Mēs esam nonākuši jaunā attīstības posmā un sākam saprast, ka indivīds vienkārši neeksistē, bet visa cilvēce  – vienots veselums. Šajā veselumā ir apvienota nedzīvā, augu un dzīvnieku valsts, un tikai tā iekšienē mēs uztveram realitāti.

Mēs jau tuvojamies šādai pasaules uztverei. Tikai nepieciešams noturēt šo ieskatu un censties uzlūkot pasauli caur šo prizmu.

Mums apkārt ir dažādi cilvēki un darbības, realitātes daļas mums šķiet sadrumstalotas un neatkarīgas viena no otras, taču mūsu uzdevums ir tās apvienot un sakausēt vienā veselumā. Tas ir mūsu darbs, kas prasa lielu piepūli. Turklāt ir nepieciešams meklēt savu vietu šajā realitātē, rūpēties par sevi un no jauna atgriezties vienotībā…

Slikti, ja cilvēks neskatās uz to visu kā uz vienu pabeigtu «slaidu». Tādā gadījumā viņš neapšaubāmi kļūdās. Vispirms šis stāvoklis jāredz iespējami izlabots un tikai pēc tam caur šo prizmu jāskatās uz savu attēlu – uz realitāti, kas atklājas tavās sajūtās. Tādējadi tu radi divus ekrānus jeb divus attēlus: vēlamo un reālo. Pirmais attēls – vienota pilnība, ko tu sev iedomājies. Otrs attēls – nepilnība, ko tu atklāj savās izjūtās, jo tu pasauli redzi tā, bet citi – savādāk. Šo divu attēlu atšķirība rada tavas ciešanas, kas ved uz lūgšanu par izlabošanu.

Nodarbība par rakstu no brošūras par Pesahu

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Ikdienas nodarbība, Kopīgā dvēsele „Ādams”, Lūgšana un nolūks, Realitātes uztvere | Add Comment →