Monthly Archives: jūlijs 2011

Kas ir gaiša, smalka vēlme?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (15.): Kas ir gaišs, smalks (zah)?

Vēlmes saņemt 1. stadija tiek noteikta kā gaišāka (zah) attiecībā pret trijām sekojošām stadijām. (vairāk…)

Par grāmatu „Zoar tautai”

Jautājums: Vai Jūs nebīstaties sabojāt Zoar Grāmatu to vienkāršojot?

Atbilde: Nebīstos, jo noteikti zinu, ko bojāju! Grāmatas „Zoar tautai” teksts ir salikts no Zoar Grāmatas oriģinālā teksta un komentāra „Sulam”, kas savīti kopā un vienkāršoti. Protams, salīdzinājumā ar avotu tas ir sabojāts. Vairums vārdu (bhina un citi), kuri pasvītro precizitāti, lai atvieglotu tekstu, izņemti no teikuma. Sanāk raupjš teksts, mazāk precīzs, taču konkrētāks.

To bija nepieciešams veikt, lai pietuvinātu Zoar tekstu vidēja lasītāja sapratnei. Protams, tāds teksts nekādā gadījumā neaizvieto avotu. Tas paredzēts Zoar Grāmatas masveida lasīšanai.

Ir tādi, kas mācās kabalu kā mehāniku, ir tādi, kas to apgūst kā gudrību, ir arī tādi, kas kabalu mācās, lai atcerētos, un tādi, kas studē kabalu, lai rakstītu grāmatiņas, kā arī tādi, kas apgūst kabalu, lai to pasniegtu citiem, – taču ir tādi, kuri mācās, lai sevi mainītu, un, augstākās gaismas iedarbībā, kas Zoar Grāmatas lasīšanas procesā nonāk lejup virzībā uz viņu, sāktu sajust augstāko pasauli, bet no izjūtām sāktu to izprast. Tā arī ir īsta kabalas apgūšana. Tādiem arī paredzēta grāmata „Zoar tautai”.

Avots krievu valodā

Hohma gaisma – dzīvības pamats

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (5.): Kas ir gaisma hohma (or hohma)?

Gaisma hohma – gaisma, kura ienāk radījumā ar pirmo taisnās gaismas izplatīšanos, un ir radījuma dzīvības un būtības pamats.

No Radītāja puses radījums tiek pabeigts četrās taisnās gaismas izplatīšanās stadijās, Bezgalības pasaules Malhut. Tas ir, Viņš izveido punktu „no nekā” (ješ mi ain), kurš attīstās četrās stadijās tam apkārt esošās augstākās gaismas iedarbībā. (vairāk…)

Matērija, kas noausta ar vēlmes gaismu

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Iekšējais vērojums”, 36. p.: Vēlme saņemt – katras būtības sākotnējā forma un sākotnējo formu mēs definējam kā materiālu, jo būtību mēs neizzinām.

Pastāv 5 sajūtu veidi: redze, dzirde, oža, garša, tauste. Taču sajust kādu priekšmetu kā materiālu – nozīmē to sataustīt. Tikai ar tausti es varu pārliecināties, ka tas eksistē un ir materiāls. (vairāk…)

Avots, kas atšķeļ dvēseles no gaismas

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (28.): Kas ir dvēseļu atšķelšanas avots (mahcevet ha-neshamah)?

Vēlme saņemt baudu, kas dvēselēm piemīt no dabas, tās atdala un „atšķeļ” no augstākās gaismas, jo īpašību atšķirība – garīgajā sašķeļ. Jēdziens „dvēseles atšķelšana” – tā ir pāreja no Acilut pasaules uz Brija pasauli. (vairāk…)

Kas ir Radītājs?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (27.): Kas ir Radītājs (Maacil)?

Katrs cēlonis dēvēts par Radītāju attiecībā pret savām sekām, pakāpi, kuru tas rada. Pie tam nosaukums Radītājs ietver arī saņemto gaismu un tilpni, kura šo gaismu saņem.

Tas ir saprotams, kad tiek runāts, ka augstāko pakāpi dēvē par Radītāju attiecībā pret zemāko, tās radīto pakāpi. Taču kāpēc šeit izdarīts pielikums, ka jēdzienā „Radītājs” tiek ietverta ne vien saņemtā gaisma, bet arī tilpne, kura šo gaismu saņem – tas ir, mana tilpne, vēlme? (vairāk…)

Kas ir garīgā „pacelšanās augšup”?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (26.): Kas ir „augšiene”?

Zemākā īpašību izlīdzināšana ar augstāko – tā ir zemākā pacelšanās „augšup”.

Nav nekādu pacēlumu augšup un kritumu, kustību pa labi – pa kreisi, tas viss tiek vērtēts tikai attiecībā pret īpašībām, un runa iet par to izmainīšanu, zemākā un augstākā īpašību līdzības sasniegšanu. (vairāk…)

Kas ir garīgā tilpne (vēlme)?

„Desmit Sfirotu Mācība”, 1. d.: „Jautājumi un atbildes par terminu jēdzieniem”.

Jautājums (25.): Kas ir garīgā tilpne, vēlme (kli)?

Vēlme saņemt baudu, kas iekļauta radījumā – tā ir radījuma tilpne, vēlme (kli).

Tomēr ar vienu vēlmi baudīt vēl nav pietiekami. Mēs zinām, ka tai nepieciešams atdeves nolūks. Tas nozīmē, ka šai vēlmei nepieciešama labošanās, papildinājums. (vairāk…)

Zoar palīdzēs ikvienam

Jautājums: Vai mēs varam izmantot Zoar Grāmatas lasīšanu, lai izlabotu diezgan sarežģītus stāvokļus, kuros patreiz nonācis vairums cilvēku mūsu pasaulē? Kabalas zinātne jau atklājusies, un Zoar Grāmatu var lasīt jebkurš. Vai tas palīdzēs cilvēkam, ja viņš vēl neizjūt vajadzību pēc grupas, mācībām, sapratnes?

Atbilde: Nepieciešams saprast, ka patiesībā kabalas zinātnes izmantošana efektīva tajā gadījumā, ja cilvēks vēlas virzīties uz labošanos. Mēs redzam, ka paiet laiks, līdz cilvēki, kuri atnāk uz kabalas zinātnes studijām, iekļaujas grupā, sāk saprast un dzirdēt, par ko iet runa. Tās ir ļoti lēnas, pakāpeniskas pārmaiņas cilvēkā. (vairāk…)

Kabalisti, pie tāfeles!

Jautājums: Ja es nopērku divas smalkmaizītes, bet apēdu tikai vienu, vai tad sanāk, ka otru smalkmaizīti es nozagu citiem?

Atbilde: Jā. Mēs vēl nezinām, cik lielā mērā tas viss ir izrēķināts.

Mums priekšā atrodas 125 attīstības pakāpes un patreiz no tevis neprasa veikt aprēķinus, uz kuriem tu neesi spējīgs. Tomēr tu jau vari apzināties situāciju: mēs atrodamies integrālajā sistēmā, savstarpēji atkarīgā globālā pasaulē. Vēlamies to vai nē, Daba vai Radītājs, mūs māca ar nelaimēm, ja laikus nevēlamies atzīt acīmredzamo. (vairāk…)