Zoar Grāmata. Nodaļa “Itro” (Yitro), 194. p.: Šis cilvēks, kad runā, nostiepj pieres ādu un šīs līnijas kļūst mazāk redzamas. Viņš staigā noliecis galvu.

Labo roku viņš izmanto kā kreiso, bet kreiso – kā labo. Viņš pastāvīgi norūpējies. Izplata ļaunas valodas. Uzskata sevi par gudru visās savās lietās. Jūt naidu pret visiem, kas nodarbojas ar Toru.

Zoar runā par mūsu savstarpējām saiknes formām. Jo par “cilvēku” manī tiek dēvēta mana attieksme pret citiem, nevis es pats par sevi. Pats par sevi es neesmu Cilvēks, bet dzīva radība, kā sacīts: “Visi līdzinās dzīvniekiem”.

Taču, ja es sāku veidot attiecības ar apkārtni, ar saviem biedriem, lai ļautu viņiem mani ietekmēt un mūsu savstarpējā saiknē atklātu Radītāju, tad mūsu saiknes vieta tiek dēvēta par Šhinu, un tajā atklājas Radītājs. Mana attieksme pret biedriem, kuru es modinu sevī, lai izveidotu šo vietu Radītāja atklāšanai, – tiek dēvēta par Cilvēku manī.

Proti, katrs pats par sevi nav Cilvēks, jo Cilvēks nozīmē “līdzīgs Radītājam” attieksmē pret citiem, atdevē un mīlestībā (ivritā “cilvēks”/ “adam” – no vārda “līdzīgs”/ “adame”).

Zoar runā tieši par šīm Cilvēka formām, mūsu savstarpējās saiknes veidiem – dvēseles uzbūvi/ parcufu. Šajā parcufā/ struktūrā atrodas visas augstāk aprakstītās formas/ spēki – rokas, kājas, sejas un c., – 10 sfirot ar 613 vēlmēm, kuras mums jāizlabo no egoistiskajām uz labām attiecībām starp mums.

Tādējādi, kad Zoar klāsta par cilvēkiem ar noteiktiem sejas vaibstiem, matu krāsu, rokas līnijām un citām īpatnībām – tas klāsta par katra no mums saikni ar citiem, par šīs saiknes veidiem, izejot no tās vai citas dvēseles tipa – par Cilvēka īpašībām mūsos.

No nodarbības pēc Zoar Grāmatas. Priekšvārds.

Avots krievu valodā

Filed under: Garīgais darbs, Garīgais darbs grupā, Ikdienas nodarbība, ZOAR | Add Comment →