Jā.

3. Vai vadošās Eiropas valstis var palīdzēt? – Starp vāciešiem un francūžiem ir debates. Francūži ir par palīdzību, vācieši – pret. Ja vācu pozīcija dominēs, eirozonas nākotne būs neskaidra.

4. Kā jūs izskaidrotu Vācijas pozīciju? – Jau 90 gados bija vajadzīga lielāka integrācija – fiskālā, budžeta, ekonomikas. Taču kamēr integrācijas nav, Vācijai jābūt gatavai subsidēt ES. Tāpēc Vācijas elite ir gatava tam, ka eirozona vairs nepastāvēs.

5. Kāpēc nedarbojās pakts par stabilitāti un izaugsmi? – Tas nav pakts par izaugsmi, bet par budžeta taupīšanu. Un tām valstīm, kuras to ir ieviesušas, ir samazināta izaugsme un ir recesija: nodokļu ieņēmumi samazinās, un tas palielina parādu.

6. Vai sliktākais scenārijs pasaules ekonomikā – tas joprojām ir eirozonas sabrukums? – Eirozonas sabrukumam būs ietekme uz rezervēm, taču ilgtermiņā tas paglābtu Eiropu no recesijas. Ja eiro saglabāt, tad Eiropu un no tās atkarīgās valstis, tāpat kā Krieviju, gaida ilga recesija un pieprasījuma samazinājums.

7. Un kā tas ietekmēs Krieviju? – Abos gadījumos Krieviju gaida grūti laiki, jo Eiropa ir galvenais Krievijas eksporta patērētājs: naftas, gāzes un metālu.

Avots krievu valodā

Diskusijas | Share Feedback | Ask a question




"Kabala un dzīves jēga" Komentāri RSS Feed

Iepriekšējā ziņa: