Pakāpe, uz kuras atrodas cilvēks, pilnībā nosaka visas viņa domas un jūtas. Mēs neesam spējīgi ārpus tās par kaut ko domāt, saprast, just, kaut ko plānot, uz kaut ko tiekties, – tas viss noteikts tikai ar mūsu stāvokli, augstumu, uz kura mēs pacēlāmies.

Vēlme baudīt darbojas saskaņā ar gaismas lielumu, kas tajā atklājas: no maksimālās, Bezgalības pasaulē – līdz vienai no turienes lejup nākošajām 125 pakāpēm, kurās gaisma kļuva arvien vājāka, un tāpēc arvien mazāk iedarbojās uz vēlmi. Un atbilstoši šīs pavājināšanās pakāpei, vēlme kļuva arvien nespodrāka un neizlabota, tāla no gaismas pēc savām īpašībām.

Gaismai arvien mazāk starojot uz vēlmi, tā arvien spēcīgāk izpauž savu personīgo īpašību – egoismu. Viss ir atkarīgs tikai no gaismas spēka, kurš ietekmē vēlmi.

Tāpēc nevajag koncentrēties uz savu fizioloģisko ķermeni un tā domām, bet rūpēties tikai par vēlmēm, kurām jāiziet labošanās ar gaismas palīdzību. Un ņemot vērā, ka vēlmes stāvoklis pilnībā ir atkarīgs no gaismas, kura tai staro un notur kādā noteiktā augstumā, tad mums jādomā tikai par gaismas ietekmi uz mums: kā katru mirkli papūlēties pakļaut sevi gaismas iedarbībai optimālā, maksimālā veidā.

Es nezinu, kā gaisma mani ietekmēs, un no kurienes tā nāk. Man tikai jāizpilda kabalistu padomi, un jāveic darbības, kuras atklās ceļu gaismai, un ļaus uz mani iedarboties – un tad es mainīšos. Taču, ja neizpildīšu, – nemainīšos.

Un galvenais padoms – savienoties ar savu apkārtni un grāmatām, saskaņā ar skolotāja norādījumiem. Ar to es sevi atklāšu gaismas iedarbībai, bet viss pārējais jau ir atkarīgs no gaismas un atnāks. Gaisma iedarbosies uz vēlmi, jauna vēlme atnesīs jaunas domas un vēlmi, pa jaunam atklās man pasauli. To visu mēs sajutīsim savas vēlmes iekšienē.

Cilvēka vēlmes – viņa sirds, pilnībā ir atkarīgas no tā, kā viņu ietekmē gaisma. Cilvēka saikne ar sfirot tiek noteikta tajā mērā, kādā pie viņa nonāk gaisma un izlabo viņa vēlmi. Tas arī nosaka viņa augstumu uz garīgajām kāpnēm. Sfirot – gaismas īpašības, kurās tā ietērpjas, šķērsojot pasaules, lai iedarbotos uz cilvēka vispārējo vēlmi.

Gaisma iziet cauri šiem filtriem, kuriem ir noteiktas īpašības, un tās starojuma iedarbībā vēlme sāk mainīties. Vienkāršas vēlmes piepildīt sevi ar baudījumu bez jebkāda noteikta rakstura un virzības vietā, sanāk konkrēta veida vēlme, kura atrodas noteiktā augstumā, un tā līdzinās gaismai.

Šīs vēlmes jau var dēvēt sfirot vārdos, jo tās „staro”, vēloties atkārtot gaismas darbības. Tas ir, sfirot ietērpjas vēlmes iekšienē, un cilvēks sāk iegūt sfirot formu – garīgā ķermeņa formu, kļūdams līdzīgs gaismai.

No nodarbības pēc grāmatas „Šamati”, 14.11.2011.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība | Add Comment →